Konkursā uz Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu uzvarējis līdzšinējais valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Par to preses konferencē ceturtdien, 1. aprīlī, pavēstīja Rīgas domes vadība. Par viņa iecelšanu amatā vēl būs jālemj domes deputātiem.
Autora ziņas
Valdības lēmums piešķirt 13,65 miljonus eiro komandu sporta spēļu halles būvniecībai Rīgā raisīja sašutumu paralimpiskajai kustībā, kas saskata diskriminējošu attieksmi, jo neatrodas nauda Paralimpiskā sporta centra projekta turpināšanai, lai gan tas atšķirībā no sporta spēļu halles ir iekļauts Nacionālajā attīstības plānā.
Garantētais un ienesīgais mirušo sadedzināšanas bizness Rīgā no vasaras vidus varētu nonākt citās rokās – pēc Augstākās tiesas iejaukšanās Rīgas dome apņēmusies rīkot jaunu krematorijas telpu nomas izsoli. Šoreiz nosacījumi būšot godīgāki, lai uz krematoriju varētu pretendēt vairāk gribētāju, nevis tikai gadu desmitiem ierastais Rātsnama sadarbības partneris. Tas viss sola arī lielākus ienākumus Rīgai, un par to šodien spriedīs nozares komitejā.
Rīgai pieder īpašumi aptuveni divu miljardu eiro vērtībā, taču šie vērtīgie aktīvi netiek pienācīgi pārvaldīti. Tā varētu visai diplomātiski raksturot Valsts kontroles revīzijas secinājumus par Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Tie nodoti dažādās rokās, kas katras rīkojas kā mazas karaļvalstis. Tā vērtē revidenti, kā būtiskas blaknes tādai saimniekošanai minot desmitiem miljonu eiro nelietderīgus tēriņus un vēl miljoniem eiro negūtus ieņēmumus. Galvaspilsētas jaunā politiskā vara šajā jomā sola ieviest kārtību. Taču pagaidām solījumi ir visai nekonkrēti.
Rīga ar saviem īpašumiem rīkojas kā apsaimniekotājs, nevis pārvaldītājs. Tā vērtēja Valsts kontroles revidenti, kas līdzšinējo Rīgas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas praksi sauc par visnotaļ neveiksmīgu. Tā neatbilst mūsdienu tendencēm nekustamo īpašumu pārvaldībā.
Rīga ar saviem īpašumiem rīkojas kā apsaimniekotājs, nevis pārvaldītājs. Tā vērtēja Valsts kontroles revidenti, kas līdzšinējo Rīgas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas praksi sauc par visnotaļ neveiksmīgu. Tā neatbilst mūsdienu tendencēm nekustamo īpašumu pārvaldībā.
Bez dramatiskām izmaiņām. Tā eksperti novērtējuši investīcijas nekustamajā īpašumā pagājušajā gadā. Lai gan sākotnēji tika prognozēts īpašuma cenu un arī darījumu skaita kritums, investīciju apjoms Baltijā pārsniedzis viena miljarda eiro atzīmi, kas uzskatāms par standartu. Pašsaprotami sliktāk gājis viesnīcām un tiem tirdzniecības centriem, kuros nomnieki netirgo pirmās nepieciešamības preces, kamēr dzīvojamā fonda attīstība gājusi uz augšu. Kurās jomās šogad sagaidīsim investīcijas nekustamajā īpašumā?
Līdz ar teritoriālo reformu Latvijā pavisam būs izskausta iespēja pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām, kam līdz šim tas bija ļauts mazajos novados. Vai ar tādiem ierobežojumiem esam unikāli Eiropā, un kādi ir riski, ja vēlēšanas ļautas tikai partijām? Vienlaikus sākusies sarakstu iesniegšana, un tiek norādīts, ka Satversmes tiesas lēmumi saistībā ar novadu reformu var mainīt vēlēšanu datumu atsevišķās pašvaldībās.
Obligāti metālisku sudraba krāsas virsbūvi, noteikti ādas salonu, ventilējamus priekšējos sēdekļus un apsildāmus aizmugurējos, vismaz 19 collu diskus riepām, kas ar visu auto ražotas šogad un nav noripojušas vairāk par 50 kilometriem. Tās ir dažas no prasībām Jelgavas domes automašīnu nomas iepirkumā, ar ko pie jauniem "Volvo" tikusi pilsētas mērija. Latvijas Radio Ziņu dienesta izpētītais liecina, ka arī taupības laikā pašvaldību vadītāji iekāro dārgus auto, ko vispirms noskata salonos, bet pēc tam tikai pielāgo prasības iepirkumā. Turklāt tādus konkursus pavada ne tikai konkurences kropļošanas un izšķērdības šaubu ēna. Dažos gadījumos mašīnu pārdevējus un domes kā pircējus saista gan kopīga nodokļu maksātāju naudas tērēšana, gan arī politiskas gaitas.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma "zaļzemnieks" Ziedonis Caune trešdien, 3. martā, sasauca domes ārkārtas sēdi. Ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") to lika darīt, jo Jelgavas novada pašvaldības vadība jau mēnesi vilcinoties izsniegt informāciju revidentiem, ko pašvaldību lietu ministrija nolīgusi ārpus kārtas finanšu pārbaužu veikšanai vairākās pašvaldībās. Ministram tas radījis aizdomas, vai novads ar budžeta naudu rīkojas godprātīgi.
Kad pērnā gada sākumā Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (Latvijas Zemnieku savienība) atkāpās no Garkalnes novada mēra amata, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) neslēpa, ka tieši tajā dienā jau bija sagatavojusi dokumentu par viņa atbrīvošanu, jo novada domē konstatēti daudz un būtiski pārkāpumi. Tagad Garkalnes domē notiekošās politiskās pārbīdes ļauj secināt, ka Bauze-Krastiņš varētu atgriezties mēra krēslā, vadot vienu no bagātākajām Latvijas pašvaldībām un bruģējot ceļu uz gaidāmajām vēlēšanām.
Eksperti arvien aicina iedzīvotājus neceļot bez ārkārtējas nepieciešamības, starptautiskie pārvadājumi uz trešajām valstīm ir aizliegti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, bet vēl vismaz līdz ceturtdienai ir spēkā valdības noteiktais, ka pat no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Tomēr vietējās tūrisma kompānijas ar atjautīgu pieeju sākušas tirgot ceļojumus, lidmašīnās aicinot sēsties Igaunijā vai Lietuvā. Vai šis tirgus segments sāk atdzīvoties, un kas jāņem vērā nepacietīgajiem ceļotājiem?
Neraugoties uz pandēmijas diktētajiem izaicinājumiem, brīvprātīgajam 3. pensiju plānam pērn ar ienesīgumu ir veicies labi. Tā rāda dati par pirmajiem trim ceturkšņiem jeb gada deviņiem mēnešiem. Iedzīvotāji aktīvāk ir pieteikušies 3. pensiju plānam, veikuši lielākas iemaksas, turklāt arī augusi darba devēju aktivitāte, iemaksas šajā pensiju plānā strādājošajiem piedāvājot motivācijai. Šī pensiju plāna attaisnošanās arī audzē konkurenci tirgū.
Jelgavas novada pašvaldība sacēlusies pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) – domes dusmas izraisījusi pašvaldību lietu ministrijas vēlme diezgan ātrā tempā izrevidēt, kā Jelgavas novads tiek galā ar savu domes uzņēmumu pārvaldību. Pēkšņi uzplaiksnījušās domstarpības pat rezultējušās ar domes apgalvojumu, ka ministrija ar to cenšas politiski izrēķināties. Kamēr nozares pārraugi atbild, ka Jelgavas novads ir tikai viena no vairākām pašvaldībām, kurās notiks ārkārtas auditi.
Līdz ar izsludināto reģistrēšanos uz vakcinēšanos pret Covid-19 pirmajā stundā bija liela interese par vietni “Manavakcina.lv”. Tāpēc bija vērojama tās lēndarbība, ko laboja ar jaudas palielināšanu vietnē “Latvija.lv”, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Pirmajā dienā kopš mājaslapas "manavakcina.lv" atklāšanas vēlmi vakcinēties pret Covid-19 šajā platformā izteicis vairāk nekā 21 000 iedzīvotāju, sociālajā vietnē "Twitter" ziņo veselības ministrs Daniels Pavļuts no "Attīstībai/Par!".