ĪSUMĀ:
- Vairums partiju, izņemot "Saskaņu", vēlētājiem piedāvā politikā jau zināmus cilvēkus.
- Politoloģe Kreituse: nekādas lielās pārmaiņas un nekādus brīnumus gaidīt nevar.
- Viens no trijiem koalīciju variantiem - tā saukto latvisko partiju sadarbošanās ar GKR.
- Balsu sadalījums būs atkarīgs no akcentiem priekšvēlēšanu kampaņās, uzskata politologs Skudra.
"Mēs neko jaunu īpaši nevaram ieraudzīt, jo tik īsā laikā organizētas vēlēšanas nekad nedod jaunus politiskos spēkus, kas nāktu ar jaunām idejām. Tāpēc nekādas lielās pārmaiņas un nekādus brīnumus gaidīt nevar.
Vienīgais, kas var mainīties, tie spēki, kam ir bijusi vara rokās. Tas, ka "Saskaņa" nebūs valdošā partija Rīgā, tas, manuprāt, ir kādi 90% noteikti. Vienkārši "Saskaņa" šobrīd ir tāda mazliet gaisu izlaidis balons," sprieda Kreituse.
Šīs būs atšķirīgas vēlēšanas ar to, ka "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" pēc skandalozās attiecību pārtraukšanas startēs atsevišķi. Lai gan pēdējā sasaukumā "Saskaņai" no 32 jeb koalīcijas vairākuma vietām bija lielākā daļa, Kreituse pieļāva, ka arī pēc vēlēšanām abu politisko spēku saprašanās nav gaidāma.
""Gods kalpot Rīgai" kā nepieņemams politisks spēks ir tikai priekš tiem, kas Rīgā stādīs tikai kokus, miljonu koku stādīs. Tas ir JKP [Jaunā konservatīvā partija], jo viņi ir vienīgie, kas ir skaļi pateikuši, ka viņi neies koalīcijā ar "Gods kalpot Rīgai". Pārējie visi šobrīd izvairās no šādiem skaļiem paziņojumiem," teica politoloģe.
Tāpēc viens no nākamās koalīcijas variantiem ir "Gods kalpot Rīgai" sadarbošanās ar padzītā sasaukuma opozicionāriem. Politologi pašlaik vājas cerības dod "zaļzemnieku" iekļūšanai Rātsnamā, un tam par labu nenāk arī Zaļās partijas līdera Viestura Silenieka piesliešanās "Gods kalpot Rīgai", reizē paliekot savā partijā.
Arī politologs Ojārs Skudra kā vienu no trīs koalīciju variantiem dēvēja tā saukto latvisko partiju sadarbošanos ar "Gods kalpot Rīgai". Taču balsu sadalījums būs atkarīgs no akcentiem priekšvēlēšanu kampaņās, sacīja Skudra.
"Viens akcents ir etniskā pretstāve, etniskā konfrontācija: latvieši pret krieviem. Otra iespējamā stratēģija ir akcents uz padarāmo, kopīgi veicamo. Trešais variants, ka [Oļegs] Burovs slikts un "Saskaņa" slikta, un ka Rīgā visi zog un izzog, un nav kārtības gan ar atkritumiem, gan ar celtniecību, gan ar remontiem, pilnīgi ar visu. Un stāvoklis ir katastrofāls un Rīgu vajag glābt, un tad, protams, atmetam "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai" pie nosacījuma, protams, ka viņi nesavāc 30 balsu," sacīja Skudra.
Līdz šim savu vēlēšanu programmu un kandidātu sarakstu atklājusi tikai "Gods kalpot Rīgai".
KONTEKSTS:
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēma izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pēc diviem mēnešiem – 25. aprīlī, dienā, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Rīgas mērs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") pārkāpumus noliedza, paužot, ka vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Pūce rosināja papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
