Slimnīcas kļuvušas par Covid-19 perēkļiem: stacionē ar citu kaiti, bet nomirst vīrusa dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma gandrīz pusotrs tūkstotis pacientu šo infekciju ir dabūjuši slimnīcās. Epidemiologi gan norāda, ka slimnīcas kā Covid-19 izplatības perēkļus nevar viennozīmīgi vainot, jo vīruss attīstās 14 dienu laikā, un negatīvs tests, stacionārā iestājoties, nav garants, ka kaite nav dabūta vēl pirms nokļūšanas slimnīcā. Tomēr eksperti arī neslēpj, ka vīrusu slimnīcās mēdz ienest personāls, infekcija izplatās no pacienta uz pacientu, tāpēc mēdz būt gadījumi, kad slimnieks ārstniecības iestādē nonāk ar vienu kaiti, to veiksmīgi izārstē, bet beigu beigās nomirst slimnīcā dabūta vīrusa dēļ.

Slimnīcas kļuvušas par Covid-19 perēkļiem
00:00 / 11:14
Lejuplādēt

Jēkabpilietis pensionārs Jānis pēc gandrīz mēnesi ilgas būšanas slimnīcā pirms pāris nedēļām tuviniekiem vēstīja, ka operācija aizvadīta veiksmīgi un pēc divām dienām viņu no stacionāra izrakstīs. Pēc dažām dienām tuvinieki slimnīcā interesējušies, kur tad palicis viņu radinieks, bet tur atbildēts, ka viņš ir nomiris. Turklāt Covid-19 dēļ. Pensionārs nu jau guldīts zemes klēpī, papildinot Covid-19 upuru statistiku. Savukārt tuviniekos palikusi neizpratne, kāpēc par pēkšņo miršanas faktu slimnīca viņus neinformēja, turklāt – kur slimnieks varēja dabūt vīrusu, ja testēts līdz ar iestāšanos slimnīcā un tur pavadījis vairākas nedēļas.

Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova sākumā mudināja tādus gadījumus neizgaismot.

"Tiešām gribat saasināt visu situāciju? Tāpat tiem dakteriem nav viegli. Tad jūs vēl vairāk saasināsiet vispār kopējo situāciju, kas notiek veselības aprūpes sistēmā. Mana pieredze ir tāda, ka jebkura publiska sūdzības aprakstīšana pozitīvismu nekādu nerada ne pacienta piederīgajiem, ne pacientam, ne arī slimnīcai," pauda Meļņikova.

Pēc dažu dienu skaidrošanas valdes priekšsēdētāja Meļņikova ieņēma pozu, ka par konkrētu pacientu tomēr nerunās nemaz, turklāt aizgājēja tuvinieki nekādas pretenzijas neesot cēluši.

"Ja jūs vēlaties noskaidrot kādu informāciju par konkrētu personu, jūs to nevarat izdarīt, ņemot vērā pacienta tiesības un aizsardzību. Kādā veidā es jums varētu sniegt kādu informāciju? Vispārīgu informāciju es nevaru šādā veidā jums sniegt," pauda Meļņikova.

Rakstisku komentāru Jēkabpils slimnīca gatavoja nedēļu, atsūtot to svētdien pusdesmitos vakarā. Tajā teikts, ka slimnīcā konstatētas 26 saslimšanas ar Covid-19, bet neesot gadījumu, kad pacients iestājies ar vienu kaiti, bet miris šī vīrusa dēļ. Kāpēc par miršanu nav informēti tuvinieki, slimnīca skaidri neatbild.

Citas slimnīcas par Covid-19 izplatību pašos stacionāros ir runīgākas. Visvairāk Covid-19 pacientu ārstējas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Stacionāra Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš atzīst, ka vīruss cirkulē arī pašā slimnīcā, skarot citu diagnožu pacientus. Tā ir problēma, saka Liepiņš.

"No oktobra sākuma mums bijušas nodaļas, kuras esam bijuši spiesti aiztaisīt ciet sakarā ar to, ka nodaļā bija uzliesmojumi. Tā mums ir bijusi problēma. Periodiski uzliesmo kādās nodaļās. Ja ir lielāki uzliesmojumi, tad mēs nodaļu taisām ciet. Ja mēs atrodam kādu vienu pacientu – ja tas ir viens pacients nodaļā, kur ir 40 cilvēki – tad nodaļa netiek slēgta ciet. Tad mēs šo pacientu pārbīdām uz Covid nodaļu. Tad jau laiks parāda, vai viņam šī slimība noritēs smagi vai ne tik smagi," sacīja Liepiņš.

Viens no iemesliem, kādēļ Covid-19 izplatās pašās slimnīcās, ir personāls, kas infekciju tur ienes.

Otrkārt, pacientu testēšana pirms gulšanās slimnīcā vēl nenozīmē, ka pēc dienas vai desmit vīruss neaktivizēsies, jo tam ir 14 dienu inkubācijas periods. To atgādina Slimību profilakses un kontroles centra eksperts Jurijs Perevoščikovs.

"Bieži uzdod jautājumu – vai cilvēks, kas ir izdarījis testu, vai tas nozīmē, ka viņš var darīt, ko viņš grib, un var uzskatīt sevi par nebīstamu šajā ziņā. Tests uzrāda – ir vīruss vai nav vīrusa uz konkrētu datumu, kad cilvēks nodeva šo testu. Inkubācijas periods šai slimībai ir 14 dienas. Tas neizslēdz, ka cilvēks atrodas inkubācijas perioda agrīnā stadijā un vīruss vēl nav savairojies tik lielā daudzumā, lai būtu identificējams ar testu. Varbūt cilvēks var arī pēc tam – pēc testa nodošanas inficēties," teic Perevoščikovs.

Tāpēc Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš skaidro, ka arī pacienti bez Covid-19 tiek testēti atkārtoti.

"Testējam pacientus atkārtoti. Pēc Eiropas rekomendācijām – trešajā, piektajā dienā un pēc tam vēl atkārtoti. Tā mēs viņus testējam, lai savlaicīgi izķertu kādu, kurš paliek pozitīvs pēc iestāšanās [slimnīcā]. Regulāri tiek testēts nodaļu personāls – ārsti, sanitāri, māsu palīgi un dažādi ārpakalpojumu sniedzēji," uzsver Liepiņš. 

Slimību profilakses un kontroles centram nav precīzu datu, cik pacientu Covid-19 dabūjuši katrā no slimnīcām. Saslimšana visās esot līdzīga. Centra Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Santa Pildava stāsta, ka

stacionāros kopumā kopš pērnā gada līdz 17. janvārim varētu būt inficējies 1441 pacients jeb 2,6% no visiem Covid-19 slimniekiem.

«Bet mēs nevaram pilnībā droši apgalvot, ka visi šie cilvēki ir inficējušies stacionārā, jo pastāv iespēja, ka inficēšanās ir notikusi pirms stacionēšanas, cilvēks stacionārā var tikt ievietots inkubācijas periodā, kad tests vēl neuzrāda pozitīvu rezultātu. Analizējot ar ārstniecības iestādēm saistīto Covid-19 gadījumu skaitu, secināms, ka visaugstākais īpatsvars ir bijis 50. nedēļā (7.–13. decembris), sasniedzot 16,7 % no visiem inficētajiem šajā nedēļā, pēc šī pīķa īpatsvars samazinās, un šī gada otrajā nedēļā ir 5,33 %. Bet šajā īpatsvarā ir arī veselības aprūpes darbinieki, kas ir inficējušies ārstniecības iestādē. Ja skatāmies tikai pacientus, šī gada otrajā nedēļā stacionāros ir inficējušies 130 pacienti jeb 2,1% no visiem otrajā nedēļā saslimušajiem. Attiecībā uz mirstības datiem – šobrīd nevaram pateikt, kāda daļa no tiem pacientiem, kuri ir ieguvuši infekciju slimnīcā, ir miruši, šajā gadījumā ir nepieciešama papildus datu analīze un sasaiste ar Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi," skaidro Pidlava.

Tādus datus Slimību profilakses un kontroles centrs gan sola analizēt. Tagad vien pasakāms, ka

pērn kopumā Covid-19 ir bijis tiešais nāves cēlonis vai veicinājis nāves iestāšanos 580 personām.

No tām 83 % ir mirušas stacionārā, kas gan esot saprotami, jo lielākā daļa smagāko Covid-19 slimnieku nonāk slimnīcās.

Tomēr Latvijas Radio rīcībā ir informācija, ka lielās slimnīcas pārbaudes lietu varētu rosināt pret Ogres slimnīcu, jo no turienes universitāšu slimnīcās regulāri nonākot pacienti, kam reģiona stacionārā Covid-19 it kā nav konstatēta, bet Rīgas slimnīcā to atklāj. Tādējādi pastāv risks, ka tāds citas diagnozes pacients, pārvests uz Rīgu, apdraud citus jau ar koronavīrusu. Savukārt Ogres slimnīca izliekoties, ka tajā Covid-19 vispār neiekļūst.

Ogres slimnīcas valdes priekšsēdis Dainis Širovs jau iepriekš ne to pozitīvāko publicitāti ieguva, jo nesen izplatīja viltus ziņu, ka Ogrē esot atklāts jaunais Covid-19 paveids, savukārt pērn veselības ministres dusmas Ogre izsauca par eksperimentēšanu ar neprofesionāliem Covid-19 testiem, bet vēlāk medijos kāda tuviniece sūdzējās, ka zaudējusi tēvu, kas infekciju, iespējams, dabūjis Ogres slimnīcā.

Arī Latvijas Radio Dainis Širovs apgalvo, ka viņa slimnīcā infekcija nenonāk. "Visi jau pārslimojuši ir. Tā tēma, godīgi sakot, vairs nav mums pat aktuāla. Mums ļoti daudzi darbinieki saņēmuši vakcīnu. Mums šādas problēmas vairs nav," saka Širovs. 

Veselības inspekcija Latvijas Radio informē, ka tā saņēmusi vienu sūdzību par to, ka pacients ar citu diagnozi slimnīcā dabūjis Covid-19. Ārstniecības iestādi inspekcija neatklāj.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti