Lai nodrošinātu Dundagas novada pašvaldības darba nepārtrauktību, domes deputāti piektdien pilnvaroja pašvaldības izpilddirektori Janitu Vandu Valteri pārstāvēt pašvaldību tiesā, Valsts kasē un kredītiestādēs.
Autora ziņas
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdienas pēcpusdienā lems par Ziemeļu izpilddirekcijas vadītāja Sergeja Hristoļubova atbrīvošanu, kas panākta pēc abpusējas vienošanās. Tāpat atlaižamo sarakstā ir pārējo divu izpilddirekciju vadītāji, jo Rīga plāno likvidēt pašas izpilddirekcijas. Savukārt Rātsnama galvenais jurists Jānis Liepiņš no pirmdienas tiks pārcelts uz attīstības departamenta Saimnieciskās daļas vadītāja amatu ar mazāku atbildību, ietekmi un algu. Vadošu darbinieku aiziešana un rotācijas – Rīgas restarts vai darbinieku nomaiņa pret lojāliem?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pret trīs amatpersonām, tajā skaitā pret bijušo pašvaldību lietu ministru un pašreizējo Saeimas deputātu Juri Pūci ("Attīstībai/Par!") sācis administratīvā pārkāpuma procesu par uzņēmuma "Rīgas satiksme" autostāvvietas caurlaides, iespējams, prettiesisku izmantošanu.
Dienesta pārbaudē par Latvijas pieteikšanos ražotāja “Pfizer"/"BioNTech” vakcīnām pret Covid-19 konstatēts, ka neviena no amatpersonām nav rīkojusies prettiesiski un nav pārkāpusi savas pilnvaras, attālinātā preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Vienlaikus ministrs rosinājis sākt divas disciplinārlietas.
Pēc četriem mēnešiem – 5. jūnijā – Latvijā norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šajās būs ievērojami mazāks vietvaru un ievēlamo deputātu skaits. Teritoriālā reforma paredz ievēlēt 42 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā, bet deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi. Tā kā nupat ārkārtas vēlēšanās ir ievēlēta Rīgas dome, cīņa par varu galvaspilsētā šoreiz izpaliks.
Rīgas domē apstiprināja 2021. gada pilsētas budžetu, kurā ieņēmumi sasniegs 916 miljonus eiro, bet izdevumi būs 1,04 miljardu eiro apmērā. Algu pieaugums plānots pedagogiem un sociālajā sfērā strādājošajiem, kā arī domes deputātiem. Savukārt ceļu uzturēšanas jomā plānots pabeigt iesāktos tiltu remontdarbus, taču ietaupīt paredzēts ielu ikdienas uzturēšanā.
Nomainoties Rīgas varai, diskusijas ap pilsētas šā gada budžetu, ko plāno akceptēt trešdien, 27. janvārī, vairs nav tik ilgas un asas kā iepriekš. Lielāko kritiku sajozta galvaspilsētas maciņa apstākļos izpelnījies varas plāns celt algas pašiem sev. Tikmēr Latvijas Radio uzrunātie ekonomisti norādīja, ka iepriekšējās saimniekošanas un Covid-19 krīzes dēļ Rīga nevar kalt lielus plānus, taču var sakārtot saimniecību.
Jelgavas pusē nepilna mēneša laikā aizvadītas divas sabiedriskās apspriešanas, kurās uzņēmēji aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt domas par viņu vēlmi paplašināt darbību. Abu komersantu plānus vieno tas, ka apkārtnes sabiedrībai par viņu rosību ir bažas. Savukārt abus krasi atšķir fakts, ka viena sabiedriskā apspriede aizvadīta gadumijas brīvdienās un oficiālas cilvēku iebildes nav saņemtas, kamēr otrs uzņēmējs novadniekus aicināja izteikties darbdienas vakarā, diskusijām ieilgstot trīs stundu garumā.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma gandrīz pusotrs tūkstotis pacientu šo infekciju ir dabūjuši slimnīcās. Epidemiologi gan norāda, ka slimnīcas kā Covid-19 izplatības perēkļus nevar viennozīmīgi vainot, jo vīruss attīstās 14 dienu laikā, un negatīvs tests, stacionārā iestājoties, nav garants, ka kaite nav dabūta vēl pirms nokļūšanas slimnīcā. Tomēr eksperti arī neslēpj, ka vīrusu slimnīcās mēdz ienest personāls, infekcija izplatās no pacienta uz pacientu, tāpēc mēdz būt gadījumi, kad slimnieks ārstniecības iestādē nonāk ar vienu kaiti, to veiksmīgi izārstē, bet beigu beigās nomirst slimnīcā dabūta vīrusa dēļ.
Šā gada sākumā ir beidzies "Brexit" pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības (ES). Tas ir nesis izmaiņas virknē jomu, tajā skaitā apdrošināšanā, kā arī uzņēmējiem, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz Lielbritāniju vai importē no tās. Kādas ir svarīgākās izmaiņas, un kam jāpievērš uzmanība?
Rīgas dome ir aicinājusi Veselības inspekciju pārbaudīt, cik pamatoti ģimenes ārsti vairākām personām ir izsnieguši darba nespējas lapas. Kopš jaunās politiskās vadības nākšanas pie varas un valžu nomaiņas dažos uzņēmumos dome sākusi vētīt potenciālus likumpārkāpumus vai iespējas optimizēt pašvaldības struktūru darbu. Taču līdz ar šīm aktivitātēm dažādās iestādēs vairāki darbinieki pēkšņi ir sasirguši un devušies darba nespējā.
Pēc raidījuma «Nekā personīga» izgaismotā skandāla, ka tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga iespējami prettiesiskas rīcības rezultātā 89 gadus veca vientuļa sirmgalve zaudējusi gan dzīvokli, gan 28 000 eiro, Rīgas domes korupcijas novēršanas jautājumu komiteja vienojās stingrāk uzraudzīt, kā domes uzņēmums «Rīgas namu pārvaldnieks» piedzen parādus.
19. janvārī ir pēdējā darba diena valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, kurai mūsu valsts augstākajā revīzijas iestādē noslēdzas otrais pilnvaru termiņš. Krūmiņu nomainīs Rolands Irklis, kuru valdība plānojusi atcelt no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja amata un kuru pavada šaubu ēna par politisku angažētību. Krūmiņai politiskas simpātijas pārmest nevarēja, saka Latvijas Radio aptaujātie eksperti.
Gada nogalē Augstākās tiesa (Senāts) pielika punktu jaunākajam darba strīdam Ogres novada domē. Līdz ar to domei nācās atjaunot darbā iepriekš atlaistu tai nevēlamu darbinieci, kas izgaismoja iespējamus pārkāpumus domes iepirkumu rīkošanā. Domei nācās izmaksāt ieturēto algu, pusotra tūkstoša eiro morālo kompensāciju, kā arī simtos eiro mērāmus tiesāšanās izdevumus. Šis ir tikai viens no vairākiem darba strīdiem, ko pašvaldība zaudējusi pēdējo gadu laikā un kur tiesas ir norādījušas uz amatpersonu pilnvaru klaju pārkāpšanu. Taču dome negrib atzīt, ka ar prettiesiskajām rīcībām tai nodarīti zaudējumi.
“Turpinājums šeit vēl būs interesants,” tā pērnvasar 8. jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktors ģenerālis Kaspars Podiņš teica par kriminālprocesu Dzintaru koncertzāles dārgo krēslu iepirkuma lietā. Toreiz Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņoja, ka uzgājis īpaši nekaunīgu un brutālu nodokļu nomaksas apiešanas shēmu. Tagad, septiņus mēnešus vēlāk, dienests par izmeklēšanu ir nerunīgs. Savukārt Jūrmalas dome turpina apgalvot, ka tās uzņēmumi strādā likumīgi. Taču pašas veiktās izmeklēšanas dome slēpj no deputātiem.
Neraugoties uz pandēmijas radītajām blaknēm, iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi ir saglabājusies pirmspandēmijas līmenī. Un tieši pērnais gads ar attālinātu darbu daudziem licis izšķirties par savu mājokli, bet tie, kam tādi jau ir, sapratuši, ka pietrūkst tieši vienas istabas. Taču no visiem gribētājiem pie dzīvokļa vai mājas tiek tikai puse, jo daļai nepietiek savas naudas un nav pārliecinošu prognožu par ienākumiem nākotnē, bet citi pie banku naudas netiek, jo ārpus Rīgas kreditēšana arvien ir vāja.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) televīzijas retranslācijas jeb izplatīšanas atļaujas ir izsniegusi 34 kabeļoperatoriem, kas skatītājiem var piedāvāt vairāk nekā 400 dažādu televīzijas kanālu. Pērnā pusgada laikā retranslācijas atļaujas ir anulētas diviem komersantiem. Tomēr tā ir tikai šī tirgus redzamā jeb legālā puse. Ap 5000 Latvijas mājsaimniecību arvien izmanto pirātisko televīzijas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, bet policija norāda, ka labi gājis ar nelegālu izķeršanu līdz šim un mobilizēs spēkus arī šogad.
Trīs partiju politiskā apvienība "Attīstībai/Par!" arvien izmanto 48 stundu termiņu, lai formulētu savu nostāju saistībā ar premjera pieprasīto veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Politiskā spēka līderi gan vairāk sliecas saglabāt stabilitāti valdībā, vienlaikus sākot Viņķeles pēcteča meklējumus. Kandidāti tiek solīti šonedēļ. No kuluāros minētajiem potenciālajiem veselības ministriem neviens gan nepauž gatavību sākt darbu valdībā.
Deviņām pašvaldībām piederošajai atkritumu apsaimniekošanas kompānijai «Piejūra» šomēnes jāsedz vairāk nekā divu miljonu eiro kredītsaistības bankā, kas atteikusies tās pagarināt. Tāpēc uzņēmums vērsies pie īpašniecēm pašvaldībām ar lūgumu nepieciešamo summu ieguldīt tā pamatkapitālā. Taču Jūrmalas un Kandavas domes atteikušās stutēt «Piejūru», jo Jūrmala jau sen grib atbrīvoties no savām kapitāldaļām, savukārt Kandava uzskata, ka aizdomu ēnas pārņemtajā kompānijā ieguldīt budžeta naudu nebūtu lietderīgi.
Ar būtiskām Jūrmalas Aizsardzības biedrības iebildēm dome sabiedrības apspriešanai nodevusi jauno teritorijas plānu. Tajā vairs nav īpaši pašvaldības noteiktas aizsardzības kāpu apbūvei, dažās vietās dome ļaus cirst mežus ēku celšanai, bet kūrortpilsētai raksturīgajā mazstāvu apbūvē paredzētas arī viesnīcas. Dome uzskata, ka jaunajā dokumentā ir salāgotas dabas un ainavas aizsardzības lietas ar iedzīvotāju vēlmēm pēc attīstības.
Dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā uzticēs veidot un pārvaldīt dzērienu ražotāju veidotam uzņēmumam SIA “Depozīta iepakojuma operators”, paziņoja Valsts vides dienests (VVD). Uzņēmumam depozīta sistēma jāiedarbina pēc vairāk nekā gada – 2022. gada februārī. Taču par sistēmas ieviešanas praktisko pusi arvien ir daudz bažu.
Lietuvā no kompānijai "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes termināļa pirmdien Baltijas jūrā noplūdusi nafta, kas virzās uz Latvijas pusi, paziņojušas Lietuvas amatpersonas. Vēlāk Latvijas Valsts vides dienests informēja, ka noplūdusī nafta jau nonākusi Latvijas ūdeņos – aptuveni 7 kilometrus no krasta. Tādēļ Jūras spēku patruļkuģis sāks naftas savākšanu.