Panorāma

Igaunijā spriež par jaunas valdības izveidi

Panorāma

Panorāma

Valsts kontroli vadīs Rolands Irklis

Valsts kontroliera amatā ieceļ Rolandu Irkli

Saeima ceturtdien, 14. janvārī, par valsts kontrolieri ievēlēja Rolandu Irkli, kurš iepriekš bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs.

ĪSUMĀ:

  • Saeima valsts kontroliera amatam atbalsta Rolandu Irkli.
  • Plašas debates par Irkļa iespējamo politisko angažētību.
  • JKP favorīts - Grīnhofa; nesaprot, kāpēc vajag jaunas vēsmas labi vadītai iestādei.
  • Opozīcijas deputātiem simpatizē Korčagins, kurš uzsver preventīvo darbu.
  • "Saskaņa" vēlas redzēt Irkli strādājam komandā ar Korčaginu un Grīnhofu.
  • Irklis LTV pastāstīja, ka izstāsies no "Vienotības".

Par Irkļa kandidatūru balsoja 53 deputāti, bet pret bija 42. Politiķiem izvērtās plašas debates par to, kurš no kandidātiem Valsts kontroles vadītāja amatā būtu vislabākais, jo kā kandidāti bija pieteikti arī divi Valsts kontroles padomes locekļi – Edgars Korčagins un Ilze Grīnhofa.

Irkļa neatkarība

"Attīstībai/Par!" deputātes debatēs uzteica Irkļa līdzšinējo darbu, norādot, ka viņš ir augsta līmeņa profesionālis. Arī partijas "Saskaņa" politiķis Valērijs Agešins izteica atbalstu Irklim un vēlēja viņam veiksmīgu darbu, sakot: "Viena diena aizstāj trīs tam, kurš visu prot izdarīt laikā."

Citi opozīcijas deputāti savukārt debatēs norādīja uz to, ka Irklis ir "Jaunās Vienotības" biedrs un ka valsts kontroliera amats ir pārāk nozīmīgs, lai tajā varētu pieļaut kaut nelielu iespēju neobjektivitātei.

Politiķis Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka

valsts kontroliera krēsls var kļūt par platformu, no kuras kritizēt pretiniekus, kā arī pievērt acis uz savējiem.

"Politiski ietekmējama persona ar politisko bagāžu aiz muguras var nonākt situācijā, kad mēs saņemsim ļoti skaļus politiskus paziņojumus no Valsts kontroles, un ļoti daudz ko noklusēs Valsts kontrole. Līdzīgi kā tas bijis tajos laikos, kad Valsts kontrole ir bijusi ar politiskām saitēm. Manuprāt, tas nav tas pie kā būtu Saeimai šobrīd jāatgriežas," sacīja Valainis.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Juris Jurašs debatēs arī izteicās, ka Valsts kontrolei ir jāsaglabā profesionālas, neatkarīgas iestādes statuss.

Deputāte Marija Golubeva ("Attīstībai/Par") uzsvēra, ka

iepriekšēja darbība politiskajās partijās nevar kļūt par iemeslu, lai labs profesionālis neieņemtu amatu.

Arī Vjačeslavs Dombrovskis piebilda – Irkļa neatbalstīšana veicinātu to, ka augsta līmeņa profesionāļi nestājas partijās. Pēc viņa teiktā, Irklis ienestu jaunas vēsmas Valsts kontrolē.

"Irkļa kungs ienesīs svaigu redzējumu un jaunu redzējumu Valsts kontroles darbībā, un mēs uzskatām, ka kopumā mums vajadzētu veicināt šādu augsti profesionālu ierēdņu rotāciju valsts pārvaldes augstākajos amatos," sacīja politiķis.

"Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš pievienojās Dombrovska teiktajam, norādot uz Irkļa profesionalitāti. "Saskaņa" vēlas redzēt, ka Irklis strādā kopā ar abiem pārējiem kandidātiem – Korčaginu un Grīnhofu – vienā komandā, attīstot Valsts kontroli.

Valsts kontroles kurss

Jurašs no JKP debatēs izteicās pozitīvi par Valsts kontroles līdzšinējo darbu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nav saprotams, kāpēc iestādē, kura darbojas ļoti labi un profesionālais līmenis tiek novērtēts gan sabiedrībā, gan starptautiski, jāliek vadītājs no malas (proti, Irklis).

"Tas liek domāt, ka ir kādi mērķi, par kuriem man un sabiedrībai nav informācijas," sacīja Jurašs. 

Viņu visvairāk pārliecinājusi Ilzes Grīnhofas kandidatūra valsts kontroliera amatam, īpaši ņemot vērā profesionālo ziņojumu, kas nesen prezentēts par problēmām prokuratūrā.

Vairāki opozīcijas deputāti norādīja, ka Irklim nav pieredzes Valsts kontrolē, tādēļ viņam pārāk ilgu laiku nāktos apgūt, kā institūcija strādā. Vairāki politiķi kā savu favorītu minēja Edgaru Korčaginu, kurš lieliski sevi parādījis darbā Valsts kontrolē.

Arī deputāts Kaspars Ģirģens ("KPV LV") pieteica Korčaginu kā zinošu, atsaucīgu un ar labām prezentācijas spējām. Ģirģenam īpaši bija paticis, ka

Korčagins vēlas uzsvērt preventīvu darbu, ne tikai auditus – tas varētu samazināt Valsts kontroles noslodzi, kā arī uzlabot attiecības ar citām institūcijām.

Irkļa pieredze un viedoklis

Jaunais valsts kontrolieris uzskata, ka jau šobrīd ar savu darbību viņš ir pierādījis sevi kā politiski neitrālu personu.

Jaunais valsts kontrolieris Rolands IrklisLinda Spundiņa

"Pirmie darbi, kas būtu jaunajā amatā - noteikti iepazīt komandu.

Kopīgi ar komandu uzsākt darbu pie jaunu virzienu definēšanas, jo Valsts kontrolei beidzas tās esošais stratēģijas periods. Ir jāstrādā pie jaunas stratēģijas, kas sāksies 2022. gadā. Faktiski tas darbs ir jāsāk nekavējoties, lai to kvalitatīvi paveiktu un labi saplānotu. Tā kā aicināšu talkā esošos Valsts kontroles padomes locekļus, kuriem ir ļoti laba pieredze ar nākšanu ar savām idejām. Un kopīgi darbosimies pie jaunajām revīzijām un jauno plānu gatavošanas," stāstīja Irklis.

Vēl arī šogad Valsts kontroles diviem padomes locekļiem beidzas to otrie termiņi. Līdz ar to valsts kontrolierim ir jāizvēlas un jāiesaka Saeimai jauni padomes locekļu kandidāti. Irklis kandidātus plāno izvēlēties konkursa kārtībā. "Tad attiecīgi jāsāk gatavot uzreiz procedūras, lai šo konkursu varētu atbilstīgi noorganizēt," viņš norādīja.

Irklis ir padomes priekšsēdētājs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kā arī Eiropas Enerģētikas regulatoru padomes viceprezidents. Tāpat viņš pilda Energoregulatoru sadarbības aģentūras Regulatoru valdes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus.

Irklis strādājis arī Latvijas Bankā, tāpat individuāli praktizējis kā zvērināts advokāts un bijis jurists privātajā sektorā.

Irklim ir maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā, kā arī iegūta jurista kvalifikācija.

Ievēlētais valsts kontrolieris savulaik bijis saistīts ar partiju "Vienotība" un "Pilsonisko savienību".

Latvijas Televīzijai Irklis sacīja, ka, lai arī nekad nav bijis aktīvs "Vienotības" biedrs, viņš no partijas izstāsies arī formāli. 

KONTEKSTS:

Aizvadītā gada nogalē uz Valsts kontroles vadītāja amatu tika izvirzīti trīs kandidāti, un neviens vēl neprognozēja, kurš amatu varētu iegūt. Juridiskā komisija nolēma balsojumam Saeimā virzīt visus trīs izvirzītos kandidātus. Līdzšinējā valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš izteikusies, ka, viņasprāt, Valsts kontrole būtu jāvada pieredzējušam auditoram, taču Irklim šādas pieredzes nav.  

Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. 2017. gadā Saeima pārvēlēja Elitu Krūmiņu valsts kontrolieres amatā uz otru termiņu, kas beigsies 2021. gada janvārī.

Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt