Latvijā azartspēles šobrīd organizē 17 licencēti komersanti. No tiem deviņi organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, bet 13 komersanti organizē interaktīvās azartspēles jeb spēles internetā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norādīja –
ja līdz šim gandrīz 80% no azartspēlēm aizņēma klasiskās azartspēles, tad tagad to apjoms samazinājies līdz 13%. Savukārt strauji aug pieprasījums pēc interaktīvajām azartspēlēm, sasniedzot 83%, un liels risks internetā ir nelegālais azartspēļu tirgus.
"Šajā gadā mēs jau esam pieņēmuši 630 dažādus lēmumus attiecībā uz 56 juridiskām personām par to, ka tiek piedāvāts nelegālais interaktīvo azartspēļu klāsts arī šeit, Latvijā, bez licences. Vēl viens rīks, ar ko mēs ierobežojam Latvijas iedzīvotāju dalību nelicencētās azartspēlēs, ir tas, ka jebkura maksa par internetā saņemtu pakalpojumu ir jāveic caur banku un arī kredītiestādēm ir dots uzdevums atteikt norēķinus par tiem maksājumiem, kuri tiks veikti uz šīm nelegālajām vietnēm nelegālajiem operatoriem," pastāstīja Birne.
Viņa pieļāva, ka nelegālais azartspēļu tirgus Eiropā varētu būt ap 20%, bet Latvijas interneta azartspēļu asociācijas pārstāvis Gints Pakārklis uzskata, ka nelegālais tirgus varētu sasniegt pat 50% no visa interaktīvo azartspēļu tirgus Latvijā.
"Tiek lēsts, ka šī gada kopējais interaktīvo azartspēļu apgrozījums Latvijā krietni pārsniegs 100 miljonus. Tad iedomājieties, ja vismaz puse no šī legālā tirgus atrodas šajā nelegālajā vidē. Manuprāt, šī noteikti ir liela problēma, kuru nepieciešams risināt valstiskā līmenī, lai šos ne mazāk kā 50 miljonus, kas šobrīd atrodas nelegālajā sektorā, tomēr censtos kaut daļu no tiem legalizēt," sacīja Pakārklis.
Viņš arī uzskata – lai sakārtotu interaktīvo azartspēļu tirgu internetā, jāveic izmaiņas likumdošanā.
Pakārklis skaidroja: "Azartspēļu reklāmas jautājumi, kurus būtu nepieciešams sakārtot atbilstoši šīsdienas realitātei, tad dažādas mūsdienām atbilstošas norēķinu metodes. Tagad netiek pieļauti dažādi elektronisko norēķinu veidi, piemēram, "PayPal" un tamlīdzīgi. Un, protams, par ko noteikti ir jārunā, kas veicina šo nelegālo tirgu, ir
iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem Latvijā. Grūti pat pieminēt kādu citu valsti, kur vēl kaut kas tāds notiek."
Šopavasar tika veikti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, un turpmāk pašvaldības varēs noteikt teritorijas, kurās aizliegs organizēt azartspēles. Ādažu novadā ir viena spēļu zāle, un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība) uzskata, ka spēļu zāle rada vairāk problēmu nekā ieguvumu.
"Pēdējos piecos gados mums ir bijuši 34 gadījumi, kad ziņots policijā par iereibušiem klientiem, par zādzībām, bijis arī incidents ar nepilngadīgu personu.
Gadā mēs ieņemam nodokļos 4000 eiro, un mana dziļa pārliecība ir, ka sabiedriskais ieguvums no tiem 4000 un kaitējums nav samērojami.
Bet mēs gribētu dzirdēt arī iedzīvotāju viedokli. Jautājums ir par mums kā par sabiedrību – vai mēs gribam publiskās vietās, pilsētas centrā likt laimētavas vai prieka namus, dzertuves vai lombardus," norādīja Sprindžuks.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece stāstīja, ka šovasar jūlijā valdība apstiprināja azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Tajās paredzēts ierobežot azartspēļu izplatību, bet ikvienam aizliegumam ir arī sekas.
Birne skaidroja: "Pašvaldības viena ar otru tagad sacenšas, kura pirmā noteiks pilnīgu aizliegumu savā teritorijā. Es nezinu, vai tas ir pareizais risinājums, jo nekad nav bijis lēmums pilnībā aizliegt šo biznesu, kas šobrīd, protams, ir legāls. Tas ir jāierobežo un jākontrolē, bet, ja tas ir nost no acīm, tas nenozīmē, ka tā nav. Līdz ar to dažādi riski un problēmas, ko tas rada, var kļūt vēl lielākas un grūtāk pamanāmas."
Šobrīd vairāk nekā 16 000 Latvijas iedzīvotāji ir lieguši sev piekļuvi azartspēlēm, reģistrējoties Pašatteikušos personu reģistrā. 96% no reģistrā iekļautajiem ir vīrieši, vairāk nekā puse no tiem ir vecuma grupā no 20 līdz 36 gadiem.
