Liepājas ostā kravu apgrozījums palielinājies par 8%; Rīgā un Ventspilī – sarūk

Kopš 2015. gada samazinās kravu pārvadājumu apjoms ostās. Iemesli visiem zināmi – kādreiz Latvijas ostās pārkrāva galvenokārt ogles, naftu un minerālmēslus, bet tagad situācija ir mainījusies un strauji attīstījušās Krievijas ostas. Arī šī gada pirmajā pusgadā kravu pārvadājumi ostās kopumā samazinājās par 9,6%, savukārt Liepājas ostā kravu apgrozījums palielinājies par 8%.

Liepājas ostā kravu apgrozījums palielinājusies par 8%; Rīgā un Ventspilī - sarūk
00:00 / 05:04
Lejuplādēt

Baltijā šogad kravu pieaugums bijis divās ostās – Tallinā par 14% un Liepājā par 8%. Satiksmes ministrijas eksperts Andris Maldups pastāstīja, ka Rīgas un Ventspils ostās turpina samazināties pārvadāto ogļu un naftas produktu apjoms, bet nedaudz palielinās cita veida kravas.

„Rīgas ostā kopējais kravu samazinājums pa deviņiem mēnešiem ir par kādiem 2,3 miljoniem tonnu jeb 13%. Ventspilī ir līdzīga situācija – naftas produkti un ogles ir samazinājušās par 1,8 miljoniem tonnu. Savukārt pusmiljons tonnu ir pieaugums citos kravu segmentos, īpaši jau prāmju satiksmē. Arī labības produktu pārvadājumi ir diezgan būtiski kāpuši Ventspilī.

Liepāja visu laiku ir bijusi neatkarīga no šīm energoresursu kravām.

Tā ir vairāk reģionālas nozīmes osta, protams, arī ar pietiekami lielu tranzīta apjomu, bet Liepājā galvenais kravu segments ir dažādi labības produkti, graudi, kokmateriāli, celtniecības materiāli,” stāstīja ministrijas eksperts.

Par 8% šogad palielinājies kravu apgrozījums Liepājas ostā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis skaidroja, ka ostā aizvien biežāk ienāk kravas no Liepājas, Latvijas un Baltijas uzņēmumiem. Tiek eksportēti 2 miljoni tonnu graudu gadā, palielinās kokmateriālu, šķeldas, granulu un zāģmateriālu kravu skaits. Attīstās arī prāmju un konteineru pārvadājumi.

„Prāmis Liepāja–Trāveminde iet jau septiņas reizes nedēļā. Kravu apjoms pieaug par vairāk nekā 60%, tas ir ļoti straujš kāpums. Prāmju kravas galvenokārt sastāda puspiekabes, nāk daudz industriālās iekārtas. Arī Vācijā ražoti jauni "Volkswagen" un "Mercedes" automobiļi, pirms tie nonāk Rīgas auto salonos, tiek ievesti caur Liepājas ostu. Stividorkompānijas pārvalde ļoti cītīgi strādā pie dažādu jaunu kravu piesaistes. Augustā tika atklāta jauna konteineru kompānija, kas savieno Liepāju ar Gdaņskas lielo konteineru termināli, kur nāk iekšā okeāna kuģi, kuri tālāk jau dodas uz visiem pasaules kontinentiem un valstīm. Tas dod iespēju reģionu ražotājiem savu produkciju nevis sūtīt uz Klaipēdas ostu Lietuvā, bet tagad no Liepājas ostas konteineri dodas tālāk uz eksporta tirgiem. Tas, protams ir vēl sākuma stadijā, mūsu mērķis ir šo apjomu palielināt un nostabilizēt,” klāstīja Hmieļevskis.

"Luminor" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtēja – dati liecina, ka ostu pilsētas veiksmīgi spējušas pielāgoties tranzīta kravu samazinājumam. Pēc viņa teiktā, Baltijas valstu ekonomikām augot, ostās palielināsies vietējo kravu apjomi.

„Vietējie graudi ir nozīmīga krava. Ja mēs atceramies, ka pēcpadomju laika zemākajā punktā graudu raža Latvijā bija zem miljona tonnu, tagad tā ir 3 miljoni, tātad tas ir nozīmīgs ieguvums. Runājot par tranzītu un tā lomu ekonomikā, nevar tikai skatīties uz pašu transporta nozari. Ilgākā laika posmā ostas pilsētām alternatīva ir citas nozares.

Runājot par Rīgu, pilsētai klājas diezgan labi – ienākumi aug, algas aug, bezdarbs Rīgā samazinājies līdz 4%.

Par Ventspili var teikt, ka tur bezdarbs bija pārsteidzoši zemā līmenī, ievērojot lielo tranzīta kritumu. Pienāk ziņas par jaunu rūpnīcu būvi, attīstās programmēšanas pakalpojumi. Liepājā ir vienkāršāka situācija – lielāka pilsēta, vēsturiski mazāka osta, un arī austrumvalstu tranzīts nekad nav bijis izšķirošs,” norādīja Strautiņš.

Satiksmes ministrijas eksperts Maldups skaidroja, ka energoresursu kravu skaits ostās samazināsies arī turpmāk, tāpēc jādomā par jauniem projektiem. Un tas arī tiekot darīts.

„Jautājums, protams, ko darīs to termināļu īpašnieki, kas strādā ar naftas produktiem, ar oglēm. Termināļi, kas Rīgā strādāja ar oglēm, jau tagad būvē noliktavas un strādā ar citiem kravu veidiem. Protams, ostas ļoti aktīvi strādā pie industrializācijas attīstības. Veidojas jauni uzņēmumi, kas strādā ražošanas nozarē Liepājā un Ventspilī. Divas trešdaļas no nodarbinātajiem strādā tieši industriālajos uzņēmumos,” norādīja Maldups.

Par ostu attīstību liecina arī investīcijas. Pēdējo gadu laikā privātās investīcijas ostu termināļos svārstās starp 45 un 75 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka uzņēmumi attīstās, paplašinās vai maina savu profilu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt