Sadaļas Sadaļas

Pārbaudē par Covid-19 vakcīnu iegādi neuziet prettiesisku rīcību; rosina disciplinārlietas pret 2 ierēdņiem

Dienesta pārbaudē par Latvijas pieteikšanos ražotāja “Pfizer"/"BioNTech” vakcīnām pret Covid-19 konstatēts, ka neviena no amatpersonām nav rīkojusies prettiesiski un nav pārkāpusi savas pilnvaras, attālinātā preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Vienlaikus ministrs rosinājis sākt divas disciplinārlietas.

Veselības ministrija publiskojusi dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu.

ĪSUMĀ:

  • "BioNTech/Pfizer" vakcīnas iepirkumā Latvija pieteicās uz mazāku devu skaitu, nekā bija pieejams.
  • Notikušais vētīts dienesta pārbaudē.
  • Secināts, ka iegādājamo vakcīnu apjomi ir noteikti kļūdaini, sanāksmes nav protokolētas.
  • Saistībā ar to Pavļuts rosinājis disciplinārlietu pret NVD ierēdni un VM valsts sekretāri.
  • Amatpersonas gan nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, bet labas pārvaldības principi nav ievēroti.
  • Gala lēmumu pieņēmuši ierēdņi, nevis valdība.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts Edgars Kupčs

Pavļuts apliecināja, ka Latvijai ir bijusi iespēja novembrī pieteikties uz ražotāja “Pfizer"/"BioNTech” vakcīnu daudz lielākā apjomā, nekā valsts ir pieteikusies. Eiropas Savienības iepirkuma kopējā mehānismā Latvija varēja pieteikties uz 860 000 vakcīnu devām, bet faktiski Latvija pieteikusies uz 97 500 devām. Nākamajā kārtā bija iespēja pieteikties uz 430 000 devu, bet valsts pieteicās uz 100 000 devām.

Pavļuts atzina, ka, raugoties no šodienas viedokļa, lēmums nepirkt visas pieejamās “Pfizer"/"BioNTech” vakcīnas devas bija liela stratēģiska kļūda ar smagām sekām.

Dienesta pārbaudē komisijas speciālisti konstatēja, ka neviena no amatpersonām nav rīkojusies prettiesiski un nav pārkāpusi savas pilnvaras, pastāstīja ministrs.

Lēmumi par pieteikšanos uz konkrētām vakcīnas devām pieņemti koleģiāli. Argumenti lēmumam neiepirkt visas pieejamās devas minēts tas, ka “Pfizer"/"BioNTech” vakcīna ir dārga un salīdzinoši grūti lietojama. Tika uzskatīts, ka to varētu izmantot tikai lielajās slimnīcās, kur ir piemēroti apstākļi vakcīnas uzglabāšanai. Šis apsvērums bijis viens no tiem, kas noteicis lēmumu pasūtīt mazāku devu skaitu, pastāstīja Pavļuts.

Pašlaik neesot iemesla domāt, ka lēmums iepirkt mazāk “Pfizer"/"BioNTech” vakcīnu, nekā pieejams, būtu izrietējis no finanšu nepietiekamības.

Vienlaikus dienesta pārbaudē secināts, ka nav ievēroti labas pārvaldības principi. Proti, darba grupa, kurā sprieda par vakcīnu iepirkumiem, nav izveidota ar rīkojumu. Tāpat darba grupas process nav ticis dokumentēts un nav fiksēti sapulcēs pieņemtie lēmumi – nav protokolu vai rezolūciju.

Savukārt Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ar valdības lēmumu tika dots mandāts pārstāvēt Latviju Eiropas Komisijas darba grupā, kurā lemj par vakcīnu pasūtījumu veikšanu. Nozīmēta amatpersona, kas pārstāvēja Latviju šajās sanāksmēs – tas bija NVD Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs. Viņš darba grupai Latvijā nav sniedzis visu un pilnīgu informāciju, kuras trūkuma dēļ darba grupa varētu būt maldījusies, ka visas vakcīnas devas būtu bijušas pieejamas 2021. gada pirmajos mēnešos. Saistībā ar to rosināta disciplinārlieta pret Lācbergu.

Tāpat disciplinārpārbaude rosināta pret Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško saistībā ar lēmumu pieņemšanas neatbilstību labas pārvaldības principiem. Tas, vai abas amatpersonas zaudēs amatu, būs zināms pēc ierēdņu atbildības izvērtēšanas.

Savukārt attiecībā uz politisko atbildību Pavļuts norādīja, ka viņa priekštece amatā – Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) – lēmumu pieņemšanā piedalījusies tikai daļēji. “Politisko atbildību ministre ir faktiski uzņēmusies, viņa vairs nav šajā amatā. Līdz ar to politiskās atbildības jautājums šeit šķiet izsmelts,” sacīja Pavļuts. Kā zināms, Viņķele ministres amatu atstāja pēc premjera izteiktās neuzticības viņai.

Pavļuts arī pastāstīja, ka Veselības ministrija valdību par iepirkumu informēja 17. novembrī, un tajā sēdē nav ticis virzīts lēmums par vakcīnas apjomu, bet tas palicis Veselības ministrijas ziņā.

KONTEKSTS:

Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, bet 31. janvārī otro piegādi – 2400 devas.

Latvija teorētiski varēja pieteikties lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumu. Veselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu. Veselības ministrijā sākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu, kā pieņemts šāds lēmums

Savukārt 29. janvārī Eiropas Komisija apstiprināja farmācijas uzņēmuma "AstraZeneca" vakcīnu.

Tāpat  valdība apstiprinājusi ieceri pieteikties vēl papildus 646 510 Latvijai pieejamajām Vācijas ražotāja “CureVac” vakcīnām, tādējādi no šī ražotāja kopumā plānojot iegādāties 946 510 vakcīnu, taču arī šī vakcīna nav vēl apstiprināta izmantošanai ES.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt