Dumpis Jūrmalas pašvaldības policijā – piektā daļa likumsargu ir uzrakstījuši apjomīgu vēstuli domes vadībai ar pretenzijām pret priekšniecību. Ja dome neiesaistīsies norādīto problēmu risināšanā, policisti draud ar kolektīvu aiziešanu. Tomēr pašvaldības vadība uzskata, ka vaina ir pašos dumpiniekos, kas negrib kārtīgi strādāt, nevis policijas vadībā. Citu noskaņu jūt domes politiskajā vadībā, ko baida fakts, ka teju visi kūrortpilsētas liedaga glābēji jau tagad uzrakstījuši atlūgumus.
Autora ziņas
Izglītības darbiniekus pārstāvošajās organizācijās ir atšķirīgi viedokļi par vakcināciju. Latvijas Izglītības vadītāju asociācija piektdien paziņoja, ka konceptuāli atbalsta obligātu vakcināciju pret Covid-19. Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nesen pabeigusi aptauju, kurā vairāk nekā puse respondentu pret obligāto vakcināciju noskaņoti negatīvi.
Valsts drošības dienesti novērojuši, ka Latvijā aug vakcinācijas pretinieku un Covid-19 noliedzēju aktivitātes. Atsevišķi viedokļu līderi ap sevi pulcē domubiedrus sociālajos tīklos, kur strauji vairojas arī dažādas pret potēšanos noskaņotas kopienas. Agresija gan izgājusi arī ārpus sociālajiem tīkliem, liekot pastiprināt darbu policijai un Valsts drošības dienestam (VDD).
Jūlija pirmajās astoņās dienās krāpnieki pa tālruni no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši gandrīz 400 tūkstošus eiro. Visbiežāk viņi runājuši krievu valodā, bet tas nav traucējis cilvēkiem noticēt, ka viņiem zvana no Latvijas bankām. Turklāt, lai gan finanšu institūcijas jau gadiem brīdina un atgādina, ka tās saviem klientiem neprasa pieejas kodus viņu naudai, apkrāptie ļāvušies aptīšanai ap pirkstu un būtībā paši naudu uzdāvinājuši zagļiem.
Tiešām nevainīga pārteikšanās vai apzināta dezinformācija? Rezonansi sociālajos tīklos izpelnījies Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētāja Edgara Tavara Latvijas Radio ēterā paustais apgalvojums, ka vakcinācijā pret Covid-19 viena no blaknēm var būt arī ķermeņa paralīze. Saņemdams par to jautājumus un pārmetumus, vēlāk viņš taisnojās, ka ir pārteicies, un ar ķermeni ir domājis tikai seju.
Nu jau vairākus gadus Rucavas novada Papes pusē briest vietējo iedzīvotāju nemieri par turienes ceļu stāvokli. Astoņu kilometru grants ceļš no Rucavas līdz Papei regulāri tiek greiderēts, bet simtiem tūristu auto un kūdras purva tehnika to drīz vien pārvērš par tā saukto veļasdēli, virs kura aiz katras mašīnas paceļas putekļu mākonis. Savukārt jau tuvāk jūrai, Ķoņu zvejniekciemā, sešu māju īpašniekiem nākas samierināties, ka svešinieki caurbraukā pa viņu privāto ceļu, jo pašvaldība savu ceļa posmu aizlaidusi tā, ka tas vairs nav redzams pat kartēs. Latvijas Radio uzklausīja turienes iedzīvotājus.
Lai pēc divdesmit gadiem Eiropas Savienībā (ES) būtu radusies paaudze bez tabakas jeb smēķētāju būtu tikai līdz 5% sabiedrības, Eiropas Komisija (EK) liek dalībvalstīm straujāk kāpināt ierobežojumus un arī nodokļu likmes. Pašlaik katrs ceturtais iedzīvotājs bendē savu veselību ar tabaku, un pīpētāju skaits samazinās lēnāk, nekā aug nodoklis. Turklāt izaicinājumus rada aizvien jaunu alternatīvo atkarības vielu radīšana, daļai radot ilūzijas par mazāku kaitīgumu.
No kādreizējām 119 pašvaldībām gandrīz puse jeb 54 tiks pie iespējas aizņemties līdz 400 tūkstošiem eiro, lai īstenotu sagatavotus projektus, kam līdz šim nav pieticis naudas. Šajā projektu atlasē, kur atzinumu sniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pie aizņēmumiem varēja tikt salīdzinoši vieglāk – bija tikai jābūt ilgtspējīgai idejai, kā arī gatavam projektam, lai to īstenotu šā gada laikā.
Kopš jūlija sākuma nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz pirms gada pieņemtais likums, kam nu beidzies pārejas periods. Tas nozīmē, ka visiem mākleriem nu būtu jābūt reģistrētiem, turklāt arī jāapdrošina sava darbība, lai pasargātu sevi un klientus. Taču mākleri uz reģistrēšanos jeb pāreju legālā tirgū nemaz nav tik naski.
Valdības lēmums 20 reģionālajos maršrutos visos reģionos rudenī ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu lielākos ieguvumus sniegs politiķiem kā labuma dalītājiem, nevis attālākajās vietās dzīvojošajiem un darba devējiem. Tā var secināt, jo bezmaksas autobusi aizsniegs tikai dažus iedzīvotājus, turklāt valsts nedomā šo ideju vērst plašumā. Savukārt darba devēji jau ir samierinājušies, ka strādājošie viņiem jāizvadā pašiem.
Bezmaksas sabiedriskais transports pierobežā, kur ir maz iedzīvotāju, tur palikušos mudinātu sēsties autobusos un doties darīšanās uz pilsētām. Savukārt tādu labumu paplašināšana vismaz vietējo pārvadājumu mērogā neattaisnotos, jo pasažieru nekļūtu vairāk tāpēc vien, ka nav jāmaksā par biļetēm. Tā apgalvojis satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Saeimas nodokļu komisijai pēc būtības būs jāizvērtē vairāk nekā 14 tūkstošu iedzīvotāju parakstītā iniciatīva, ar ko rosināts samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Idejas autori ir zemnieki un tirgotāji, bet šo domu politiski atbalsta nozares ministrija. Tikmēr ar nozari nesaistīti eksperti uzsver, ka mazāks nodoklis neglābs trūcīgos, bet radīs būtisku robu valsts budžetā.
Pirms pašvaldību vēlēšanām lielākajā jaunajā – Dienvidkurzemes – novadā locītākā frāze politiķu un vēlētāju sarunās bija par to, kad beidzot asfaltēs ceļu P113 jeb ar šķembām klāto un ap pussimta kilometru garo Rucavas un Grobiņas savienojumu. Vēlēšanu un teritoriālās reformas kontekstā tas ir būtiski arī tādēļ, ka pašreizējos apstākļos šis ceļš neizpilda valstisko uzstādījumu un solījumu, ka jauno novadu centri ir jābūt sasniedzami pa asfaltētiem ceļiem. Tagad garajā ceļā uzlabojumi ir sākti. Taču iedzīvotāji jau ceļ trauksmi par kvalitāti.
Līdz šim, šķiet, vēl neviens eksperts nav veltījis atzinīgus vārdus jaunā labklājības ministra un Jaunās konservatīvās partijas politiķa Gata Eglīša izteikumiem, ka varētu koriģēt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Pēc būtības tas nozīmētu šodienas nodokļu maksātāju naudu vairāk novirzīt šodienas pensionāriem. Taču kritiku šī ideja izpelnās ar to, ka līdz ar tādu rīcību neziņā par savām vecumdienām būtu šodienas nodokļu maksātāji.
Visticamāk, satiksmes negadījuma dēļ 23. jūnijā cietusi mūrētu ķieģeļu siena, kas ierobežo Latvijas vēstniecību Baltkrievijā. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") tviterierakstā pievienotajos attēlos redzams, ka ķieģeļu siena ir sabrukusi, bet pie tās apstājusies automašīna.
Pēc nedaudz vairāk kā 43 stundu darba 23. jūnijā pirmspusdienā izdevies likvidēt ugunsgrēku Jaunciema 6. līnijā Rīgā, kur dega mežs 7 hektāru platībā. Tā ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka Ozolnieku novada apvienošana ar kaimiņu pašvaldību neatbilst Satversmei, nav vienīgais izaicinājums aizejošajai Jelgavas novada domei. Vairākus gadus pēc ieceres apturēšanas Jelgavas novada domes vadība lielā steigā ir atgriezusies pie plāna nu jau ar trešo piegājienu no mēra drauga par pusmiljonu eiro nopirkt lauku kultūras namu. Tikpat lielā steigā šajā darījumā nu cenšas iejaukties pašvaldību lietu ministrija, jo pirkums ir acīmredzami un būtiski sadārdzināts.
Atvieglojot pandēmijas ierobežojumus un līdz ar ceļošanas atsākšanos augot pieprasījumam pēc degvielas uz sauszemes un gaisā, arvien vairāk pamanāms degvielas cenu kāpums. Tiesa, degviela sāka sadārdzināties jau pērn vasaras izskaņā, bet pirmskrīzes augstumi vēl nav sasniegti. Taču vasaras vidū varam piedzīvot pat nelielu cenu kritumu.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos, kad pandēmijas raisītās blaknes bija epicentrā, daudzi uzņēmumi aizvērti un strādājošie palikuši bez darba, izrādās, vidējā mēnešalga mūsu valstī ir augusi par gandrīz desmito daļu, ja salīdzina ar pērnā gada sākumu. Tomēr uzreiz jāteic, ka tik straujš algu lēciens rožains izskatās visai teorētiski, lai gan daļai tiešām samaksa auga, turklāt kāpumu eksperti prognozē arī turpmāk.
Saeimas komisijā negaidīti iesniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikums, kas paredz atļaut domes vadību ievēlēt attālināti. Šāds notikums deputātiem raisījis neizpratni. Tāpat radušās aizdomas, ka priekšlikums pēkšņi iesniegts tādēļ, lai palīdzētu izvēlēt vadību tajās pašvaldībās, kur deputāti sēdi nevarētu apmeklēt klātienē. Tomēr VARAM norādīja, ka šāds lēmums pieņemts, lai atvieglotu darbu vietvarām Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu izmaksāto dīkstāves pabalstu summas bijušas visai zemas, kas liecina par niecīgām algām uzņēmumos, jo atbilstoši iepriekš maksātajam aprēķināti arī pabalsti, pirmdien Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.