Covid-19 uzliesmojums Krievijā turpinās, un teju katru dienu krīt mirušo skaita rekordi. Lai gan plaši valsts mēroga pasākumi netiek ieviesti, reģionālās varasiestādes jau rīkojas. Tā, piemēram, Maskava, kas ir koronavīrusa epicentrs, ir noteikusi, ka nevakcinētiem cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, no pirmdienas četrus mēnešus maksimāli daudz jāuzturas mājās. Savukārt Sanktpēterburgā no 30. oktobra līdz 7. novembrim tiek izsludināts daļējais "lokdauns". Šajā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī izsludinājis brīvdienas, darbiniekiem saglabājot darba algu. Citi reģioni tikmēr nosaka vakcinācijas sertifikāta nepieciešamību dažādiem pakalpojumiem.
Jo plašāki un stingrāki ierobežojumi, jo vairāk tie ietekmēs ekonomiku, tādēļ Krievija, līdzīgi kā to dara arī citas atsevišķas valstis, ar ierobežojumu ieviešanu ļoti nesteidzas.
Krievijas Centrālā banka nav pazeminājusi ekonomikas izaugsmes prognozes, proti, iekšzemes kopprodukts (IKP) 2021. gadā palielināsies par 4–4,5%, bet 2022. gadā – par 2%–3%. Tomēr banka atzīmēja, ka ekonomikas lejupslīdes pazīmes jau vērojamas daudzās tautsaimniecības nozarēs, un lomu spēlējusi pasaules piegādes ķēžu krīze.
Analītiķi norādīja, ka Krievijas ekonomiku jaunākais Covid-19 uzliesmojums noteikti ietekmēs. Jau septembrī sasniegts augstākais inflācijas līmenis kopš 2016. gada, bet ekonomisti brīdināja, ka tā vēl turpinās kāpt. Centrālā banka norādīja, ka inflācija "aug ievērojami virs prognozētā līmeņa un sagaidāms, ka 2021. gada beigās tā būs 7,4–7,9% robežās" — tas ir liels pieaugums salīdzinājumā ar iepriekš jūlijā noteikto prognozi zem 6%.
Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina uzņēmusi agresīvu pieeju inflācijas savaldīšanai un jau vairākus mēnešus brīdinājusi, ka cenu kāpums draud izjaukt Krievijas atveseļošanos. Banka piektdien par 0,75 procentpunktiem paaugstināja procentu likmi līdz 7,5%. Nabiuļina sacīja, ka opcijas paredz arī tālāku likmes paaugstināšanu, jo mērķis esot samazināt inflāciju atpakaļ līdz 4% līmenim. Tas gan esot ļoti optimistisks scenārijs, uzskata reitingu aģentūras "NKR" vecākais direktors Aleksandrs Proklovs.
"Es teiktu, ka reālistiskāks variants ir inflācijas noturēšana pašreizējā līmenī vai samazinājums līdz 5% vai 6%. Lai inflācija samazinātos līdz 4%, nepieciešamas ātras un pozitīvas izmaiņas globālajā tirdzniecībā un loģistikā un šobrīd nešķiet, ka ko tādu varētu paredzēt. Tādēļ atgriešanās pie 4% nākamā gada beigās drīzāk ir optimistisks, nevis reālistisks skats uz lietām," vērtēja Proklovs.
Kā uz vienu no inflāciju vecinošiem faktoriem krievu ekonomisti norādīja uz prezidenta Vladimira Putina dāsno naudas piešķiršanu pensionāriem un militārpersonām pirms pagājušā mēneša parlamenta vēlēšanām. Kompānijas "Sova Capital" ekonomisti prognozēja, ka jaunie ierobežojumi varētu Krievijas ekonomikas izaugsmei šogad atņemt aptuveni 0,3 procentpunktus. Bet kaitējums varētu būt lielāks, ja Kremlis nolems brīvdienas pagarināt.
"Sova Capital" galvenais ekonomists Artjoms Zaigrins skaidrojis, ka pakalpojumi veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Maskavas ekonomikas, tādēļ stingrajiem ierobežojumiem, visticamāk, būs būtiska ietekme.
Savukārt ekonomists Dmitrijs Dolgins kādā komentārā izteicies: "Būtībā centrālā banka neuzskata, ka tai būtu jāreaģē uz pandēmiju.
Ideālā gadījumā karantīnas negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām var novērst, izmantojot valdības budžeta politikas instrumentus, nevis monetāros instrumentus."
Tikmēr aktuāls jautājums ir arī enerģijas krīze. "Wall Street Journal" raksta, ka mērķis izskaust fosilo kurināmo ir palielinājis Eiropas atkarību no dabasgāzes, kuras galvenā piegādātāja ir tieši Krievija.
Arī Krievijas kaimiņvalstī Ķīnā šobrīd izvēršas enerģijas krīze. Ķīnā elektrības trūkuma dēļ vairākas provinces ir spiestas ieviest jaudas normēšanu, un septembra beigās Ķīnas varas iestādes lūdza Krievijas elektroenerģijas ražotāju "Inter RAO" palielināt piegādes Ķīnai. Krievijas kaimiņa enerģētikas infrastruktūra vēl nav gatava Pekinas centieniem ierobežot emisijas, un tas paver jaunas iespējas Krievijas ogļūdeņraža eksportētājiem. Ķīna cenšas pakāpeniski samazināt savu atkarību no oglēm, taču tas nav viegli, ņemot vērā, ka fosilais kurināmais saražo vairāk nekā 67% no valsts elektroenerģijas.
Kamēr vēl turpināsies enerģijas avotu maiņa, Krievija turpinās būt ieguvēja arī no ogļu piegādēm Ķīnai. Bet ne tikai. Viens no iespējamiem ogļu aizstājējiem ir gāze, un paredzams, ka līdz 2035. gadam Ķīnas pieprasījums pēc gāzes dubultosies. Kur to ņemt? Arī Krievijā. Nafta un gāze jau pašlaik veido vairāk nekā 60% no Krievijas eksporta uz Ķīnu. Gāze Ķīnā no Krievijas nokļūst pa gāzesvadu "Sibīrijas spēks" un jau tagad ir plāni par "Sibīrijas spēka 2" izveidi. Kopš 2019. gada Maskava piegādā Pekinai arī sašķidrināto gāzi.
Ekonomisti jau minējuši, ka ievērojama Krievijas ekonomikas pieauguma daļa tiks nodrošināta, tieši palielinoties naftas un gāzes eksporta apjomiem.
