Valsts kontrolieres Krūmiņas divi pilnvaru termiņi: spoža vadītāja, bet līdz amatpersonu sodīšanai netika

19. janvārī ir pēdējā darba diena valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, kurai mūsu valsts augstākajā revīzijas iestādē noslēdzas otrais pilnvaru termiņš. Krūmiņu nomainīs Rolands Irklis, kuru valdība plānojusi atcelt no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja amata un kuru pavada šaubu ēna par politisku angažētību. Krūmiņai politiskas simpātijas pārmest nevarēja, saka Latvijas Radio aptaujātie eksperti.

Valsts kontrolieres Krūmiņas divi pilnvaru termiņi: spoža vadītāja, bet līdz amatpersonu sodīšanai netikaEdgars Kupčs

Jelgavniece Elita Krūmiņa par valsts kontrolieri kļuva 2013. gada sākumā, kad revīzijas iestādē vadošā amatā bija aizvadījusi astoņus gadus. Pirms četriem gadiem Saeima lielā vienprātībā Krūmiņu pārvēlēja uz otru termiņu. Viņa solīja pastiprinātu uzmanību pievērst pašvaldībām, revidentiem apņemoties paviesoties katrā domē, lai vētītu vietvaru darba likumību un lietderību.

Augstāko audita iestādi Krūmiņa ir vadījusi teicami, sacīja labas pārvaldības eksperte, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka. “Krūmiņas laikā Valsts kontroles darbs ir kopumā vērtējams kā spožs gan Latvijā, gan arī Valsts kontroles darba novērtējums starptautiski. Tā ir viena no Latvijas vislabāk pārvaldītajām iestādēm. Arī viena no retajām iestādēm, kur darbiniekiem var redzēt misijas apziņu un vēlmi strādāt nevis ķeksītim, bet strādāt ar jautājumiem, kas ir sabiedriski īpaši svarīgi un strādāt pēc labākās sirdsapziņas. Un tā ir laba vadītāja spēja šādā veidā iestādi uzstādīt.

Tā ka gan no sabiedriskās ietekmes viedokļa, gan no Valsts kontroles iekšējās pārvaldības viedokļa būtu grūti līdzīgu līmeni uzturēt, kur nu vēl pārspēt. Tā nākamajam valsts kontrolierim ir ļoti, ļoti augsta latiņa,” sacīja Kažoka.

Krūmiņas prioritātes bija ne tikai atklāt un proaktīvi novērst izšķērdību valsts pārvaldē, bet arī panākt, ka par pastrādāto vainīgajiem ir jāatbild. Viņa uzlaboja sadarbību ar policiju un pieņēma darbā prokuratūras darbiniekus, lai atklājumus veiksmīgāk aizvestu līdz jēdzīgam izmeklēšanas rezultātam.

Krūmiņas laikā likumdevējs pieņēma normatīvus, ka Valsts kontrole ir tiesīga galējā situācijā valsts vai pašvaldību budžetiem nodarītus zaudējumus piedzīt no atbildīgajiem. Tomēr ar šo normu ieviešanu praksē Valsts kontrolei nav pārāk veicies, vērtēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens no “KPV LV”.

“Atsauksmes par Valsts kontroli ļoti pozitīvas, seko līdzi visam jaunajam, modernajam. Un tādēļ, piemēram, arī pats personīgi virzīju [Valsts kontroles padomes locekli Edgaru] Korčagina kungu. Uzskatu, ka Valsts kontrole jau šobrīd ir ļoti profesionāla, un līdz ar to arī personīgi es varu uzskatīt, ka valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir daudz paveikusi, lai Valsts kontrole būtu šajā situācijā, ko mēs varētu uzskatīt par pietiekoši profesionālu iestādi, kurai varētu uzticēties. Protams, kā katrai iestādei – ir iespēja pilnveidoties.

Šī pusotra gada laikā joprojām Valsts kontroliere nav izmantojusi savas dotās iespējas un no nevienas amatpersonas nav piedzīti nelietderīgi iztērēti valsts līdzekļi,” sacīja deputāts Ģirģens.

Šajā ziņā gan drīzumā varētu būt gaidāmas pārmaiņas, jo nelikumību izskaušana valsts amatpersonu rīcībā ir arī jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna viena no prioritātēm.

Sadarbību ar Krūmiņu viņš vērtēja kā ļoti labu: “Uzsākti vairāki kriminālprocesi. Skaļāko varu pateikt: Valsts robežsardze, kuru izmeklē joprojām. Tā ir viena no prioritātēm pievērst īpašu uzmanību valsts amatpersonu pārkāpumiem. Jaunajai specializētajai prokuratūrai noslodze būs normāla, lai mēs nodrošinātu saprātīgos termiņos lietu virzību. Līdz ar to prokurori specializējušies noteiktajās jomās un varēs jau padziļināti izprast šos jautājumus. Līdz ar to es ceru, ka tas dos rezultātu arī ātrākai lietu virzībai.”

Pārvaldības ekspertei Kažokai gan ir bažas par Valsts kontroles nākotni, jo Krūmiņas pēctecis izvēlēts bez īpašām diskusijām. Turklāt Saeima apstiprinājusi nevis kādu no diviem izvirzītajiem Valsts kontroles padomes locekļiem un lietas zinātājiem, bet gan valsts pārvaldei tuvāku pārstāvi.

“Droši vien drīz jau mēs redzēsim, ko tas īsti nozīmē. Ļoti negribētos, lai Valsts kontrole pazaudē savu iepriekš ilgākā laikā būvēto, pamatīgo valsts interešu sargsuņa tēlu un kļūst par kaut ko, ar ko iestādes draudzējas, bet totāli no tās nebaidās un cieņas nav daudz.

Tā ka man ir diezgan lielas bažas par Valsts kontroles nākotni.

Bet, iespējams, Irkļa kungs nebūs tāds Valsts kontroles vadītājs, kādu no viņa gaida deputāti,” sacīja Kažoka.

Viens no Irkļa izaicinājumiem būs panākt, lai parlaments beidzot ļauj Valsts kontrolei izrevidēt pats sevi. Līdz šim Saeima izmantojusi privilēģiju, ka revidenti tās saimniecību auditēt nedrīkst.

Tikmēr pati Krūmiņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka viņa ir lepna "par to institūciju, kāda tā ir šobrīd", ņemot vērā to, ka Latvijas augstākā audita iestāde ir augsti novērtēta gan pašmājās, gan starptautiski.

Valsts kontrole savā darbā ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Iestāde katru gadu sniedz ap 400-500 ieteikumus, kas skar plašu loku, sākot no budžeta ieņēmumiem un beidzot ar tādiem, kas atvieglo iedzīvotāju dzīvi. Tiesa, par Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu mazāk tiek publiski runāts, un tas "ne vienmēr ir pamanāms".

Viņa minēja, ka ir lietas, kas bijušas ļoti nozīmīgas, piemēram, attiecībā uz Rīgas brīvostā konstatētajiem pārkāpumiem. Tāpat atklāti pārkāpumi "Rīgas namu pārvaldniekā", tostarp attiecībā uz "fiktīvo nodarbinātību". Ne visos gadījumos par pārkāpumiem bijis iespējams saukt pie atbildības, tāpēc veiktas papildu revīzijas par to, kas to kavē. Valsts kontrole nupat nākusi klajā ar "būtiskiem priekšlikumiem" par to, kā sakārtot pirmstiesas izmeklēšanu un citas jomas. 

"Katrā ziņā tas kopējais izdarītais un ieguldītais ir milzīgs," teica Krūmiņa, sakot paldies kolektīvam, bez kura to nebūtu iespējams sasniegt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt