Rīgas dome apstiprina 2021. gada pilsētas budžetu

Rīgas domē apstiprināja 2021. gada pilsētas budžetu, kurā ieņēmumi sasniegs 916 miljonus eiro, bet izdevumi būs 1,04 miljardu eiro apmērā. Algu pieaugums plānots pedagogiem un sociālajā sfērā strādājošajiem, kā arī domes deputātiem. Savukārt ceļu uzturēšanas jomā plānots pabeigt iesāktos tiltu remontdarbus, taču ietaupīt paredzēts ielu ikdienas uzturēšanā.

ĪSUMĀ:

  • Rīgas budžeta ieņēmumi par 34 miljoniem mazāki nekā pērn, izdevumi – par 20 miljoniem eiro.
  • Domes koalīcijas deputāti: Par spīti budžeta samazinājumam nauda atrasta vairākām prioritātēm.
  • Opozīcija kritizē, ka trūkstot jaunu investīciju, turklāt taupības apstākļos deputāti nav atteikušies no algu pielikuma.

Rīgas ieņēmumus samazinājusi gan Covid-19 pandēmija, gan valdības lēmums lielāku daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa paturēt valsts budžetā. Kopumā izdevumi šogad plānoti par 124 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš norādīja, ka starpību galvenokārt segs no iekrājumiem, savukārt parādi pieaugs par pieciem miljoniem. “Ja mēs nomīnusojam šos piecus miljonus eiro, paliek 119 miljoni. Un 119 miljoni ir mūsu naudas atlikums kontos uz šī gada 1. janvāri. [..] Nav taisnība, ka Rīga slīgst parādos,” sacīja Rakstiņš.

Rīgas mērs Mārtiņš StaķisEdgars Kupčs

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par"/"Progresīvie"(PP)) uzsvēra, ka budžetam ir trīs prioritātes – izglītība, sociālā sfēra un esošo infrastruktūras projektu turpināšana. Izglītības jomā plānots uzsākt jaunu bērnudārzu būvniecību, kā arī pielikt 40 eiro pie pedagogu un 70 eiro pie auklīšu algām. Vidēji tāds pats algu pieaugums gaidāms arī sociālajā sfērā strādājošajiem.

Savukārt opozīcija budžetu dēvē par tehnisku, jo trūkst jaunu investīciju. “Mēs neredzam nevienu jaunu ielu pilsētas centrā, kur ir pilni remontdarbi. Ja tas nav pilsētas centrs, varbūt jaunie rajoni? Bet nav nekas!” sacīja domnieks Oļegs Burovs (“Gods Kalpot Rīgai”).

Mērs tajā vaino iepriekšējo pilsētas domi, kuras vadībā sadārdzinājušies Brasas un Deglava tiltu remonti. Tas esot iemesls, kāpēc arī jaunā dome Rīgas ielu uzturēšanai iedalījusi uz pusi mazāk naudas, nekā par optimālu summu uzskata domes Satiksmes departaments. “Šeit jāuzsver, ka ir saņemti mantojumā šie nepabeigtie tilti, kur darbi ir iekavējušies un vērojami lieli sadārdzinājumi. Un tas pamatā ir iemesls, kāpēc ikdienas ceļu uzturēšanai naudas nav tik daudz, cik varētu vēlēties,” sacīja Staķis.

Lielāko dotācijas “griezienu” piedzīvos “Rīgas satiksme”.

Piecus miljonus eiro ietaupīt ļauj neizdevīgā līguma beigas ar “Rīgas karti”, bet gandrīz 6 miljonus eiro Rīga ietaupīs, jo pandēmijas laikā mazāk izmantoti mikroautobusi. Savukārt pašvaldības uzņēmumam “Rīgas meži” ierasto divarpus miljonu vietā par dārzu un parku uzturēšanu pašvaldība maksās tikai pusotru miljonu.

Lai gan dome meklē veidus ietaupīt, deputātu algas gan iesaldēt nav plānots. Tās kāps par 58 eiro. Savukārt 16 komiteju priekšsēdētāju vietniekiem gaidāms algas pielikums aptuveni 700 eiro apmērā. Koalīcijas deputāti uzsvēra, ka šajā gadījumā algu pieaugums esot caurspīdīgs, nevis deputātiem slepeni sagādāti konsultantu amati.

Rīgas mērs uzsver, ka algu pieaugums nozīmēšot arī vairāk darba. “Es vēlos, lai deputāti, komiteju vadītāji, vicemēri strādā vairāk. Ja no manas puses ir šāds uzstādījums, manuprāt, tas nav nekas pārspīlēts,” sacīja Staķis.

Mazāk naudas paredzēts dažādiem pasākumiem un sportam. “VEF Rīga” un “TTT Rīga” komandām gan ierastie 150 000 eiro katrai budžeta plānā palikuši. Būtisku summu – vienu miljonu eiro – pilsēta plāno novirzīt starptautiskajiem Hanzas svētkiem vasarā, kuru rīkošanai Rīga pieteicās jau 2004. gadā. Staķis norādīja, ka svētki notiks tikai gadījumā, ja to pieļaus Covid-19 ierobežošanas pasākumi.

Domes sēdē opozīcija iesniegusi vairāk nekā trīsdesmit savus priekšlikumus infrastruktūras sakārtošanai un algu palielināšanai, taču koalīcija tos apņēmusies neatbalstīt. Kā domes sēdē kritizētājiem atbildēja koalīcijas pārstāvji, "Saskaņas" vadīšanas laikā ar pāris sadārdzinātiem tiltu projektiem un fiktīvu nodarbinātību vien Rīgai radušies papildu teju 30 miljonu eiro tēriņi, par ko varētu izbūvēt ap sešsimt rotaļlaukumu.

KONTEKSTS:

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi 2021. gadam plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi – 1,04 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to pilsētas budžets paredzēts ar 124 miljonu deficītu.

Vērtējot pilsētas plānoto budžetu,  ekonomisti norādīja, ka iepriekšējās saimniekošanas un Covid-19 krīzes dēļ Rīga nevar kalt lielus plānus, taču var sakārtot saimniecību.





Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt