"Ir platības, kur cilvēki katru gadu ir cīnījušies un apkarojuši šo latvāni, protams, dažviet platības samazinās, bet tie īpašnieki, kas to nav darījuši, – tur platības iet plašumā un vairumā," atzina Smiltenes novada pašvaldības vides pārvaldības speciāliste Sallija Lakina.
Drustu pagasta vadītājs Jānis Sīmanis sprieda, ka cīņa ir gandrīz vai nebeidzama.
"Latvāni var arī nopļaut, ziedkopas var nocirst, bet, kā uzsvēru, sakne neiet bojā. Tas var no jauna dzīt lapas un var jaunas rozetes veidoties, kā teikt, tas ir gudrs augs," piebilda Jānis Sīmanis.
Šogad nolemts lielāko daļu latvāņu laukus miglot. Iedzīvotāji tiek īpaši brīdināti – uz lauka tiks lietota inde.
"Miglošanas laikā nedoties šajās teritorijās pie latvāņiem un neaiztikt. To mēs iesakām nedarīt jebkurā gadījumā, vai indē vai ne. Teritorijas tiek norobežotas uz indēšanas brīdi, brīdinājuma zīmes ir. Iedzīvotājiem acis vaļā, skatāmies, kur ejam, kur liekam kāju un ko aiztiekam," brīdināja Smiltenes novada pašvaldības vides pārvaldības speciāliste Sallija Lakina.
Pēc miglošanas rezultāts nebūs uzreiz redzams.
Latvāni miglojot divreiz gadā, pilnībā to varētu iznīdēt aptuveni pēc trīs gadiem.
Arī pati miglošana nav viegli īstenojama – nosacījumu, lai process izdotos, ir daudz. "Jāievēro herbicīdu drošības lapas noteikumi. Jāskatās, lai lietus nelīst, lai nav pārāk spēcīgs vējš un jāievēro nogaidīšanas periods," skaidroja Jānis Sīmanis.
Valsts augu aizsardzības dienestā informēja, ka latvānis ir sastopams gandrīz visur Latvijā, visvairāk – Vidzemē. Kopējā latvāņu audžu platība Latvijā ir vairāk nekā 11 000 hektāru.
Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele atgādināja, ka latvānis "ir ļoti bīstams cilvēkam, jo saskarsmē ar latvāni rodas apdegumi, kas ir ķīmiski apdegumi, un līdz ar to ļoti sāpīgi, lēni dzīstoši un var nodarīt lielu postu veselībai".
Atbilstoši valdības noteikumiem iedzīvotājiem ir pienākums savā īpašumā invazīvās augu sugas, tostarp latvāni, iznīcināt. Nereti pašvaldības nosūta arī informatīvās vēstules, un, ja tās netiek ņemtas vērā, latvāņu apkarošanu veic paši, piestādot rēķinu zemes īpašniekiem.
