Ekonomisti par Rīgas budžetu: Iepriekšējās saimniekošanas un Covid-19 dēļ izpaliek lieli plāni, bet var sakārtot saimniecību

Nomainoties Rīgas varai, diskusijas ap pilsētas šā gada budžetu, ko plāno akceptēt trešdien, 27. janvārī, vairs nav tik ilgas un asas kā iepriekš. Lielāko kritiku sajozta galvaspilsētas maciņa apstākļos izpelnījies varas plāns celt algas pašiem sev. Tikmēr Latvijas Radio uzrunātie ekonomisti norādīja, ka iepriekšējās saimniekošanas un Covid-19 krīzes dēļ Rīga nevar kalt lielus plānus, taču var sakārtot saimniecību.

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 krīze pērn būtiski ietekmēja Rīgas ekonomiku, tomēr rīdzinieku vidējā alga kāpusi par 5%. Audzis arī bezdarbnieku skaits.
  • Gada izdevumus plāno virs viena miljarda eiro par spīti mazākiem ieņēmumiem. Pērn 130 miljonu eiro uzkrājums.
  • Rīgas dome gan pedagogu, tehnisko un sociālo darbinieku algas par dažiem desmitiem eiro palielinās.
  • Opozīcija pārmet: Atrasta nauda politiķu algu celšanai, bet nav paredzēta nauda bērnu rotaļu un sporta laukumiem.
  • Ietaupīt izdosies uz vairākām vēl plānotām reorganizācijām un iestāžu likvidācijām.
  • Ekonomisti: Rīgas budžetā brīvas naudas jauniem tēriņiem tikpat kā nav. Akcentē domes vēsturisko mantojumu.

Plānotie tēriņi

Rīgas budžets: ieņēmumi krītas, bet izdevumi arvien virs miljardaEdgars Kupčs

Redzamākie no Rīgas domes šā gada tēriņiem, ko Rātsnams plāno akceptēt līdz ar budžeta pieņemšanu, ir lielākas algas bērnudārzu pedagogiem, sociālajiem un skolu tehniskajiem darbiniekiem, jaunuzceltas pirmsskolas iestādes, Mežaparka estrādes atjaunošanas turpinājums, Brasas tilta pārbūve, iekškvartālu asfaltēšana, jauns pārvads pār sliežu ceļiem un Austrumu maģistrāles posms.

Lai gan Covid-19 krīze pērn būtiski ietekmējusi Rīgas ekonomiku, it īpaši tūrisma nozari, galvaspilsētas iedzīvotāju vidējā alga pagājušajā gadā kāpusi par pieciem procentiem. Tā lasāms Rīgas domes šā gada budžeta paskaidrojuma rakstā, kur uzteikti arī valsts īstenotie atbalsta pasākumi krīzes ietekmes mazināšanai uz darba samaksu. Nodarbinātības un algu radītājus Rīga atzīst par būtiskiem, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis – tāpat kā citām pašvaldībām – veido lielāko daļu budžeta.

Pandēmijas dēļ galvaspilsētai nav izdevies sasniegt 500 tūkstošus aizņemtu darbavietu, par deviņiem tūkstošiem audzis bezdarbnieku skaits. Bet šis gads jau ļaujot zīmēt cerīgākas ainas.

Tā kā iepriekšējo gadu Rīga noslēgusi ar 130 miljonu eiro uzkrājumu, šā gada izdevumus dome var plānot virs viena miljarda eiro par spīti mazākiem ieņēmumiem.

“Ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad esam faktiski starp 2017. un 2018. gadu ieņēmumu līmenī. Investīciju programma pirmajā gadā ir plānota 42,6 miljonu eiro apmērā. Tas ir mazāk, nekā 2020. gada plānotie 58 miljoni eiro. Bet es vērstu uzmanību uz to, ka 2020. gadā izpilde investīciju projektiem bija salīdzinoši zema – 43,5 miljoni eiro. Attiecīgi turpinās Mežaparka lielās estrādes rekonstrukcija, piecu jaunu pirmsskolas izglītības ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, un ir paredzēts finansējums Brasas tilta pārbūvei,” pastāstīja domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.

Rīga šogad apņēmusies īstenot augstas gatavības projektus, lai nebūtu kā iepriekš, kad gadu no gada budžetā naudu ieplāno, piemēram, ielu rekonstrukcijām, bet darbus nākas atlikt ilgi zīmētu projektu vai strīdos iestigušu iepirkumu dēļ.

Mazāk politisku kaislību

Atšķirībā no iepriekšējiem sasaukumiem šajā reizē par Rīgas budžetu nav pārāk skaļu politisku kaislību. Opozīcijā nonākusī “Saskaņa” gan pārmet, ka dome atradusi vairākus simtus tūkstošu  eiro politiķu algām un to celšanai, bet nav paredzēta nauda bērnu rotaļu un sporta laukumiem.

Opozicionāri šā gada budžetu sauc par tehnisku. “Man ļoti žēl, ka pozīcija nesaklausīja vienu no būtiskajām lietām, jo pirmsskola ir mūsu prioritāte un cilvēki ir mūsu prioritāte. Un, ja mēs neatbalstām pedagogu algu celšanu un jaunu profesionāļu piesaisti Rīgā, uz ko mēs vispār varam cerēt nākotnē?” pauda “Saskaņas” deputāte Anna Vladova.

Rīgas dome gan pedagogu, tehnisko un sociālo darbinieku algas par dažiem desmitiem eiro palielinās. Taču lielā daļā gadījumu tas notiks tāpēc, ka tā ir lēmusi valdība, vai arī palielinātas minimālās algas dēļ. Darba samaksas kāpums pedagogiem bija “Saskaņas” iesniegtajos divdesmit budžeta priekšlikumos, no kuriem koalīcija nevienu nav atbalstījusi.

Un algu kāpināšana ir iemesls, kāpēc vismaz komitejā budžetu atbalstīja opozīcijā esošā Krievu savienība. “Tomēr šis budžets ir daļēji sociālais, un tur ir labas izmaiņas – gan palielināta summa, kas paredzēta pabalstiem, gan ir palielinātas alga skolotājiem un citiem pašvaldības darbiniekiem. Tas ir labi. Protams, šis palielinājums nav tik liels, kā mums gribētos. Bet šis virziens ir pareizs,” sacīja Krievu savienības līderis Miroslavs Mitrofanovs.

Rīgas budžeta pavaddokumentos norādīts, ka ietaupīt izdosies uz vairākām vēl plānotām reorganizācijām un iestāžu likvidācijām. Savukārt štatus plānots audzēt, lai piesaistītu Eiropas naudu un jēdzīgi īstenotu projektu “Rail Baltica”.

Rīgas pilsētas parādu kopapjoms ir nokrities zem 800 miljoniem eiro. Lielākie šā gada maksājumi arvien būs par Dienvidu tiltu, par ko līdz gada beigām Rīga būs atmaksājusi 70 procentus no saistībām.

Ekonomistu vērtējums

Mārtiņš Āboliņš un Dainis GašpuitisEdgars Kupčs

Rīgas šā gada vairāk nekā viena miljarda eiro budžets it kā izklausās liels, taču brīvas naudas jauniem tēriņiem tikpat kā nav. Tā vērtēja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

“Ir uzņemtas saistības – vai tie ir infrastruktūras projekti, vai “Rīgas satiksme”, kur ir lieli izdevumi. Vienlaikus šogad ir nodokļu reforma, kas samazinājusi Rīgas budžeta ieņēmumus gandrīz par 30 miljoniem. Tādēļ uz lielām, tālām iniciatīvām šobrīd mēs nevaram cerēt. Drīzāk Rīgai jākoncentrējas uz tādu kā mājas sakārtošanas jautājumu. Skatīties uz visu izdevumu efektivitāti – vai tā ir “Rīgas satiksme”, kur var meklēt efektivitātes uzlabojumus, kas, protams, nav ātri izdarāms. Un jādomā par uzņēmējdarbības vides jautājumiem,” norādīja Āboliņš.

Gan Āboliņš, gan SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis akcentēja vēsturisko mantojumu, ko jaunā koalīcija pārņem no desmit gadu ilgas “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” saimniekošanas.

“Kamēr ieskriesies arī pašreizējā dome, nospraudīs reālās lietas, ko ir iespējas piepildīt, domāju – tur uz lieliem un straujiem projektiem es necerētu un negaidītu.

Bet, protams, būs daudzas lietas tādas, kurās ir par niansēm jautājums. Tie paši veloceliņi un tādas lietas, kas lielus kapitālieguldījumus neprasa. Tādēļ varbūt lielāks uzsvars tiks likts uz šādām lietām. Kamēr jaunā dome uzstādīs savu vīziju, būs arī sastādīts plāns, kā to visu realizēt,” sacīja Gašpuitis.

KONTEKSTS:

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi 2021. gadam plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi – 1,04 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to pilsētas budžets paredzēts ar 124 miljonu deficītu.





Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt