Veikalu atlaižu «Melno piektdienu» šogad pavadījušas piegādes ķēžu problēmas un mazākas atlaides

Pagājušajā piektdienā miljoniem cilvēku visā pasaulē tiešsaistē un klātienē steidza iegādāt dažādas preces, jo bija pienākusi tradicionālā “Melnā piektdiena”, kad tirgotāji piedāvā kārdinošas atlaides. Arī šogad tā aizvadīta pandēmijas zīmē, kas nozīmē, ka reklāmas par dažādiem piedāvājumiem ar atlaidēm bija redzamas un dzirdamas pat kopš septembra. Korekcijas ieviesušas arī piegādes ķēžu problēmas.

“Melno piektdienu” šogad pavadījušas piegādes ķēžu problēmas un mazākas atlaides
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

„Man nav vajadzīgs jauns televizors, bet es, visticamāk, to tāpat iegādāšos.” Tā pirms “Melnās piektdienas” atzina Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošais Eidžejs, kurš ar sievu Samantu Ņūdžersijā plānoja apmeklēt veikalu pēc veikala, lai iegādātos dažādas preces sev un bērniem. Šie ir tikai divi no vairākiem miljoniem cilvēku pasaulē, kas izmanto “Melno piektdienu”, lai lētāk vai vismaz šķietami lētāk iegādātos dažādas preces.

Tiesa, savas korekcijas jau otro gadu pēc kārtas ieviesusi pandēmija, un daudzi izvēlas iepirkties tiešsaistē. Pagarināts arī atlaižu maratona laiks. Šogad daži tirgotāji atlaides jau sākuši piedāvāt pat septembrī, bet lielākā daļa atlaižu maratonus uzsāka novembrī.

Uzņēmuma “Deloitte” aptaujā tika secināts, ka cilvēki bija iztērējuši 80–85% no sava dāvanām atvēlētā budžeta jau pirms “Melnās piektdienas”. Saskaņā ar “Adobe” digitālās ekonomikas indeksu novembrī un decembrī kopā tiešsaistes pārdošanas apjomi sasniegs rekordlielu 207 miljardu dolāru līmeni, kas ir par 10% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Pērn Covid-19 izplatības dēļ daudzviet veikali bija ciet, tādēļ jo īpaši uzplauka tirdzniecība tiešsaistē. Šogad, neskatoties uz bažām par pieaugošo koronavīrusa izplatību, ierobežojumu ir mazāk un vairāki veikali bija atvērti. Cilvēki šķietami pēc tā bija noilgojušies, jo vismaz Amerikas Savienotajās Valstīs, kur “Melnā piektdiena” ir īpaši populāra, pircēji tiešsaistē tērēja mazāk naudas nekā pērn, bet vairāk devās iepirkties klātienē.

Kā vēsta aģentūra “Reuters”, “Adobe analytics” dati liecina, ka kopējie pircēju izdevumi tiešsaistē “Melnās piektdienas” laikā bija aptuveni 8,9 miljardi ASV dolāru, kas ir par aptuveni 100 miljoniem dolāru mazāk nekā 2020. gadā.

Cilvēku plūsma veikalos šogad bijusi par 47% lielāka nekā pērn, bet par aptuveni 28% mazāka nekā 2019. gadā.

Šogad bažas radīja ne tikai veselības drošība un Covid-19, bet arī piegādes ķēžu problēmas, kas skārušas pasauli. Arī tas bijis viens no iemesliem, kādēļ atlaides sākušās jau septembrī, jo vienkārši ātri piepildīt noliktavas uz konkrētu dienu nebija iespējams. Jau pirms “Melnās piektdienas”, piemēram, Apvienotās Karalistes tiešsaistes mazumtirdzniecības asociācija brīdināja par iespējamiem nepietiekamiem krājumiem.

Lūk, kādas problēmas skāra Stīvu Finču, britu uzņēmuma “Bopster” dibinātāju: “”Melnā piektdiena” mazumtirgotājiem vienmēr ir izaicinājums, bet šis gads jo īpaši ir grūts globālo piegādes ķēžu problēmu dēļ. Mums bija jāiepērk krājumi daudz ātrāk nekā ierasts, jo piegādes laiks pieaudzis no 90 līdz aptuveni 180 dienām. Ātrāka krājumu iegāde uzliek slogu biznesam, jo parasti, iepērkot preces, sagaidi, ka nauda atgriezīsies 20, 30 vai 40 dienu laikā, bet šoreiz jāgaida 90 vai 120 dienas. Pieaugušas arī kravu pārvadājumu cenas, kas beigās preču cenas paceļ sešas vai septiņas reizes.

Visu šo faktoru dēļ ir grūti šogad piedāvāt lielas atlaides, ir būtiskāk piedāvāt atlaides plašākam produktu klāstam.”

Tiek pieļauts, ka piegādes ķēžu problēmas un piegāžu kavēšanās, iespējams, mudināja pircējus apmeklēt veikalus, lai nepaliktu bešā un iegādātu dāvanas Ziemassvētkiem jau laikus. Daudzi arī izmantojuši iespēju iegādāties preces tiešsaistē, bet saņemt tās veikalā vai pie veikala.

Visvairāk trūkušas elektronikas preces, ko atzinuši arī pircēji.

Saskaņā ar “Adobe” datiem elektronikai bijis visaugstākais izpārdošanas līmenis. Skatoties uz visām preču kategorijām, novembrī, salīdzinot ar 2019. gadu, krājumu iztrūkums pieauga par 261%.

To ziņu aģentūrai “Reuters” skaidroja analītiķis Džeremijs Kings: „Piegādes ķēžu traucējumi ir liela problēma. Līdz ar to patērētāji ir nobažījušies, ka preces, ko tie vēlas iegādāties, decembrī nebūs pieejamas. Vai nu tas būtu krājumu trūkuma dēļ, ko rada piegāžu ķēdes problēmas Ziemeļamerikā un Eiropā, vai vienkārši tāpēc, ka viss tiks izpārdots, jo atlaižu maratons ir garš. 42% patērētāju norādīja, ka sāka iepirkšanos jau agri novembrī, jo ir nobažījušies par piegādes ķēžu problēmām.”

Atlaides šogad bijušas mazākas tieši tādēļ, ka piegāžu problēmu dēļ nav iespējams piedāvāt tik daudz preču, kā tas būtu citkārt.

Un, ja runājam par atlaidēm, tad britu patērētāju asociācija „Which?” pirms lielās iepirkšanās brīdināja pārliecināties, cik atlaides ir patiesas. Asociācija izmeklēšanā konstatēja, ka pērn vairāk nekā 90% piedāvājumu sešus mēnešus pirms “Melnās piektdienas” bija tādā pašā cenā vai pat lētāki.

Problēmas preču piegādē veikaliem “Melnajā piektdienā” šogad radīja arī klimata aktīvisti. Tie bloķēja aptuveni 15 uzņēmuma “Amazon” noliktavas vairākās vietās Eiropā, kompānijai jau tā saskaroties ar strādnieku un piegādes šoferu protestiem Vācijā, Francijā un Itālijā. Uzņēmums no klimata aktīvistu puses tiek kritizēts par to, ka pārmērīgs patēriņš kaitē videi. Savukārt arodbiedrību alianse apgalvo, ka uzņēmums nemaksā darbiniekiem pietiekami lielas algas, kā arī nenomaksā pietiekami daudz nodokļu.

Protests pie “Amazon” noliktavas Lielbritānijā, 26.11.2021.

Kā vēsta “New York Times”, amerikāņu tēriņi svētkiem ir ierasta lieta un tikai retos izņēmumos izdevumi ir samazinājušies, piemēram, Otrā pasaules kara laikā. Parasti gadu no gada tie pārspēj iepriekš iztērētās naudas summas. Lai gan arī šogad izaicinājumus rada augstās enerģijas cenas, pandēmija un piegāžu ķēdes problēmas, svētku tēriņiem tāpat tiek atlicināts gana daudz līdzekļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt