Sadaļas Sadaļas

Partiju plāni pašvaldību vēlēšanām: dažviet draudzēsies konkurenti, citur grasās gāzt vēsturiskus mērus

Pēc četriem mēnešiem – 5. jūnijā – Latvijā norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām šajās būs ievērojami mazāks vietvaru un ievēlamo deputātu skaits. Teritoriālā reforma paredz ievēlēt 42 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā, bet deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi. Tā kā nupat ārkārtas vēlēšanās ir ievēlēta Rīgas dome, cīņa par varu galvaspilsētā šoreiz izpaliks.

Partiju plāni pašvaldību vēlēšanām: dažviet draudzēsies konkurenti, citur grasās gāzt vēsturiskus mērusEdgars Kupčs

Taču, ņemot vērā samazināto pašvaldību un ievēlamo deputātu skaitu, konkurence un cīņa par vietām šajās vēlēšanās sagaidāma sīvāka.

Deputātu kandidātu sarakstus varēs sākt iesniegt 17. martā un darīt to līdz 6. aprīlim. Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas perioda starts būs jau šajā sestdienā, 6. februārī. Un, tā kā līdz sarakstu noformēšanai vēl divi mēneši, redzamākie politiskie spēki ar komandu formēšanu pagaidām nesteidzas.

Viena no plašāk reģionos pārstāvētajām ir Zaļo un Zemnieku savienība. Tās valdes priekšsēdis Edgars Tavars ir arī savienībā ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas vadītājs.

Tavars, būdams opozīcijas deputāts Saeimā, gaidāmo vēlēšanu kontekstā ir dusmīgs par teritoriālo reformu.

Tās dēļ būtiski samazināsies “zaļzemnieku” pozīcijas reģionos, audzējot konkurenci pašas savienības partiju vidū. Taču Tavars reformu lamā it kā citu iemeslu dēļ.

“Reformas mērķis, vismaz anotācijā bija rakstīts, – lai dzīve cilvēkiem novados nepaliek sliktāka. Ja mēs šobrīd apvienojam divus novadus, kur ir atšķirīgi tarifi, un ja nepiešķir naudu, loģiski tā reforma fiziski izmaksās nesalīdzināmi vairāk. Jo skaidrs, ka tarifiem jāpaliek pēc zemākā,” norāda Tavars. “Piemēram, ja ir Roja pievienota Talsiem un ja Rojā kāds tarifs ir zemāks iedzīvotājiem, tad pēc pievienošanas šis pakalpojums nedrīkst palikt dārgāks. Vienkārši nedrīkst palikt dārgāks. Talsu pakalpojums jānolaiž līdz Rojas līmenim. Un šādu piemēru ir ļoti daudz. Tai pašā laikā bērnu piedzimšanas pabalsti – vienā pašvaldībā ir viens, otrā ir otrs. Pēc apvienošanas ir jāpaliek lielākajam.

Tas ir loģiski, lai dzīve nekur, nevienā sektorā nepaliktu sliktāka. Tas ir mūsu prioritārais uzdevums, un tas nav vienkāršs.”

Nojaušams, ka reformas saukšana par neizdevušos un dzīvi pasliktinošu būs šīs partiju apvienības viens no motīviem aģitācijas laikā, solot uzlabot situāciju pēc vēlēšanām. Runājot par gatavošanos vēlēšanām, Tavars atzīst, ka neziņa pagaidām vēl ir par startēšanu lielajās pilsētās – Ventspilī un Liepājā, kur gan nodaļa esot sasparojusies. Taču visos novados, kur “zaļie” bijuši, kandidēšot arī šogad, īpaši izceļot pārstāvniecību Kurzemē un daudzviet Latgalē.

Tavars skaidro: “Situācija visā Latvijā ir ļoti dažāda. Piemēram, Siguldā mēs esam vienojušies, ka startē kopā vienotā sarakstā Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība un Latvijas Zaļā partija. [..] Ļoti dažādas situācijas katrā no novadiem. Jūrmalā startēsim kā Zaļo un Zemnieku savienība. Jelgavas novadā mēs varētu startēt atsevišķi, pirmais numurs varētu būt arī Ozolnieku domes priekšsēdētājs, kurš ir ievēlēts no Zaļās partijas.”

Uz tādām lielajām pilsētām kā Liepāja un Ventspils tradicionāli nerausies Zaļās partijas māsa Zemnieku savienība, kam abās Kurzemes pilsētās ir spēcīgi sabiedrotie kā partijas satelīti.

Citās lielajās pilsētās “zaļzemnieki” kā līderus virzīs ilggadējos mērus par spīti vēsturiskiem skandāliem vai regulāriem izteikumiem, ka nākamajās vēlēšanās gan nekandidēs.

Tā Jūrmalā pirmrindniekos sagaidāms Gatis Truksnis, Jelgavu pārstāvēs Andris Rāviņš, Jelgavas un Ozolnieku apvienoto novadu – Ziedonis Caune. Ludzu pārstāvēs Edgars Mekšs, Balvos par pirmo virzīs Aigaru Pušpuru, bet Gunārs Upenieks startēs Krāslavā, stāsta Zemnieku savienības priekšsēdis Armands Krauze.

Vaicāts, vai Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš varētu būt saraksta priekšgalā Ropažu novadā, Krauze atzīmē, ka lēmums vēl nav pieņemts un šobrīd notiek sarunas.

Bijušais ilggadējais Garkalnes novada šefs “zaļzemnieks” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš mēra krēslu pameta pirms gada, pēc tam kad Valsts kontrole pašvaldības darbā atklāja būtiskus pārkāpumus, tostarp vērienīgu izšķērdību. Toreiz Bauze-Krastiņš skaidroja, ka grib uzlabot veselību, bet pašvaldību lietu ministrs neslēpa, ka tieši jau bija sagatavojis rīkojumu par viņa atstādināšanu. Tagad Bauze-Krastiņš sakās neko daudz nezinām par to, ka Ropažu novadā varētu būt pirmais numurs sarakstā.

Zaļo un Zemnieku savienības ilggadējiem politiķiem izaicinājumus sola gādāt politikas jaunpienācēji.

Kustība “Par!”, kas vērā ņemamus rezultātus ieguva Rīgas domes vēlēšanās, pēc nebūšanām ar apvienības sabiedrotajiem galvaspilsētā vairākās citās vietvarās solās startēt vienatnē.

Kustības “Par!” valdes locekle, pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe stāsta: “Startēsim potenciāli kādās 15 pašvaldībās un kādās 10 no tām – ar savu sarakstu. Pārējās mēs varētu iet kopā ar citām partijām, un varbūt atsevišķi mūsu biedri citos sarakstos. Mēs turpinām uzsvērt to, kas mums labi nostrādāja Rīgas domes vēlēšanās, un mēs esam atvērta un uz sadarbību vērsta partija, tāpēc runājam ar ideoloģiski sev vistuvākajām partijām – gan ar “Progresīvajiem”, gan “Jauno Vienotību”, gan “Izaugsmi” un “Latvijas attīstībai” – par to, kur mums būtu jēgpilnāk startēt kopā, kur atsevišķi un kur mēs vispār kurš startējam.” Bluķe atklāj, ka savus sarakstus “Par!” veidos Ogres novadā, Liepājā, Jelgavā, Pierīgas novados, Valmierā, Cēsīs, Kuldīgā, Jūrmalā.

Jelgavā satricināt pašreizējo varu gatavojas ilggadējais Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš, kas nu pieslējies kustībai “Par!”. Viņš stāsta: “Katrā ziņā būs jauns piedāvājums gan pieejā, gan idejās, gan cilvēkos. Pats galvenais, ko, man šķiet, būtu svarīgi uzsvērt, – ka potenciālie kandidāti, ko “Par!” Jelgavā plāno, ir ar politiku līdz šim nesaistīti. Un jāsaka tā – ja agrāk nebija, par ko balsot, tad es teikšu, ka šogad mums būs labs piedāvājums, dažādu nozaru cilvēki. Arī vērtības, ar kurām mēs iesim, es domāju, būs Jelgavai ļoti vērtīgas. Pirmkārt, tā ir laba pārvaldība – tā būs lieta, ko mēs ļoti uzsvērsim, un, protams, arī tematiskās lietas – gribam būt caurspīdīgi, atklāti savā darbībā arī pirms vēlēšanām.”

Pārstāvību lielākajā daļā jauno pašvaldību sola “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētāja pienākumu pildītājs Ivars Ijabs.

“Mēs esam Vidzemē un arī Latgalē diezgan sasparojušies. Kurzemē atsevišķās vietās mums laikam nebūs sarakstu,” stāsta Ijabs. Vaicāts, vai jau zināmi kādi sarakstu līderi, Ijabs atklāj: “Tie nav tikai mūsu, bet reizēm, kur mēs apvienībās startējam, piemēram, Jūrmalā tas ir Gatis Zamurs, Cēsu novadā Elīna Stapulone, jaunajā Mārupes novadā mums būs spēcīgs saraksta līderis, proti, Aivars Osītis, kurš jau ir pazīstams no savas darbības Babītē. Saulkrastos Artūrs Ancāns. Negribas šobrīd tās kārtis atklāt, tur vēl notiek sarunas dažās vietās.”

“Latvijas attīstībai” plāno brāļoties ne tikai ar jau zināmajiem partneriem Saeimā un Rīgas domē, pašlaik notiekot sarunas ar Reģionu apvienību, Vidzemes partiju un citiem reģionālajiem politiskajiem spēkiem.

Tikmēr vienatnē uz vēlēšanām grasās doties “Saskaņa”, atklāj tās līderis Jānis Urbanovičs.

“Startēsim visur tur, kur esam bijuši politiskā procesa dalībnieki iepriekš. Paredzams arī jaunās vietās, kur mūsu saraksti pašvaldībās nav startējuši, eksponēsim savu piedāvājumu. Lielākie izaicinājumi ir ar apvienotajiem novadiem, kur katrā ir bijusi kāda “Saskaņas” nodaļa ar savām tradīcijām un līderiem, un tagad tur notiek šī saplūšana, sadraudzēšanās un difūzija, tāda procesu mijiedarbība,” stāsta Urbanovičs.

“Saskaņas” pieredze rāda, ka tā sabiedrotos atrod pēc vēlēšanām. Tā, piemēram, sadraudzība tai ir ar Zaļo un Zemnieku savienību Jūrmalā un “Jauno Vienotību” Garkalnes novadā. Iespējams, pēc vēlēšanām tādas koalīcijas redzēsim biežāk, jo sagaidāma lielāka konkurence uz deputātu vietām gan vienas partijas ietvaros, kur vienā sarakstā berzēsies līdzšinējie blakus novadu šefi, gan arī lielāks konkurss uz jau ievēlamo domnieku rindām.

Iveta KažokaDaira Zīle

Tikmēr sabiedriskas politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka norādīja uz paradoksālo situāciju, ka iedzīvotāji pašvaldībām uzticas vairāk nekā citām institūcijām, bet interese par vietvaru vēlēšanām ir konstanti zemāka. Šogad būtiska loma būs novadu reformai, kas varētu nodrošināt lielāku konkurenci tur, kur iepriekš izvēle nebija liela, bet, no otras puses, sarakstos būs mazāk vietējiem cilvēkiem pazīstamu pārstāvju, jo ir izslēgtas vēlētāju apvienības.

Tāpat būtiski, ka reformēta partiju finansēšanas sistēma. “Tikai jūnijā redzēsim, vai tas ir vedis pie tā, ka lielās partijas spējušas labāk mobilizēt vēlētājus, un ko tas nodarījis partijā, kuras valsts finansējumu nesaņem.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt