Gaidāmajā apkures sezonā valsts atbalsts būtu jāparedz arī tām mājsaimniecībām, kas savu mājokļu apsildē izmanto malkas apkuri. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").
Autora ziņas
Tikai katra sestā Latvijas mājsaimniecība par elektrību maksā pēc biržas cenas jeb mainīgu maksu. Šis pakalpojums prasa pašam rūpīgi sekot līdzi elektrības cenām. Tomēr lielākā daļa patērētāju jeb gandrīz divas trešdaļas no visiem aiz nezināšanas, negribēšanas vai tieši pēc rūpīgas izpētes par elektrību maksā fiksētu cenu. Patērētāju tiesību sargi novērojuši lielāku sūdzību pieplūdumu, cilvēkiem pārlasot iepriekš noslēgtos līgumus.
"Tas ir nenormāli," tā saņemto jauno rēķinu par gāzi vērtēja Latvijas Radio uzrunātais rīdzinieks Raivis. Ievērojami lielākus rēķinus par dabasgāzi saņēmušas mājsaimniecības, kas norēķinus par gāzi veic pēc izlīdzinātā maksājuma metodes. Pārsteigums un izbīlis iedzīvotājiem ir liels, jo rēķins pieaudzis pat vairākas reizes, piemēram, Raivim rēķins pieaudzis četras reizes. Mazāka bēda ir tām mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, bet maciņš plašāk jāatver tiem, kas gāzi izmanto arī apkurei.
Krievijas gāzes gigants “Gazprom” paziņoja, ka pārtrauc dabasgāzes piegādes uz Latviju, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Desmit gadu laikā senie ēģiptieši uzbūvēja pusi no Heopsa piramīdas, bet Jelgavā tik ilgā termiņā nespēj uzcelt tirgu. Tā domes opozīcija ironizē par koalīcijas aizdomīgo darījumu, ar ko domes uzņēmums savulaik tika nodots privātās rokās, bet pilsētniekiem solītais labums – jauns tirgus – pat netuvojas uzcelšanai. Ar iedoto trīs gadu pagarinājumu šodien tirgum bija jābūt gatavam. Taču tā vietā dome sēdē šodien lēma par nākamo gadu pagarinājumu. Pirms pusdienlaika domes vairākums nolēma, ka Jelgavas tirgus uzcelšanai dos vēl divus jeb kopumā astoņus gadus.
Pie Veselības ministrijas ēkas Brīvības ielā Rīgā, kur trešdien, 27. jūlijā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīkoja brīdinājuma streiku un protesta akciju saistībā ar pārmetumiem solījumu nepildīšanā attiecībā uz algu celšanu, bija sapulcējušies pāris simti dalībnieku un protests noritēja mierīgi, novēroja Latvijas Radio.
Uzņēmums "Latvijas pasts" no nākamā gada plāno palielināt sūtījumu tarifus tā sauktajā universālajā pasta pakalpojumā, kas ir valsts nolīgts un ikvienam pieejams minimālais pasta pakalpojums. Par vēstuļu un sīkpaku piegādēm maksāsim par 14% vairāk, savukārt nopietnāku paku sūtīšana izmaksās 7% dārgāk. Arī privātais sūtījumu piegādātājs "Omniva Latvija" vērtē cenu izmaiņas, norādot, ka radikāla pakalpojumu sadārdzinājuma nebūs.
Nākamajā mācību gadā straujā cenu kāpuma dēļ brīvpusdienās skolās pilnīgi visos izglītības līmeņos varētu saglabāties aptuveni 10 pašvaldībās, bet, visticamāk, tas varētu notikt vien 7 vai 8 vietvarās. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Aizsardzības ministrijas (AM) jaunākais plāns par obligāta valsts aizsardzības dienesta ieviešanu atsaucīgi uzņemts valdībā, kas Ukrainas kara ēnā aizsardzības nozarei ir gatava dot tik daudz naudas, cik tā grib un prasa. Un, visticamāk, papildu tēriņus radīs arī vēl kāda AM iecere – izveidot valsts kapitālsabiedrību, kas uzņemtos vadošu lomu mūsu valsts apgādē ar munīciju. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā uz šiem plāniem raugās ar cerībām, jo tas palīdzētu attīstīties privātajiem šīs nozares uzņēmumiem.
Saeima ceturtdien, 14. jūlijā, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts veicināt sabiedrības iesaisti no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtas elektroenerģijas ražošanā un noteikt principus energokopienu darbībai, informēja parlamentā.
Līdzīgi kā citās nozarēs arī īres tirgū cenas kāpj debesīs. Tas patīk namsaimniekiem, jo pieprasījums pēc puslīdz jēdzīgiem un labiem īres dzīvokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Tāpēc varbūt šad tad var dzirdēt komentārus, ka dzīvokļus to īpašnieki negrib izīrēt bēgļiem no kara plosītās Ukrainas. Tomēr arī maksātspējīgus ukraiņus izīrētāji uzņem labprāt.
Ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir sākusi ceļu, lai piesaistītu investīcijas un dibinātu banku. "Indexo" vadība ierasti kritizē Latvijā pašlaik strādājošās bankas, savā kredītiestādē sola tikai vietējos klientus un dāsnāku kreditēšanas politiku. Bet kas tad viņu izpratnē ir nacionāla banka, ar ko tā labāka par citām un vai mūsu tirgū vēl vienai bankai ir vieta?
Jelgavas dome bez īpašas publicitātes šonedēļ lēma privātās rokās nodot 112 hektāru plašo lidlauku, kas gadu desmitiem bijis pašvaldības rūpju bērns un kur mērija ik palaikam solījusi piesaistīt iespaidīgas investīcijas. Pašreizējais plāns paredz, ka Rēzeknes novadā reģistrētā firma "SP Austrumi" Jelgavas nomalē veidos vienu no Baltijā lielākajiem saules paneļu parkiem, tam piesaistot 63 miljonu eiro investīcijas.
Tas, ka pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" saimniekošana ar apaļkoku pārstrādi kropļo konkurenci, tika secināts pirms pieciem gadiem. Bet, mainoties politiskajai vadībai domē un arī vadībai uzņēmumā, "Rīgas meži" iecerējusi atteikties no darba, ko labāk var paveikt privātais sektors. Līdzās tam dome vēl vairākas nozares plāno nodot privātās rokās.
Rīgas ostā pašlaik darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos. Un Rīgas osta ir vienīgā, kur var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Tomēr ar jahtām atceļojušos tūristus Rīga neuzskaita, tāpēc nav zināms, kādu labumu sniedz jahtu ostu attīstība. Savukārt Jūrmalā, kas izšķīrusies šogad netīrīt Lielupes grīvu, kārtīgas tūristu jahtas ienākt nevar nemaz.
Valdības lēmums Rīgas pašvaldībai aizdot gandrīz 140 miljonus eiro, lai savestu kārtībā tiltus un Daugavas krastmalu, tuvākajā nākotnē var radīt papildu slogu pašam valsts budžetam. Tā norāda fiskālās disciplīnas uzraugi, kas augošās inflācijas apstākļos vairakkārt aicinājuši valsti izvērtēt, vai uz laiku neatlikt lielākos tēriņus, jo tie vēl vairāk veicina cenu kāpumu. Tomēr pašvaldības, tajā skaitā Rīga, atbild, ka naudu tērē tikai kritiskām nepieciešamībām.
Reģionālās attīstības ministram vēl ir nedēļa laiks, lai Satversmes tiesai sniegtu paskaidrojumu par to, kāpēc Ķekavas novada dome nedrīkstēja aizliegt azartspēles visa novada teritorijā. Ķekava bija pirmā, kas pērn izmantoja šo likumā iedoto iespēju. Tomēr līdz pirmajam tiesas spriedumam var nākties gaidīt vēl vairāk nekā gadu, tāpēc nu jau aizejošā Saeima cer šajā lietā skaidrību ieviest vēl līdz rudenim.
Dienvidkurzemes novada dome brīvpusdienas atdot nesola, taču varētu segt nākotnes sadārdzinājumu. Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji turpina rūgt par lielā novada domes attieksmi un komunikācijas trūkumu. Proti, runa ir par šopavasar skolēniem un bērnudārzniekiem atņemtajām brīvpusdienām – pret tādu domes rīcību sacēlušies daļa Pāvilostas iedzīvotāju, kas cēluši iebildes, bet jēdzīgu atbildi no pašvaldības nav saņēmuši.
Pēc pērn piedzīvotā uzkrājumu veidošanas tempu rekorda šogad iedzīvotāji naudu bankās arvien nogulda, taču mazākos apmēros. Savukārt apdrošinātāji vēro, ka daudzi pārtrauc tā sauktos dzīvības apdrošināšanas uzkrājumus, izvēloties tikt pie naudas. Eksperti vērtē, ka tam visam ir racionāli divi skaidrojumi. Pirmkārt, līdz ar ierobežojumu beigšanos radušās plašas iespējas naudu tērēt, bet, otrkārt, straujās inflācijas dēļ par visu arī nākas maksāt būtiski vairāk.
Pēc 20 gadu sadarbības uz izjukšanas robežas nonākusi partiju apvienība Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Latvijas Zaļā partija (LZP) vēlas norobežoties no līdzšinējā apvienības sabiedrotā Aivara Lemberga un rudenī gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar jaunu partneri – Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un Liepājas partiju, veidojot jaunu apvienību.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nav izsniegta neviena būvatļauja vēja parku attīstīšanai. Nozares ieskatā – tas ilustrē smagnējo un ilgo daudzgadu procedūru, kas investoriem neļauj no idejas tikt līdz projektu īstenošanai praksē. Ņemot vērā Krievijas sāktā kara kontekstā izgaismotās problēmas ar gāzes piegādēm un nepieciešamību pēc alternatīviem enerģijas avotiem, valsts nu lielā steigā grib uzņēmēju plānus atvieglot. Taču ne visas politiķu idejas nozare uzņem ar aplausiem. Nozarē gan atzinīgi vērtē ieceri ieviest kompensējošu maksājumu pašvaldībās, kur tiks būvēti jauni vēja parki.
Bauskā notiekošo vairāku stundu konferenci “Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?” var rezumēt vienā teikumā – par apvedceļa izbūvi ilgus gadus mānītie baušķenieki tagad draud ar tranzīta satiksmes slēgšanu brīvdienās. Valdības ministri apvedceļu arvien sola nezināmā nākotnē, bet tagad lepojas ar ideju uzlikšanu uz papīra.
Covid-19 pandēmijas ilgstoši ietekmētajam izejvielu trūkumam automašīnu ražošanā nu pievienojies jauns izaicinājums – Krievijas karš Ukrainā. Tādējādi no Ukrainas kavētas svarīgu detaļu piegādes, bet sankciju dēļ no Krievijas nevar dabūt būtiskas citas izejvielas. Tam visam vēl klāt nākošais metāla cenu kāpums ir izraisījis divas, pircējiem ne pārāk patīkamas lietas – uz jaunām mašīnām var nākties gaidīt pat gadu, bet sagaidītais automobilis nu jau maksā par 20 procentiem vai pat ceturtdaļu vairāk nekā pirms gada.
Piektdien varētu būt tā diena, kad pēc ilgstošas slimošanas domē atgriežas Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte. Viņa sasirga mirklī, kad domes opozīcija panāca disciplinārlietas sākšanu par virkni iespējamiem pārkāpumiem un viņas atstādināšanu. Kopš tā laika opozīcija ir nokļuvusi pie varas, izpilddirektores rīcībā ar faktiem nostiprināts daudz iespējamu likumpārkāpumu, bet jaunā domes vadība viņas atbildību izvērtēt nesteidzas. Tas novedis pie koalīcijas pārgrupēšanās.