Jūrmala sabiedrībai nodod jauno teritorijas plānu: mazāk aizsargātas kāpas, pacirsti meži un viesnīcas mazstāvu apbūvē

Ar būtiskām Jūrmalas Aizsardzības biedrības iebildēm dome sabiedrības apspriešanai nodevusi jauno teritorijas plānu. Tajā vairs nav īpaši pašvaldības noteiktas aizsardzības kāpu apbūvei, dažās vietās dome ļaus cirst mežus ēku celšanai, bet kūrortpilsētai raksturīgajā mazstāvu apbūvē paredzētas arī viesnīcas. Dome uzskata, ka jaunajā dokumentā ir salāgotas dabas un ainavas aizsardzības lietas ar iedzīvotāju vēlmēm pēc attīstības.

ĪSUMĀ:

  • Jūrmalas dome sabiedrībai nodevusi jauno teritorijas plānu. Apspriešana klātienē plānota pēc ārkārtas situācijas beigām.
  • Iecerēts, ka turpmāk neapbūvējamas vietas statusu noteiks lielos pašvaldības īpašumos Krastciemā.
  • Asas debates par applūstošo teritoriju samazināšanu.
  • Diskusijas par Priedaines peldvietu, kuru gan izmaiņas neskaršot. 
  • Dome atsakās no apbūves plāniem dažos savos mežos, bet atvēzēties ar zāģi ļāvusi privātīpašniekiem.
  • Lai gan kāpas aizsargā Aizsargjoslu likums, tomēr plāno atteikties no īpašas  aizsardzības.
  • Teritorijas plānā būs principi, kas jāņem vērā, atļaujot vai liedzot apbūvi kāpās.
  • Apbūves nepieļaušanai kāpās turpmāk iedzīvotājiem nāksies sekot domē pieteiktajiem detālplānojumiem.

Jūrmala sabiedrībai nodod jauno teritorijas plānu: mazāk aizsargātas kāpas, pacirsti meži un viesnīcas mazstāvu apbūvēEdgars Kupčs

Jūrmalas domes vairākums ir lēmis publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai nodot pilsētas teritorijas plānojuma jauno redakciju. Kā stāsta Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece, jaunajam pilsētas plānam saņemts ap 450 iesniegumu. Pēc daudzu pilsētnieku prasītā dome izšķīrusies, piemēram, dabas pamatnes jeb neapbūvējamas vietas statusu noteikt lielos pašvaldības īpašumos Krastciemā.

Asas debates bijušas par applūstošo teritoriju samazināšanu. Dome tagad vadījusies pēc citas metodikas, tāpēc mazāk ir riskantu vietu un vairāk būs zemes attīstībai.

Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei nācies pacīnīties par pieminekļu jeb aizsargājamu teritoriju saglabāšanu plānā.

“Un vēl bija salīdzinoši asas diskusijas par Priedaines peldvietu. Tur jāatzīst – cilvēki līdz galam nebija sapratuši risinājumus, kas ir iekļauti plānojumā. Un peldvieta nekur nav pazudusi – kā bija, tā ir atzīmēta tajās kartēs, shēmās. Tas nebija šī plānojuma grozījumu objekts,” stāsta Zvejniece.

Jūrmalas Aizsardzības biedrības līderis un domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms no “Tev, Jūrmalai” atzīst, ka pēc iedzīvotāju daudzajām iebildēm ir vairāki jautājumi, kuros dome bijusi spiesta piekāpties. Taču Kronblūms arī uzsver, ka jaunais teritorijas plāns vēl vairāk samazina Jūrmalas kā kūrortpilsētas vērtību ar neapbūvētām kāpām un priežu mežiem.

Dome, piemēram, atteikusies no apbūves plāniem dažos savos mežos, kamēr atvēzēties ar zāģi ļāvusi privātīpašniekiem.

“Pats būtiskākais, ko redzam, ka dome nav atteikusies no vēlmes teritorijas plānā atteikties no krasta kāpu aizsargjoslas bez apbūves. Tas ir pašas domes pieņemts lēmums 1997. gadā, lai aizsargātu kāpas. Paralēli tam eksistē arī Aizsargjoslu likums, tomēr šī aizsargjosla daudz vairāk aizsargāja kāpas. Pat tie mēri, kas iepriekš ir notiesāti, tie pat tādas lietas nedarīja. Bet nu šīs sistēma iet uz priekšu, jo laikam tās iespējas ir izsmēlusi,” saka Kronblūms.

Kronblūms atgādina, ka pašas domes vēsturiski noteiktās aizsargjoslas dēļ Jūrmalas dome zaudējusi tiesvedību lietā, kurā tā gribēja ļaut kāpās būvēt trīs piecstāvu ēkas starp Dzintaru koncertzāli un jūru, bet beigās tas nesanāca tieši aizsargjoslas dēļ.

Tagad kāpām īpašas domes aizsardzības vairs nebūs.

“Tagad, kad to atcels, visticamāk, šo projektu varēs realizēt. Un būs arī daudzas citas vietas, kur domes speciālisti ar ekspertiem, kuri dažreiz dīvaini spriež, pateiks – te mēs varam būvēties tālāk. Bet šis ir ļoti slikti. Galvenais ir tas, ka šeit pat neko nevaram darīt. Šeit mums neviens ministrs, ne Satversmes tiesa nevar palīdzēt, jo tas bija savulaik droši vien godprātīgu cilvēku pieņemts lēmums, tagad citi cilvēki to šobrīd atceļ,” komentē Kronblūms.

Jūrmalas galvenā pilsētplānotāja Zvejniece skaidro, ka turpmāk teritorijas plānā būs ierakstīti principi, kas jāņem vērā, atļaujot vai liedzot apbūvi kāpās. Līdz šim kartē iezīmētā līnija, ar ko dome papildus likumam aizsargāja kāpas, bijusi pārāk nekonkrēta.

“Tā bija novilkta kā līnija. Un diemžēl mēs saskārāmies ar to, ka plānojuma mērogs ir tāds, ka tā vienkārši ir taisna līnija. Reāli dabā gan reljefs, gan biotopu izvietojums ir savādāks. Un tad parādījās, ka tā jau ir teritorijas plāna grozīšana, ja mēs šo līniju precizējam. Bijušas vairākas tiesas sēdes, kurās teikts – jā, reālā biotopa robeža ir citādāka nekā teritorijas plānojumā. Tādēļ plānā ir ielikti principi, pēc kādiem ir jāizvieto apbūve, nevis vienkārši līnija,” skaidro Zvejniece.

Tādējādi turpmāk iedzīvotājiem rūpīgi jāseko domē pieteiktajiem detālplānojumiem, ja viņi gribēs iebilst pret apbūvi kāpās.

Savukārt viesnīcu celšanu ierastajā mazstāvu apbūvē un ļaušanu apbūvēt privātus mežus dome skaidro ar pilsētas attīstību.

Jaunā teritorijas plāna sabiedriskā apspriešana plānota pēc ārkārtas situācijas beigām, jo tai jānotiek klātienē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt