Pirms gada Latvijas Radio vēstīja, ka sabiedrības galīgā sprieduma teikšanai kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" nodod ieceri būvēt vēja elektrostaciju parku Kaigu purvā Jelgavas novadā. Idejas ir līdz šim Latvijā nebijušas un iespaidīgas – izstrādātajā purvā uzcelt 22 ap divsimt metru augstus vēja ģeneratorus, kuru jauda būtu saražot aptuveni desmito daļu no valsts mērķos noteiktās tā dēvētās zaļās enerģijas. Tāpat domāts enerģiju izmantot milzīgā siltumnīcu kompleksā, kas aizņemtu daļu noraktā sūnu purva. Svētdien vakarā trīs stundu garumā ieilga iepriekš plaši izziņota attālināta sabiedriskā apspriešana par to, kā vēja parks ietekmēs vidi. Plānus klāstīja "Lafloras" šefs Uldis Ameriks:
"Šis vēja parks ir tikai pirmais solis, lai attīstītu šo teritoriju – 760 hektāru.
Tā ir ārkārtīgi plaša teritorija. Mēs esam zemes īpašnieki, un kūdras ieguve iet uz beigām. Mūsu priekšā tagad ir būvēt šo vīziju, kā šo teritoriju attīstīt. Plānojam šeit ražotnes, kas ir sakņotas bioekonomikā. Mēs redzam, ka šeit jau ir melleņu plantācijas, dzērveņu plantācijas."
Tomēr sabiedriskās apspriedes dalībniekiem bez svinīgām uzrunām interesēja visai praktiskas lietas: vai nekritīsies apkaimes īpašumu vērtība; vai milzīgie vēja ģeneratori un to spārnu ēnas neradīs tā saukto mirguļošanas efektu apkārtnes māju logos; vai netraucēs trokšņi?
Uzņēmuma pārstāvji uz visiem jautājumiem atbildēja, kā arī solīja papildu rakstiskus skaidrojumus. "Lafloras" vadītājs Ameriks vairākkārt uzsvēra, ka par vēja parka ieceri cenšas būt iespējami atklāts pret vietējiem:
"Šis vēja parks nav vienkārši tāds projekts – uztaisījām, aizgājām un savācam naudu. Nekādā gadījumā! Šis vēja parks ir tikai pirmais solis šīs teritorijas attīstībai, un es domāju, ka mēs atkal pēc kāda brīža pastāstīsim sabiedrībai, kā mēs to redzam, jo – cik tad ilgi mēs to enerģiju pirksim no citiem, cik ilgi mēs barosim tos oligarhus kaut kur aiz robežām. Mums pašiem ir jāražo un pašiem ir jādara, nevis visu laiku jākreņķējas par to, ka, jā, nu redz, atkal ir OIK un vēl kaut kas. Strādāsim kopā, būs maksimāla informācija."
Ar tādām frāzēm nevar lepoties Jelgavas novadam blakus esošā – Ozolnieku – novada uzņēmums "E Daugava", kas tur it kā pārstrādā riepas. Latvijas Radio vairākkārt stāstījis par to, kā vides dienests tam ļauj paplašināties, lai gan firma iestigusi tūkstošiem tonnu riepu kalnos. Tas iepriekš lika bažīties, ka uzņēmums saņem naudu par riepu pārstrādi, bet sadedzina tikai mazu daļu. Tagad kompānija pirolīzes iekārtās attīra arī vairākus citus bīstamos atkritumus, apkārtnes iedzīvotājiem regulāri liekot dzīvot smakās.
No 28. decembra līdz 6. janvārim "E Daugava" rīkoja sabiedrisko apspriešanu par ieceri paplašināt darbību.
"Veicot eksperimentus, bija lēmums pamēģināt pārstrādāt katalizatorus no naftas rūpniecības. Tās ir tādas bumbiņas, kuras ir piesārņotas ar naftas produktiem. Viņas uzkarsē, attīra no naftas atliekām un nodod atpakaļ tam, kas iesniedzis," klāstīja īpašnieku pārstāvis Andrejs Jaunkalns.
Iedzīvotāji par apspriešanu interesi neesot izrādījuši. Jaunkalns neizteicās par to, ka apspriede ir bijusi gadumijas brīvdienās, kad iedzīvotāji, visticamāk, svinēja, nevis interesējās par uzņēmuma plāniem. Viņš norādīja, ka uzņēmuma mājaslapā viss ir atrodams.
Pašlaik "E Daugavas" plānus vērtē Valsts vides dienests. Uzņēmums gan ir sadusmojis arī vides sargus, jo savus solījumus mazināt riepu kalnus iepriekš pildīja negribīgi, bet naski pievērsās citiem bīstamajiem atkritumiem. Jaunas darbības firmai ļaus, kad pabeigs veidot laukumu ar cietu segumu, uz tā pārcelt riepu krājumus, ko samazinās zem trim tūkstošiem tonnu. Apjomi jau esot sarukuši, atlicis tos uzmērīt un iesniegt vides dienestam, sacīja uzņēmumā.
"E Daugava" nokaitinājusi arī Ozolnieku domi, kuras vadītājs Andris Ozoliņš no Zaļās partijas uzsvēra – uzņēmējus atbalsta, bet tas vairākkārt mānījies.
"Diemžēl jāsaka, ka uzņēmums ir zaudējis iedzīvotāju uzticību. Un diemžēl uzņēmēji komunikācijā ar iedzīvotājiem, ar Salgales pagasta pārvaldes vadītāju ir bijuši neatklāti," norādīja Ozoliņš.
Viņš pastāstīja par gadījumu, kad pagasta pārvaldē, divu kilometru attālumā, sajuta smaku. Pagasta pārvaldniece devās uz uzņēmuma teritoriju. Un tur teica, ka nekas nav noticis. Tikai darbinieces uzstājības rezultātā, kura teica, ka nebrauks prom, kamēr viņai nepateiks, kas noticis, tika noskaidrots, ka bijusi liela noplūde, ka problēmu risina.
"Attieksme pret iedzīvotājiem – nepastāstīt, kaut ko pieslēpt – radījusi neuzticēšanos ilgtermiņā," uzsvēra Ozoliņš.
Ozolnieku novada Salgales pagasta pārvalde vienīgā ir izteikusi pretenzijas gadumijas svētku dienās rīkotajā publiskajā apspriedē. Pērn vasarā arī stājies spēkā jaunais novada teritorijas plāns, kas aizliedz ilgāk par pusgadu krāt bīstamos atkritumus, kā arī veidot jaunas to pārstrādes vietas.
