Jaunā koronavīrusa izplatības draudi ir likuši Latvijas Radio preventīvi īstenot profilaktiskus pasākumus, kā arī modelēt situācijas, kā nodrošināt apraidi gadījumos, kad vīruss tiktu līdz Doma laukumam. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne pašlaik ir droša, ka vīrusa dēļ klusums ēterā nedraud.
"Ja tā izvērtīsies par krīzi, es domāju, mēs esam diezgan gatavi uz ļoti daudziem alternatīviem scenārijiem, kā nodrošināt to, lai mūsu klausītāji dzirdētu Latvijas Radio visā valstī," stāstīja Klapkalne.
Tomēr sarežģītākas situācijas var rasties nopietnākos apdraudējumos.
"Es gribētu teikt, ka Latvijas Radio ir vairāk gatavs civilo krīžu situācijām. Ja situācijas jau sasniegtu militāru līmeni, tad, protams, mūsu resursi ir diezgan ierobežoti nodrošināt apraidi pilnā mērā," stāstīja Klapkalne.
Par šiem jautājumiem pusotru stundu ilgā vizītē Latvijas Radio sprieda Saeimas deputāti no Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas. Viņi iepazinās ar sabiedriskā radio uzdevumiem un rīcības plāniem valsts apdraudējuma pārvarēšanas situācijās, kā arī medija iesaisti kopīgā stratēģiskās komunikācijas mehānismā. Saeimas apakškomisijas vadītājs un bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis no Zaļo un Zemnieku savienības pēc radio dzirdētā un redzētā secinājumos ir visai vispārīgs, taču viņam radusies pārliecība, ka radio būs dzirdams arī apdraudējuma situācijās.
"Šobrīd man ir pārliecība tāda, bet, kā es teicu, ir jādzīvo līdzi laikam, ir daudz un dažādi izaicinājumi, ir pārdomas, vai mēs esam gatavi savā domāšanā mainīt, ka mēs ieguldām līdzekļus kaut kādu risku mazināšanai, kuri nedod atdevi. Un varbūt tajā brīdī man liekas - kāpēc mēs tērējam resursus, bet tai brīdī, kad krīze varbūt iestājas, - ko mēs labprāt vēlētos, lai viņas nekad nebūtu, - mēs esam gatavi. Un tā ir tā lielākā izšķiršanās, tā ir domāšana," sacīja Bergmanis.
Konkrētāk runāja jaunais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Jānis Eglītis, kurš pārrauga Latvijas Radio un par būtisku uzdevumu sauc to, lai valstiski kritiskā brīdī radio neapklustu.
"Ir jānovirza daļa līdzekļu informatīvās telpas stiprināšanā arī no aizsardzības budžeta. Jāatrod kaut kādi sadarbības modeļi.
Piemēram, studija ārkārtas situācijām Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijai, stratēģiski svarīgs objekts, ko varētu, piemēram, izbūvēt Aizsardzības ministrija par saviem līdzekļiem.
Šobrīd tomēr nebija tāda pārliecība, kas notiek gadījumā, ja kaut kādu iemeslu pēc, piemēram, nav iespējams raidīt no Doma laukuma mājas, vai, piemēram, ir kaut kas noticis ar satelītu. Es domāju, ka tas noteikti būtu risināms jautājums Aizsardzības ministrijai kopā ar NEPLP un atbildīgo Saeimas komisiju," stāstīja Eglītis.
Par Latvijas Televīzijas pārraudzību atbildīgā padomes locekle Ieva Kalderauska zināja teikt, ka īpašā apdraudējumā aizsardzības struktūras gādās, lai informāciju saņemtu arī televīzijas skatītāji. Viņa gan norādīja, ka jau tagad jāturpina ieguldīt televīzijas tehnikas atjaunošanā.
Politiķi pēc vizītes Latvijas Radio pauda izpratni, ka valstiska apdraudējuma gadījumā radio būtu viens no galvenajiem sabiedrības apziņotājiem. Izpratne gan mazinājās, kad runa bija par naudu un ieguldījumiem, lai apziņošana būtu iespējama.
