Darba apjoms būtiski krities ne tikai viesmīlības un tūrisma nozarēm, bet arī virknei rūpniecības uzņēmumu, kam mazinās pasūtījuma apjomi. Prognozējot ekonomiskās aktivitātes atgriešanos, Endziņš min Ķīnas piemēru, kad trīs mēnešu laikā vīrusa izplatību izdevies ierobežot. Taču Eiropā situācija turpina pasliktināties, un rūpnieki un tirgotāji nākamos četrus mēnešus vērtē kā smagus.
"Ko darīt, lai, nedod Dievs, neizveidotos konstitucionālā krīze? Ir nepieciešams piešķirt valdībai lemšanas tiesības par visu, kas ir saistīts vismaz ar krīzes jautājumiem, jo mēs nezinām, kāda situācija ar vīrusa izplatību būs parlamentā. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir šī krīzes vadības modeļa maiņa. Iepriekšējā krīzē 2008.-2009. gadā tika izveidota tā sauktā reformas vadības grupa, kurā bija gan valdība, gan visi lielākie spēlētāji - visi valdības partneri. Faktiski visi stratēģiski smagākie lēmumi no sākuma tika apspriesti tur. Tas ļāva gan sabalansētāk pieņemt lēmumus, gan arī vieglāk tos pasniegt sabiedrībai. (..) Un trešais moments no krīzes vadības viedokļa - ir jābūt totālam fokusam šobrīd uz situāciju ar vīrusu. Nu, nav laika tagad ņemties ar visām citām tēmām, kuras tiešām var gaidīt," norāda Jānis Endziņš.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
