Rezonansi sabiedrībā raisījusi šīs nedēļas nogales ziņa, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas glābējsilītē atstāta aptuveni četrus mēnešus veca meitenīte. Speciālisti vērtē, ka tik ilgi audzināta bērniņa pamešanā cēloņi meklējami, visticamāk, vairākos apstākļos uzreiz, bet aicina mazuļa vecākus pārdomāt un mēģināt bērnu atgūt. Savukārt projektā «Glābējsilīte» saņemti vairāki palīdzības piedāvājumi.
Autora ziņas
Pirms gada Valsts kontrole nāca klajā ar kārtējo neglaimojošo revīzijas ziņojumu, ka Zemkopības ministrija gadu desmitiem tīši izsaimniekojusi Latvijas kūdras purvus. Proti, revidenti atklāja, ka mūsu valstī nav pienācīgas kūdras izstrādes politikas, ka neesam apjautuši kūdras resursu apjomu un līdz ar to nevaram jēdzīgi kontrolēt, cik šīs bagātības paliek, turklāt purvus uzņēmējiem atdodam par sviestmaizi. Tagad, pēc piecu gadu darba, valsts ir radījusi kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes nākamajiem desmit gadiem.
No divsimt metru gariem veloceliņu savienojumiem līdz ūdenssaimniecības problēmām, stāvparkiem un tramvaja līniju pagarinājumiem – tik plašs ir tematu loks, par ko jaunā Rīgas vadība intensīvās sarunās apspriežas ar Pierīgas pašvaldībām. Rīgas mērija atklāj, ka labākai sadarbībai ar valdību un likumdevēju plānots veidot jaunu metropoles pašvaldību organizāciju, kas būs konkurente vai alternatīva Latvijas Lielo pilsētu asociācijai.
Rīgas dome tuvākajā sēdē lems par kārtējo īpašumu atpirkšanu trasē, kur nākotnē plānots Dienvidu tilta un Vienības gatves savienojums jeb Jāņa Čakstes gatves izbūve. Zemju iegādei nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, un dome paziņojumā medijiem norāda, ka maģistrāles izbūvi sāks nākamgad. Tiesa, tam vajadzīgos vairāk nekā simt miljonus eiro Rīga nav atradusi, tāpēc solījums par būvniecības sākumu paliks neīstenots.
Pēc iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, partiju apvienības “Attīstībai/Par!” Jura Pūces atkāpšanās no amata pašvaldības sagaida, ka nākamais ministrs būs ne tikai runās, bet arī klausīsies vietvaru viedokļos un varēs nekavējoties ķerties pie neatliekamiem darbiem.
Pašvaldību deputātu atalgojums ir no dažiem simboliskiem eiro mēnesī līdz vairākiem tūkstošiem, ja gadījies būt ievēlētam Rīgā vai Pierīgā un vadīt komitejas vai komisijas. Tik būtiskas atšķirības vietvaru domnieku atlīdzībā pirms vairākiem gadiem uzrādīja Latvijas Radio izpētītais. Vēlāk to apstiprināja arī Valsts kontroles revīzija, kas deputātu atalgojuma sistēmu nodēvēja par neskaidru, necaurspīdīgu un bieži pat slēptu no vietējiem iedzīvotājiem.
Latvijas preču eksports trešo ceturksni ir noslēdzis ļoti spēcīgi. Tā banku analītiķi raksturo eksporta vērtība septembra pieaugumu par 13%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Taču optimismu varētu bremzēt atziņa, ka vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta kāpuma šoruden nodrošina lauksaimniecības produkti: kvieši un rapsis. Drīzumā zemnieki lauvastiesu ražas būs pārdevuši, un prognozes par eksportu pasliktina fakts, ka pandēmijas dēļ ar pakalpojumu pārdošanu uz āru mums nepavisam neveicas.
1. decembris ir pēdējais termiņš, kad vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aicināti atbrīvoties no nodokļa parāda, kas izveidojies par pērno un 2018. gadu. Tā dēvētā nodokļu piemaksa daļai iedzīvotāju izveidojās pēc neviennozīmīgi vērtētās nodokļu reformas ieviešanas. Vēlāk likumdevējs pagarināja parādu nomaksas termiņu, bet nu tuvojas tā izskaņa.
Ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pakratītu pirkstu un izbeigtu lietu Valsts policijā ir noslēgusies pirms pusotra mēneša izgaismotā koku izciršanas sāga Bauskas novada Dāviņu pagastā. Tur grants ceļa atjaunošanas projektā nozāģēti veci koki, no kuriem daļa tuvojās dižkoku statusam. Savukārt vietējie iedzīvotāji sašutuši par divām lietām: pirmkārt, pašvaldība par atvēzēšanos ar cirvi neesot pienācīgi informējusi, bet, otrkārt, dome sev pievākusi koksni un vēlāk arī senās muižas sētas stabus, kas esot bijuši uz privātīpašnieku zemes.
Nu jau bezpartejiskais Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis, kas iepriekš izgaismoja iespējami prettiesisko bezmaksas stāvvietu izgādāšanas lietu, pēc kuras vēlāk demisionēja pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!"), tagad vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par nelikumīgu savas bijušās partijas "Latvijas attīstībai" finansēšanu. To Mičerevskis atklāja otrdien, 17. novembrī, sasauktajā Rīgas domes Drošības komitejas sēdē.
Lai gan vēl vasaras beigās uzņēmums “Rīgas ūdens” skaidroja, ka patērētāju tiesību sargu atklātās neatbilstības māju ievadu ūdens skaitītāju darbībā ir nebūtiskas un to problemātiku vispirms noskaidros pētījumā, kompānija izšķīrusies nevilcināties un jau nākamajā gadā pret precīzākiem mainīt visu māju mēraparātus. Vispirms sāks ar daudzdzīvokļu mājām, kurās dzīvo vairums rīdzinieku, un izmaksas «Rīgas ūdens» segs no sava budžeta. Vēlāk gan netiek izslēgta tarifa celšana tieši dārgo skaitītāju dēļ.
Šonedēļ Rīgas pašvaldība izpildījusi iepriekš domnieku izlemto, ka atjaunojamajās Čaka un Marijas ielās eksperimentālā kārtā ir jāizveido pagaidu velojoslas. Satiksmes departamenta pārstāvis Austris Keišs skaidro, ka eksperimenta izdošanos varēs vērtēt pavasarī.
Kad pērnā gada augustā Dundagas novada vadība izlēma patriekt Kolkas pagasta pārvaldnieku Aldi Pinkenu, pagasta iedzīvotāji un arī pašvaldību darbu uzraugošā ministrija brīdināja, ka tāda iecere ir prettiesiska. Taču domes vairākums ar mēru Aldi Feltu priekšgalā brīdinājumos neklausījās un pagasta pārvaldnieku atlaida. Tiesa šo lēmumu ir atzinusi par nelikumīgu, likusi izmaksāt kavēto algu un arī morālā kaitējuma kompensāciju. Taču ar kļūdas atzīšanu, atbildīgo meklēšanu un zaudējumu piedziņu gan Dundagas dome nesteidzas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) noliedz centienus iegūt Rīgas bezmaksas pašvaldību autostāvvietu caurlaidi. Tikmēr premjers pauda, ka sagaida Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vērtējumu šajā lietā. Bet Rīgas mērs sācis diskusiju par atteikšanos no deputātu privilēģijas par bezmaksas stāvvietām.
Trešdienas, 11. novembra, pēcpusdienā gaidāma, kā izsakās pati Rātsnama vadība, vēsturiska Rīgas domes sēde, jo tā notiks attālināti. To diktē Covid-19 izplatība un valstī noteiktā ārkārtas situācija, turklāt domes namā konstatēts jau otrs saslimušais, bet mērs Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”) kā kontaktpersona ar inficēto nolēmis uz laiku izolēties. Domes darbam tas gan netraucēšot, jo darbs jau līdz šim pielāgots attālinātai strādāšanai. Ne tik skaļi, kā varbūt solīts priekšvēlēšanu laikā, sāktas arī pārmaiņas Rīgas administrācijā.
Pēdējā mēneša laikā Saeima ir grozījusi divus likumus, tādējādi it kā ierobežojot pašvaldību iespējas izvērsties mediju jomā, savus oficiālos izdevumus saukt par avīzēm un tos izmantot politiskā kapitāla kaldināšanai. Paši Saeimas deputāti slavē sevi par drosmīgo veikumu, uz ko likumdevējs nav bijis spējīgs vismaz desmit gadu. Bet vai izmaiņas likumos nav pārāk simboliskas, lai patiešām iegrožotu pašvaldību vēlmi jaukties neatkarīgas drukātās preses lauciņā?
Nu jau divās tiesu instancēs par sliktu pašam mediju uzraugam izvērtusies tā cīņa pret iepriekšējo Latvijas Radio valdi. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsās pret pašas atlaisto valdi ar apsūdzību, ka ar pārāk dāsnu atvaļinājuma piešķiršanas politiku tā medijam radījusi 33 tūkstošu eiro zaudējumus. Tiesa gan nostājusies bijušās valdes pusē, liekot arī kompensēt teju 10 tūkstošus eiro tiesvedības izdevumus. Taču radio uzraugs mierā nav licies, pēdējā cīņas posmā iesaistot arī tagadējo radio vadību un liekot pieļaut, ka tiesas izdevumus var nākties segt radio.
Valdības atbalstu guvušais Ekonomikas ministrijas (EM) plāns gandrīz piecus miljonus eiro budžeta naudas novirzīt ap 200 viesnīcu pabalstīšanai nenozīmē, ka visas varēs "pārziemot" vai pat noturēt darbiniekus. Taču tas ļaus segt nelielu daļu komunālo maksājumu, kā arī iegūt laiku, lai uzņēmēji domātu par pielāgošanos jaunajiem izaicinājumiem. Tā izriet no ekspertu vērtējuma, kurā var saklausīt arī norādes, ka šajā gadījumā pareizāk būtu ieguldīt strādājošajos, nevis viesnīcu infrastruktūrā.
Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības darba grupas vadītāja vietnieks arhitekts Jānis Dripe uzskata, ka, īstenojot koncertzāles ideju, ēku Elizabetes ielā 2, kur savulaik strādāja Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, varētu saglabāt. Par akustiskās koncertzāles risinājumiem forumā spriež arī arhitektūras studenti.
Līdzīgi kā katru rudeni arī pašlaik pasažieru pārvadātāji sāk celt trauksmi, brīdinot par bankrotiem un iedzīvotāju palikšanu bez sabiedriskā transporta. Iepriekšējos gados galvenais iemesls bija fakts, ka valsts gada sākumā zaudējumu segšanai ieplāno pārāk mazu summu. Tomēr šogad klāt nācis būtisks pasažieru skaita un līdz ar to arī ieņēmumu kritums. Tāpēc tuvākajā laikā valdībai būs jāizšķiras par papildu 18 miljonu eiro dotācijām.
Ceturtais lielākais Latvijas ezers Burtnieks aizaug, turklāt tajā strauji sarūk plēsīgo zivju īpatsvars. Tā secinājuši pētnieki, ļaujot makšķerniekiem ar vēl vienu trumpi vērsties pret rūpniecisko zveju ezerā. Pēc makšķernieku iniciatīvas portālā "Manabalss.lv" ir sākta un strauju atbalstu guvusi ideja par rūpnieciskās zvejas aizliegšanu Burtniekā. Otrdien novada kultūras centrā plānota konference "Burtnieks 2022", kuras laikā diskutēs par rūpnieciskās zvejas nākotni ezerā.
Neko neredzoši un nedzirdoši tā dēvētie zombiji uz ceļa apdraud gan sevi, gan pārējos satiksmes dalībniekus. Tieši tā raksturojami autovadītāji, kuri pie stūres lieto mobilās ierīces, nemanot uz ceļa notiekošo. Tāpēc Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), taupot arī naudu, turpina pērn sākto kampaņu "Stūrē? Izkāp no telefona!".
Daļa nolaisto Rīgas namu saimnieku Covid-19 raisītās pandēmijas sekas izmanto kā iespēju savus īpašumus atjaunot, jo sabremzējušies citi plāni, bet citiem tieši pandēmija graustu sakārtošanas ideju īstenošanai aizliek priekšā kāju. Tā var secināt pēc jaunākajiem lēmumiem saistībā ar Rīgā zināmākajiem graustiem. Daži nami graustu sarakstos nonāk no jauna, citi pēc fasāžu atjaunošanas degradējošo būvju dokumentus pamet, bet vēl kāds saņēmis “zaļo gaismu” atjaunošanas plāniem, ko īstenot tik drīz nevarēs.
Rīgas brīvostas valde septiņu stundu ilgā sēdē līdz gandrīz pusnaktij vērtēja darījumu, kurā 2016. gadā brīvosta no kompānijas “Strek” atpirka piestātnes eksporta ostā par 18,2 miljoniem eiro. Par piestātnēm, iespējams, daudzkārt pārmaksāts. Turklāt darījuma slēdzējs tolaik bija ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kas tagad kompānijā “Strek” ir padomnieks. Taču pēc ilgās sēdes tagadējā brīvostas vadība konstatējusi, ka tai darījumu nākas pieņemt kā likumīgu.
Autotransporta direkcijas Iepirkumu komisija, izpildot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumā norādīto, ir pārvērtējusi rezultātus konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu ar autobusiem līdz 2030. gadam. Tādējādi maršrutu tīkla daļā “Ventspils” uzvarētājs ir mainījies, bet sešās daļās tiks sludināts atkārtots konkurss.
Izņemot dažas spītnieces, liela daļa pašvaldību Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā pavasarī aktīvi pārgāja uz darbu attālinātā režīmā. Tas paģērēja arī domju un komiteju sēžu norisi digitāli. Tomēr līdz ar ārkārtējās situācijas beigām vietvaras atgriezušās ierastajā klātienes darba ritmā un uz interneta starpniecību lēmumu pieņemšanas procesā raugās negribīgi. Turklāt arī iedzīvotāju interese par vietējo lēmējvaru darbu būtiski neaug.
Ministru kabinets piektdien, 23. oktobrī, attālinātajā ārkārtas sēdē paplašināja drošības pasākumu loku Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tostarp noteiktas stingrākas pulcēšanās prasības iekštelpās un ārtelpās, kā arī tas, ka sejas masku obligāta lietošana publiskās vietās būs obligāta arī pēc 6. novembra, proti, vairs nebūs terminēta. Savukārt pulcēšanās ierobežojumi būs spēkā līdz 15. novembrim.