ĪSUMĀ:
- Saeimas komisija konceptuāli vienojusies aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm pilnībā.
- Nākamnedēļ vēl lems, no kura laika un kādi likumu grozījumi nepieciešami.
- Aizliegums varētu būt pagaidu risinājums, līdz izstrādās jaunu regulējumu.
- Izmaiņām piekrita arī bērnus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.
- Pret pilnīgu aizliegumu iestājas Labklājības ministrija.
Pērn uz ārzemēm adoptēti 42 bērni
Ar domu ierobežot praksi, ka ārzemnieki Latvijā bez aprūpes palikušos bērnus adopcijai izvēlas kā no kataloga, kā arī paužot vēlmi, ka mūsu bērniem ir jādzīvo Latvijā, likumdevējs pirms pusotra gada pieņēma normu, ka bērnu uz ārzemēm adoptē tikai no bērnunama, nevis, piemēram, no audžuģimenes. Tādējādi pērn uz ārvalstīm kopumā adoptēti 42 bērni, kas ir mazākais bērnu skaits kopš 2003. gada.
Visi pērn uz ārzemēm adoptētie bērni devušies uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kas ir populārākais “sistēmas bērnu” galamērķis ārpus mūsu valsts robežām. Esam jau stāstījuši, ka adopcijas visbiežāk sākas ar īslaicīgu viesošanos amerikāņu ģimenēs. Un tos bērnus, kuri lidos uz Ameriku, potenciālie vecāki noskata internetā, speciālās mājaslapās. Par viena bērna adopciju amerikāņu ģimene maksā ap 30 000 ASV dolāru. Maksā īpašām ārvalstu adopcijas aģentūrām, kas legāli palīdz adoptēt latviešu bērnus, pēc tam divus gadus sniedz atskaites par dzīvi otrpus pasaulei.
Smiltenes bāriņtiesas vadītāja un bāriņtiesu darbinieku asociācijas direktore Aurika Zīvere atzīst, adopcija uz ārzemēm daudzās bāriņtiesās ir vieglākais ceļš. Taču savā praksē saskārusies ar gadījumu, kad adoptētais bērns atsūtīts atpakaļ.
“Diezgan smagnējs tas process bija… Ja mēs strādājam ar saviem adoptētājiem, mēs viņus esam iepazinuši. Tie ir seši mēneši izpētes, mums pēc tam ir divu gadu uzraudzības process. Attiecībā uz ārzemju adoptētājiem mēs šo divu gadu uzraudzības procesu īsti nevaram veikt. Mēs paļaujamies tikai uz ārvalstu aģentūru dokumentiem,” skaidro Zīvere.
Saeimas komisijā arī izskanēja, ka aplams ir priekšstats, ka ārzemnieki adoptē vien smagi slimos bērnus.
Piemēram, no Kapseļu ielas bērnunama pēdējo divu gadu laikā mājas atraduši padsmit bērni ar lielām veselības problēmām, bet par viņiem interesi nav izrādījis neviens ārzemnieks.
Plāno moratoriju
Pēc gadījuma, kad Labklājības ministrijai nebija nekādas informācijas par trim uz ārzemēm adoptētiem bērniem, politiķi lēma adopciju uz ārvalstīm stingri ierobežot. Nosakot, ka ārzemnieki drīkst adoptēt tikai bērnunamos esošos bērnus. Taču vēlāk izrādījās, šos noteikumus var viegli apiet. Tāpēc Saeimā nonācis priekšlikums aizliegt adopciju uz ārvalstīm pavisam. Vismaz tikmēr, kamēr nebūs izstrādāti neapstrīdami kritēriji, kādos izņēmuma gadījumos to ļaut.
Tiesībsargs Juris Jansons rudenī vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka šo ierobežojumu var apiet, jo, piemēram, bērnu uz dažām dienām ievieto bērnunamā, lai formāli būtu iespējams adoptēt uz ārzemēm.
Tagad par aizliegumu Latvijas bērnus adoptēt uz ārvalstīm ir gan virkne nevalstisko organizāciju, gan Saeimas deputāti.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs, pie frakcijas nepiederošais Artuss Kaimiņš paskaidroja, ka
tas būs pilnīgs aizliegums, kamēr tapšot jauni noteikumi, kur, iespējams, izņēmuma gadījumos varētu atļaut adoptēt. Bet par to pašlaik skaidrības vēl neesot.
“Latvijas cilvēki, brīnišķīgie cilvēki, kas ir iesaistīti ārpusģimenes aprūpē, tai skaitā es kā četru bērnu aizbildne, esam gatavi uzņemties atbildību, ja vien Labklājības ministrija un pašvaldības nākotnē mums palīdz. Mēs esam gatavi uzņemties atbildību par saviem Latvijas bērniem. Līdz šim ir vienmēr bijuši argumenti, kāpēc mēs nevaram, tāpēc drīkst adoptēt bērnus uz ārvalstīm, jo šeit jau viņi nevienam nav vajadzīgi. Kritiskākais ir arī fakts, ka tie bērni, kuri tiek uz ārzemēm adoptēti, bieži vien šo teikumu zina no galvas, ka viņi Latvijā nevienam nav vajadzīgi, tādēļ viņus adoptē,” sacīja deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).
Arī Tieslietu ministrija neatbalsta bērnu adopciju uz ārvalstīm. “Mēs uzskatām, ka valsts ir attīstījusies tik tālu, ka spēj pati parūpēties par saviem bērniem. Otrs – varētu būt atsevišķos gadījumos pieļauta ārvalstu adopcija, bet tas ir izņēmuma gadījumos. Mēs esam pievienojušies konvencijai, varētu tikt izskatīta atsevišķi gadījumi. Bet, lai šie atsevišķie gadījumi būtu ļoti skaidri definēti, šeit ir vajadzīgas konstatēt divas lietas. Pirmkārt, konstatēt, ka ārvalstu adopcijas jautājums tiek skatīts, izvērtējot bērna labākās intereses. Un otrs fakts, ka Latvijā bērnam nevar nodrošināt aprūpi,” norādīja tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga.
Iebilst pilnīgai adopcijai
Tikmēr Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (“KPV LV”) pauda, ka adopcijas lietas pat būtu paplašināmas: “Pati lielākā būtība bērnu tiesību jautājumos ir bērna intereses. Mēs nevaram būt ar nacionālistiskiem saukļiem un teikt, ka tas nekas, ka bērns ir bērnunamā, bet viņam ir jābūt Latvijā. Tas nav pareizi. Kādas ir bērna intereses – bērna intereses dzīvot ģimenē.
Ja mēs, valsts, šobrīd, piemēram, nespējam nodrošināt bērnam ģimeni Latvijā, tā [adopcija] ir iespēja.
Bet, protams, prioritārais mērķis ir strādāt pie tā, lai bērni vispār netiktu ievietoti ārpusģimenes aprūpē. Pienāk situācija, kad šis bērns, piemēram, nevar tikt adoptēts Latvijā, tad ir jābūt iespējai šo bērnu adoptēt uz ārzemēm.”
Intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Lipšāns norādīja, ka būtu jāizstrādā jauns, precīzs regulējums, nosakot kritēriju, kuros gadījumos bērns varētu tikt adoptēts uz ārvalstīm. Viņš arī norādīja, pašlaik šādos gadījumos tiek ņemts vērā bērna viedoklis un arī vērtēts, vai adopcija ārpus Latvijas ir viņa interesēs.
LM pārstāvis norādīja – ja adopcija uz ārzemēm tomēr tiks ļauta, Latvijai būtu jāpārskata tas, lai valsts varētu saņemt informāciju par šo bērnu labklājību līdz pat viņu pilngadībai.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums trešdien, 4. martā, gan konceptuāli atbalstīja pilnīga aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpes bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Atbildīgajām institūcijām deputāti liks sagatavot grozījumus normatīvos, lai tos pieņemtu Saeima.
KONTEKSTS:
2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks. Vēlāk par jomu atbildīgā ministre atzina, ka ierobežojumu bērnu adopcijai uz ārzemēm ir iespējams apiet.
Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā - aptuveni 40.
Tāpat pirms diviem gadiem Labklājības ministrija pasludināja, ka 2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā. Taču nu ministrijā atzīst, ka tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē.
