Rīgas dome «legalizēs» bijušo mēru portretu zīmēšanu; kultūrpētnieks to sauc par bezgaumīgu izšķērdību

Bezgaumīga izšķērdība, kas būtu jāpārtrauc. Tik skarbi par Rīgas domes tradīciju zīmēt un Portretu zālē izlikt katru bijušo galvaspilsētas mēru saka kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Straujie notikumi vietējā politikā radījuši situāciju, ka Rīgai gada laikā radušies trīs bijušie mēri, kam portreti vēl nav uzgleznoti.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis stāstīja, ka tradīcija veidot pilsētas galvu portretu galeriju aizsākta 1901. gadā, bet atjaunota pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kad Rīgu vadīja mērs Andris Teikmanis.

Tagad domes priekšsēdētāju portretu ir tik daudz, ka tie izvietoti arī Portretu zāles vestibilā. Līdz šim tradīcija zīmēt mērus bijusi daļēji legāla, jo nav bijusi noteikta iekšējos normatīvos. Jaunais priekšsēdētājs aicinājis priekšteci izvēlēties mākslinieku un pasūtīt gleznu, ko vēlāk nopērk dome. Tagad šo kārtību plānots legalizēt, informēja Vidauskis.

Rīgas dome "legalizēs” bijušo mēru portretu zīmēšanu; kultūrpētnieks to sauc par bezgaumīgu izšķērdībuEdgars Kupčs

    Izpilddirektors izstrādājis iekšējās kārtības noteikumu papildinājumu, jo nepieciešams, lai ar nodokļu maksātāju naudu darbotos precīzi, norādīja Vidauskis.

    Pēdējā gada notikumu rezultātā pašlaik nav trīs mēru portretu – Nila Ušakova, Daiņa Turlā un Oļega Burova.

    Turpmāk izpilddirektors aicinās bijušos mērus, kādu nu bez gleznām ir trīs, pasūtīt savus portretus, ko pēc tam dome nopirks. Budžetā tam nauda nav paredzēta, bet dome to meklēšot saimniecības izdevumiem ieplānotajās ailēs.

    Pieredze rāda, ka pēdējie zīmētie portreti savulaik izmaksājuši no diviem līdz sešiem tūkstošiem latu, tāpēc tagad pašvaldība lēš, ka viena mēra sejas uzzīmēšanai tērēs līdz desmit tūkstošiem eiro.

    Kultūrpētnieks Deniss Hanovs stāstīja, ka tāda tradīcija pastāv dažādās institūcijās, tajā skaitā Valsts prezidenta kancelejā, ministrijās, ārvalstu vēstniecībās. Bet, piemēram, Vācijas vēstniecībā esot askētiska pieeja, izliekot fotogrāfijas ar vēstniekiem kā vēstures uzskaitījumu. 

    Viņš sprieda, ka Latvijas politiskajai elitei joprojām piemīt bezgaumīga tieksme uz greznību, ko Latvijas ekonomika nevar atļauties ļoti daudzās jomās.

    Hanovs arī norādīja, ka šajos mēru portretos ne vienmēr ir estētiska vērtība, bet gan šo cilvēku fantāzija par to, kādu portretu viņš gribētu.

    Rīgas domes mēru portretu galerijā redzamo Deniss Hanovs pieklājīgi sauc par vienkāršotu pieeju, kur tiekot balansēts uz gaumes robežas.

    Labs piemērs būtu pārtraukt šo tradīciju, izveidot melnbaltas fotogrāfijas uz atturīga fona, kas maksātu lētāk, ieteica Hanovs.

    Par portretu zīmēšanas tradīcijas nostiprināšanu normatīvos kādā no tuvākajām sēdēm lems Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti