Vai pašvaldības funkciju nodrošināšanai tiešām ir nepieciešams gandrīz 15 000 eiro vērts sniega motocikls? Tādas diskusijas Jelgavas novadā izraisījis domes iepirkums, kurā neilgi pirms vēlēšanām un novadu reformas dome lēmusi iegādāties sniega motociklu.
Autora ziņas
Sinoptiķu otrdienas prognozes par gaidāmo stipro lietu un izsludinātais oranžais brīdinājums ir izrādījies mazāk draudīgs par solīto, atzīst Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Arī turpmāk ar kremācijas biznesu Rīgas pašvaldībai piederošajās telpās Varoņu ielā nodarbosies ilggadējais domes sabiedrotais – uzņēmums “Rīgas kremācijas centrs – krematorija”. Tikai šoreiz tas pie tādām tiesībām ticis atklātā un godīgā vairāku konkurentu cīņā, pēc Augstākās tiesas iejaukšanās pašvaldībai sarīkojot nomas tiesību izsoli.
Pilsēta izaugsmei, bet ar vecu politiku. Tā Jelgavas pilsētas saukli var sasaistīt ar faktu, ka pilsētas vadība jau divdesmit gadus ir vienās rokās. Pēdējās pāris vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienības pieredzējušais politiķis un Jelgavas mērs Andris Rāviņš gan ir tielējies par kandidēšanu arī pēc nākamās četrgades, bet arī pēc savas 66. dzimšanas dienas ir redzams saraksta pirmajā vietā. Un viņu var dēvēt par politisku veiksminieku, jo par spīti korupcijas skandāliem, izšķērdīgiem iepirkumiem, aizdomīgiem un beigu galā neveiksmīgiem daudzmiljonu projektiem pilsētniekiem viņš un viņa politika acīmredzot patīk. Tomēr Jelgavas nākotni ar katrām vēlēšanām nosaka arvien mazāks vēlētāju īpatsvars.
Aizvadītajos septiņos gados akvakultūras nozarei no Eiropas atbalsta fondiem bijuši pieejami no 25 līdz 30 miljoniem eiro. Tie nonākuši dažos desmitos saimniecību, kas iekšzemē audzē karpas, foreles, samus un stores. Lai gan pašas nozares un Zemkopības ministrijas (ZM) aplēses par mūsu dīķsaimniecības ciešanām pandēmijas laikā atšķiras, turklāt ierēdņi par akvakultūru ir bēdīgākās domās nekā pati nozare, nu jau esot sācies cerību pilns laiks. Turklāt izaugsmi ļauj plānot arī nākamajiem septiņiem gadiem rezervētais atbalsts.
Valdība otrdien, 11. maijā, bez diskusijām atbalstīja izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos. Ar tām beidzot ieviesta kārtība, kā lietojami elektroskrejriteņi. Noteikumi paredz, ka ar tādiem transportlīdzekļiem primāri jāpārvietojas pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru, vien atsevišķos gadījumus ar elektroskrejriteņiem drīkst braukt arī pa ietvēm vai ielām. Rīga, kur šis augošais bizness rada visvairāk neērtību, savu kārtību ieviest pagaidām neplāno, bet aicina gaidīt jēdzīgu veloceliņu tīklu.
Pēc mēneša, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau aiz muguras, līdzšinējo 119 vietvaru vietā būs gandrīz trīsreiz mazāk pašvaldību – četrdesmit divas. Ievēlamo deputātu skaits gan nekritīsies tik strauji – par dzīvi ārpus Rīgas pašvaldībās pašreizējo teju 1600 tautas kalpu vietā lems 683 domnieki. Mazliet vairāk nekā divas reizes mazināmais deputātu skaits varētu būt arī lielākais administratīvo resursu ietaupījums pēc vēlēšanām un tām sekojošās teritoriālās reformas. Jo, lai gan līdz šim dažādos līmeņos daudzkārt uzsvērts, ka apvienotās pašvaldības ietaupīs uz strādājošo skaita, domes savus izpildvaras darbiniekus nemaz atbrīvot negrasās. Vēl vairāk – daudzviet pat plāno audzēt štatus.
Pēc pagājušā gada, kad reģistrēto elektroauto skaits Latvijā dubultojās, šogad kāpuma vismaz jaunu mašīnu segmentā vairs nav. Statistiku gan augšup padzen fakts, ka lietotus elektromobiļus iegādājamies vairāk. Auto nozare secina, ka tādus braucamos gribam, bet bez valsts atbalsta nevaram atļauties, tāpēc pērkam lietotos. Turklāt mašīnas arī tiek liktas lietā, par ko liecina augošais uzlāžu skaits. Ar elektroauto pirkšanu esam noķēruši Igauniju, bet Lietuva ar valsts atbalstu strauji izraujas priekšā.
Auto asociācija jau labu laiku brīdinājusi, ka pārredzamā nākotnē tradicionāli darbināmās mašīnas kļūs par vēsturi, par pārvietošanās līdzekļiem kļūstot elektromobiļiem. Pērn Latvijā ticis reģistrēts divreiz vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Tomēr šogad, kad autotirgus priecājas par parasto mašīnu darījumu skaita kāpumu, eletroauto pārdošanas apjomi stabilizējušies.
Auto asociācija jau labu laiku brīdinājusi, ka pārredzamā nākotnē tradicionāli darbināmās mašīnas kļūs par vēsturi, par pārvietošanās līdzekļiem kļūstot elektromobiļiem. Pērn Latvijā ticis reģistrēts divreiz vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Tomēr šogad, kad autotirgus priecājas par parasto mašīnu darījumu skaita kāpumu, eletroauto pārdošanas apjomi stabilizējušies.
Pirms šovasar gaidāmās teritoriālās reformas pašvaldības vairs nav tik naskas uz neapdomīgiem tēriņiem, kā tas bija vērojams pirms iepriekšējās reformas, kad pagastu vietvaras tika apvienotas novados. Tagad Valsts kontroles revidentiem nav ziņu par pēkšņi ceļamiem kultūras namiem un baseiniem nekurienēs, savukārt pašvaldību lietu ministrija ir savlaicīgi ieviesusi kontroles mehānismu, lai domēm kājas nemaz nepaslīdētu vismaz uz lielas naudas tērēšanu, neizvērtējot jēgu un atstājot parādus pēctečiem.
Jūras ērgļu ligzdā Durbē, kur notiekošo tiešraidē vēro tūkstošiem skatītāju, sestdien no rīta saullēktā izšķīlies otrais mazulis. Satraukumu radīja tas, ka Mildas jaunais partneris Čips kādu laiku nebija piegādājis saimei barību, bet sestdien pēcpusdienā viņš atnesa vārnai līdzīgu putnu, ko Milda sāka izbarot mazuļiem.
Latvijā strādājošie lielie tirdzniecības centri ir aicinājuši Ministru kabinetu ņemt vērā mērījumu rezultātus par gaisa kvalitāti tirdzniecības centros un pilnībā atcelt ierobežojumus, lai nediskriminētu atsevišķus tirgotājus. Tā lasāms Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru vēstulē valdībai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par") paša sasauktā ārkārtas sēdē Dundagas novada domes deputātiem trešdien uzdeva līdz pirmdienai ievēlēt domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Ja tas netiks izdarīts, ministrija rosinās Saeimu lemt par domes atlaišanu.
Ilgstoši bez politiskās vadības palikušajā Dundagas novada domē jaunas politiskas kaislības – četri no deviņiem domniekiem, opozīcijas pārstāvji, ir paziņojuši, ka noliek mandātus. Arī viņu pēcteči sarakstos neplānojot strādāt domē. Šāds notikumu pavērsiens seko dienu pirms tam, kad Dundagas domes ārkārtas sēdi plānojis sasaukt pašvaldību lietu ministrs, kam kopš janvāra nav izdevies stabilizēt politisko situāciju Dundagā.
Marts nācis ar pozitīvām ziņām autotirgū – par trešdaļu kāpis pārdoto mašīnu skaits, salīdzinot ar pērno martu. Turklāt rosība manāma arī jauno, ne tikai lietoto automašīnu segmentā, kur tirgojās arī stingro ierobežojumu laikā, jo daudziem braucamais ir nepieciešamība, nevis ekstra. Pamazām vērojami arī korporatīvo klientu darījumi, kas nozīmē, ka uzņēmēji sāk ieguldīt attīstībā, ļaujot domāt par optimisma atgriešanos. Tirgotāji gan pasmaida par valdības noteikumiem, jo esot amizanti, kad klients savu "Bentley" izvēlas, rokās turēdams iepirkumu groziņu.
Veselības ministrijas valsts sekretāres amatā, kurš kļuva vakants pēc Dainas Mūrmanes-Umbraško pārcelšanas citā amatā, iecels līdzšinējo Veselības inspekcijas vadītāju Indru Dreiku, LTV “Rīta panorāmai” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Neveiksmes ar vakcināciju pašreizējās koalīcijas opozīcija drīzāk izmantos, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, nevis lai pelnītu balsis pirms drīzumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, Latvijas Radio atzīst politologi, norādot, ka valdība pašlaik ir tikpat nestabila, cik vienmēr ir bijusi, taču reizē arī stabila, jo īsti alternatīvu jau nemaz nav.
Pēc četrām nedēļām, kad svinēsim Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu, Ogres pilsētā beidzot būtu jānoslēdzas pirms trim gadiem sāktajam siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanas projektam. Cilvēku valodā runājot, tas nozīmē, ka pilsētas centrā zem ielām nomainīs siltumtrases vairāk nekā trīsarpus kilometru garumā un būs glīti atjaunotas pašlaik izrakņātās brauktuves, kā arī nomainīts siltumizolācijas materiāls caurulēm vairāk nekā trīs kilometru garumā daudzdzīvokļu māju pagrabos. Vienreiz jau piemānītā Ogre arvien cer, ka uzņēmējs šos darbus paveikt pagūs.
Otrdien, 13. aprīlī, Latvijas Nacionālā vēstures (LNVM) muzeja «Facebook» kontā varēs sekot ekskursijai «Ekstrēmu gadsimts» par dramatisko Latvijas pastāvēšanas pirmo gadsimtu, informēja LNVM vietnieks zinātniskajā darbā, Dr. hist. Toms Ķikuts.
Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks, un pēdējos astoņus gadus vēja enerģijas jauda ir bijusi nemainīga ar nepilniem 80 megavatiem. Lai izpildītu valsts apņemšanos līdz 2030. gadam attīstīt vēja enerģijas apguvi, nākamajos astoņos gados vēja parku jauda būtu jāaudzē desmit reižu. Taču attīstītāju līdzšinējie pūliņi atdūrušies pret pašvaldību noliegumu – lai gan kopumā iedzīvotāji atjaunojamo resursu likšanu lietā vērtē atzinīgi, tiklīdz ir runa par vēja ģeneratoriem tuvumā, sākas straujš noliegums. Tagad vēja enerģijas nozarei ir plāns, kā jaudas strauji attīstīt.