Dienas ziņas

Sāk izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem pansionātā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Depozīta sistēmu ieviesīs dzērienu ražotāji

Iepakojumu depozīta sistēmu uztic veidot un pārvaldīt dzērienu ražotājiem

Dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā uzticēs veidot un pārvaldīt dzērienu ražotāju veidotam uzņēmumam SIA “Depozīta iepakojuma operators”, paziņoja Valsts vides dienests (VVD). Uzņēmumam depozīta sistēma jāiedarbina pēc vairāk nekā gada – 2022. gada februārī. Taču par sistēmas ieviešanas praktisko pusi arvien ir daudz bažu.

Izvēle starp diviem pretendentiem

Depozīta sistēmas mērķis ir panākt, ka dabā nemētājas pudeles un skārdenes. Sistēma nozīmē, ka iedzīvotājiem veikalos par dzēriena iepakojumu būs jāpiemaksā 10 centi. Naudu varēs saņemt atpakaļ, tukšo pudeli nododot kādā no pieņemšanas punktiem.

SIA “Depozīta iepakojuma operators”  daļas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem, tostarp – ''Coca-Cola HBC Latvia”, “Aldaris”, “Cēsu alus”, Cido Grupa un citiem. Viņi pārstāv vairāk nekā 80% no produkcijas, uz kuru attieksies jaunā depozīta sistēma. Uzņēmumā šobrīd 13% daļu pieder arī PET pudeļu pārstrādātājam “PET Baltija”, kas ir atkritumu apsaimniekošanas “Eco Baltija grupas” uzņēmums. 

SIA “Nulles depozīts” vairākuma daļas pieder atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem BAO un “Zaļā josta” (20,83% un 36,45%), kur starp īpašniekiem ir viena no ietekmīgākajām personām atkritumu biznesā Jānis Vilgerts. “Nulles depozīts” publiskajā retorikā lielāko uzsvaru lika uz tehnoloģijām.

Taras depozīta sistēmu ieviesīs dzērienu ražotāju uzņēmums «Depozīta iepakojuma operators»Edgars Kupčs

Dzērienu iepakojumu depozītsistēmas operatora konkursā sacentās divi pretendenti:  SIA "Depozīta iepakojuma operators", kas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem, un kompānija "Nulles depozīts", kur īpašniekos savukārt ir atkritumu biznesa pārstāvji.

Kandidātus vērtēja piecu VVD darbinieku veidota komisija. VVD vadītāja abu pretendentu piedāvājumus iepriekš raksturoja kā samērā līdzvērtīgus, atklājot, ka visu izšķīruši par konkrētiem kritērijiem piešķiramie punkti.

VVD informācija liecina, ka SIA “Depozīta iepakojuma operators” saņēma augstāku vērtējumu abos kritērijos: gan par iesniegto sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu, gan saistībā ar daļu no kopējā depozīta iepakojuma apjoma. 

Būtiskākā ietekme uz rezultātu bijusi tam, cik daudz taras veidu pārstāv pretendents – proti, cik plaša ir sadarbība ar dzērienu ražotājiem.

Savukārt kompānija «Nulles depozīts» vairākos kritērijos pieļāvusi kļūdas, izpelnoties vērtējumu nulle.

“Abi piedāvājumi tika atzīti par atbilstošiem, lai varētu veidot sistēmu. Ja kādu iemeslu dēļ depozīta sistēmas operators, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, atteiksies vai nevēlēsies parakstīt līgumu vai savlaicīgi neuzsāks sistēmas ieviešanu, tad šīs tiesības var tikt piešķirtas otram kandidātam – SIA “Nulles depozīts”,” pastāstīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Baklāne-Ansberga pateicās nevalstiskajām organizācijām, kas ar interesi sekoja līdzi depozīta sistēmas ieviesēja izvēlei.

Taču vides ministrijas paspārnē esošās Vides konsultatīvās padomes vadītājs Juris Jātnieks norādīja, ka nevalstiskā sektora loma bijusi simboliska. “Bija iespēja iepazīties ar abu pretendentu piedāvājumiem, taču pie izvērtēšanas, iespējams, objektīvu apstākļu dēļ nevalstiskās organizācijas pielaistas netika,” sacīja Jātnieks.

Konkursa komisija, kurā bija paša dienesta un nozares ministrijas pārstāvji, akcentē, ka tā lēmumu par uzvarētāju pieņēmusi vienprātīgi.

Par praktisko pusi arvien ir daudz bažu

Janvārī ir plānots noslēgt līgumu, un pēc tam no operatora tiek sagaidīts detalizēts ieviešanas plāns, kam rūpīgi sekošot līdzi.

Un tieši depozīta sistēmas ieviešanas praktiskā puse, kas gadā var izmaksāt ap 25 miljoniem eiro, arī pēc uzvarētāja paziņošanas arvien raisa bažas.

“Nav apzināti vēl praktiskie aspekti un faktiskie riski saistībā ar depozīta pieņemšanas vietu pārklājumu nodrošināšanu, jo neviens no pretendentiem nebija uzsācis sarunas ar tirdzniecības vietām un veikaliem, lai vienotos par katrai tirdzniecības vietai pieņemamāko risinājumu. Šeit būs gana daudz darba, ko būs jāveic nākamā gada laikā,” sacīja Baklāne-Ansberga.

To apstiprina arī konkursa komisijas priekšsēdētājs vides dienesta Vides resursu pārvaldības departamenta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.

Proti, teorētiski taras pieņemšanas punktu pieteikts daudz, taču tie sazīmēti tikai uz papīra.

“Šīs pieņemšanas vietas faktiski dabā nav apzinātas. Tas viss ir balstīts uz teorētiskiem aprēķiniem. SIA “Nulles depozīts” kopumā paredzēja 1831 pieņemšanas punktu, no tiem 659 ir automātiskie un 1172 ir manuālie. Attiecīgi SIA “Depozīta iepakojuma operators” piedāvāja 1428, no tiem 694 ir automātiskie un 734 manuāli pieņemšanas punkti,” pastāstīja Treijs.

Turklāt abi uzņēmēji solījuši plašu taromātu pārklājumu, kur iepakojumu pieņems automāti bez cilvēku palīdzības. Taču nevarēja apliecināt, kas tad šos aparātus ražos un piegādās.

“Cilvēks, aiznesot pudeli vai vairākas, nododot, saņems atpakaļ kuponu, kas apliecinās, cik iepakojums ir nodots, un pa kādu vērtību viņam ir tiesības tajā pašā veikalā saņemt atpakaļ skaidru naudu vai nopirkt preces,” sistēmas darbību skaidroja “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Automātu iegādei uzņēmums sludināšot konkursu. Stūrītis norāda – svarīgi esot izvēlēties tādu sistēmu, kas sevi jau ir pierādījusi.

“Tas būs tomēr ļoti svarīgi, jo mēs nevaram eksperimentēt ar Latvijas sabiedrību un Latvijas vidi,” uzsvēra Stūrītis.

Uzņēmums gan tiesības sistēmu ieviest var zaudēt, ja tam radīsies kādas problēmas.  

Otrs pretendents uzņēmums “Nulles depozīts” bija iecerējis izmantot jaunus Latvijā ražotus automātus, tomēr “Nulles depozīta” pieteikumā vides dienests saskatījis vairākas kļūdas. Piemēram, trūka atbilstoša finanšu plāna, kā arī apliecinājumu no iepakojuma ražotājiem, ka tie sistēmā piedalīsies.

Uzņēmuma vadītājs Arnis Salnājs pauda nožēlu, ka, visticamāk, automātu iegādei paredzētie miljoni aizplūdīs kādam ārzemju uzņēmumam.

Iespēju dienesta lēmumu pārsūdzēt "Nulles depozīts" vēl vērtēšot.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paziņojumā medijiem sola rūpīgi sekot līdzi sistēmas ieviešanas gaitai. VARAM arī norādīja, ka papildus vides aspektiem, depozīta sistēmai attīstoties, iespējama jaunu darbavietu izveide saistībā ar pieņemšanas punktu veidošanu un depozīta sistēmas loģistikas attīstību.

KONTEKSTS:

Valsts vides dienests (VVD) konkursā par depozīta sistēmas ieviešanu saņēma divus pieteikumus un oktobra beigās pieņēma lēmumu par SIA “Depozīta iepakojuma operators” atbilstību normatīvo aktu un minimālajām prasībā, vēlāk arī pretendenta SIA “Nulles depozīts” pieteikums atzīts par atbilstošu normatīvo aktu prasībām.

2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada februārī, un tās pamatprincipi ir noteikti likumā. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.

Viedokļi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsvēruši, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – Vides aizsardzības klubs paziņojusi, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsvērusi, ka tas būtu nozīmīgs videi draudzīgs solis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt