Ekonomikas ministrijas darba grupa rosinās valdību veidot dabasgāzes drošības rezerves, norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, Nacionālās apvienības politiķe Ilze Indriksone.
Autora ziņas
Latgales informatīvās telpas stiprināšanā ir vairāk jāiesaista pašvaldības un jāpārskata attieksme pret pašvaldību avīzēm šajos reģionos, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). Politiķa pausto kritizēja Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja.
Pāvilostas pirmsskolas izglītības iestādes "Dzintariņš" un Vērgales bērnudārza "Kastanītis" vecākus pārsteigusi vēsts, ka turpmāk bērnu ēdināšanas izdevumus vairs nesegs pašvaldība. Tāda pati kārtība noteikta arī skolās, sākot no septītās klases, kur brīvpusdienu vietā nu par maltīti jāmaksā pašiem skolēniem.
Latvijā nav vienas atbildīgās iestādes, kuras pienākums būtu apzināt un uzraudzīt, kam un cik plaši pie mums jāpiemēro Eiropas Savienības (ES) un ASV noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Ar to nodarbojas gandrīz desmit dažādas institūcijas. Turklāt to pieeja ir visai atšķirīga. Finanšu uzraugi jau saskaitījuši iesaldējamos krievu oligarhu miljonus, automašīnu reģistra turētājs uzliek arvien jaunus liegumus pārdot spēkratus, bet, piemēram, par ekskluzīvu jahtu uzskaiti atbildīgā iestāde nemaz nezina, vai tai šie peldlīdzekļi ir kaut kā jāierobežo.
Gādājot par praktisku palīdzību kolēģiem Ukrainā, kuri cīnās par savas valsts piederīgo dzīvībām un ievainoto karavīru dzīvību glābšanu, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrība atvērusi kontu, kurā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti specifiski Ukrainas brīvības cīņās cietušo ārstniecībai un rehabilitācijai.
Saeima ceturtdien steidzamības kārtībā sāks skatīt grozījumus Autopārvadājumu likumā, lai kārtējo reizi censtos ieviest kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanā lidostā. Proti, lai izskaustu situācijas, ka atlidojušos pasažierus taksisti aiz rokas velk uz mašīnu, kas darbam lidostas teritorijā nav dabūjušas atļaujas. Ne tik steidzami uz pavasari sagaidāmi vēl citi grozījumi, ar ko valsts plāno agresīvi vērsties pret nodokļu nemaksātājiem taksistiem.
Dzīve pandēmijā ir ne tikai radījusi bēdas ar daudz saslimušajiem un nomirušajiem, bet daudzām nozarēm, strādājošajiem un virknei uzņēmēju arī ievērojamus papildu ieņēmumus. Kopš pandēmijas sākuma tās ierobežošanai valsts jau izlietojusi un plāno tērēt kopumā piecus miljardus eiro, kas ir puse no viena gada valsts budžeta, turklāt tā ir aizņemta nauda. Vai drīzumā, kad tiek prognozēta pandēmijas rimšanās un ierobežojumu atcelšana, nevajadzētu sekot arī valsts tēriņu mazināšanai?
Pēc pandēmijas diktētā ilgāka pārtraukuma Ārlietu ministrija nupat organizējusi plašu Latvijas uzņēmēju delegāciju darba vizītē uz Uzbekistānas galvaspilsētu Taškentu. Šogad aprit 30 gadi kopš Latvijas un Uzbekistānas diplomātisko attiecību nodibināšanas. Šī Centrālāzijas valsts patlaban piedzīvo redzamu attīstību, tāpēc Latvijas uzņēmējiem īpaši interesē ekonomiskā sadarbība ar Uzbekistānu.
Pirms sešiem gadiem aizdomīgi privatizācijai nodotais uzņēmums "Jelgavas tirgus" ir viena no četrām juridiskajām personām, pret ko prokuratūra ir cēlusi apsūdzību iepriekš Valsts policijas sāktajā kriminālprocesā par darījumiem, kuru rezultātā domes kapitālsabiedrība nokļuva privātās rokās. Tikmēr sen solītajā jaunajā tirgus vietā arvien ir būvlaukums, bet līdz graustam nolaistajā vecajā tirgū nomniekiem pavasarī draud dubultot vietas maksu. Jelgavas domei gan arvien nekādu bažu nav.
Pēdējos gados uzvaras gājienu Latvijas dārzos izvērš leģenda par kādu ātri augošu un Latvijas ziemām piemērotu koku – pauloniju –, kas astoņu gadu laikā sasniegs desmit metru augstumu, priecēs ar rabarbera izmēra lapām un vērtīgu koksni iznākumā. Taču šis uzvaras gājiens ik sezonu atduras pret ievērojamām un velti iztērētām naudas summām, interneta lappusēs izliktās leģendas mūsu apstākļos par realitāti tomēr nekļūst. Kāpēc desmitiem dārzkopju iekrīt tirgotāju maldos, un vai paulonijai tiešām nav nākotnes Latvijā?
Pēdējās nedēļās skaļi izskanējis stāsts par Jelgavas kamerorķestra likvidēšanu. Atlaišanas pabalsti mūziķiem jau izmaksāti, taču pilsētas dome un Kultūras ministrija esot atradusi risinājumu orķestra darbības turpināšanai. 3. februārī Jelgavas dome pieņēma budžetu, un sēdes laikā pie domes ēkas norisinājās pikets orķestra atbalstam.
Izgāzies valsts iecerētais, ka brīvā tirgus principu ieviešana pasažieru pārvadājumos ar autobusiem radīs lielu konkurenci un ļaus ietaupīt braucējiem un pašai valstij – tā secināms gandrīz pusgadu pēc šīs sistēmas ieviešanas. Uzņēmēji strādāt bez valsts dotācijām neraujas, daži jau apdedzinājušies un no braukāšanas atteikušies, bet valsts tagad domā, ko darīt ar maršrutiem, kur komercpārvadājumiem bija jāsākas šogad, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Labrīt".
Kravas autopārvadātāju skaits Latvijā pārsniedzis līmeni pirms kovida pandēmijas, arī transportēto kravu apjoms turpina kāpt, bet šoferu nemitīgi trūkst, tāpēc mūsu valsts kompānijās sākuši strādāt trešo valstu iedzīvotāji, kam pie mums ir iespēja piepelnīties. Taču šo procesu drīz piebremzēs jauni starptautiski noteikumi, kas daļai pārvadātāju jau tagad liek savu darbību reģistrēt ārzemēs, tur atstājot arī nodokļus.
Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina strauji attīstīties ar jauniem rekordiem pērnā gada nogalē. Novembrī preču eksporta vērtība palielinājusies pat vairāk nekā par 30 procentiem, sasniedzot vienu miljardu un 635 miljonus eiro. Savukārt ar pakalpojumu eksportu mums gājis pavisam bēdīgi. Un šajā gadā eksperti vairs tādus rekordus nesola arī precēm.
Gandrīz 400 Valsts meža dienesta darbinieku jeb lielākā daļa parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pārtraukt, viņuprāt, sasteigtas reformas dienestā. Vēstulē uzsvērts, ka meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne īsteno nepārdomātas un ekonomiski nepamatotas reformas, kas sagraus meža uzraudzības sistēmu.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ceturtdien, 6. janvārī, iztaujāja abu sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio – valdes par to, kā organizēti konkursi galvenā redaktora kandidātu izvēlē. SEPLP pirmdien, 10. janvārī, plāno vēl vienu sēdi, kurā uzklausīs galveno redaktoru amatu kandidātus.
Ar balsu vairākumu, pašam klāt neesot, no amata atbrīvots ilggadējais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (Latvijas Zemnieku savienība). Viņa krēsls sašūpojās jau novembrī, kad daļa no koalīcijas kļuva par opozīciju, Caunem pārmetot vienpersonisku darba stilu un gūzmu iekavētu darbu. Jaunā domes priekšsēdētāja vēlēšanas tiek solītas mēneša laikā.
Trešdien, 5. janvārī, plānota Jelgavas novada domes šāgada pirmā sēde un vēl pēc pusstundas nākamā, kurā deputāti spriedīs, vai starp izskatāmajiem jautājumiem iekļaut arī domnieku uzticības balsojumu ilggadējam novada šefam Ziedonim Caunem no Latvijas Zemnieku savienības. Caunes koalīcija sabruka jau pirms kāda laika, bet tagad viņa opozīcija citu aiz cita domē virza jautājumus par "zemsaviešu" politiķu un pietuvināto ierēdņu atbrīvošanu. Pats Caune gan pēkšņi saslimis un esot nogādāts slimnīcā.
Aizvadītais gads bijis labāks par iepriekšējo automašīnu tirgotājiem Latvijā. Samierinājušies ar dzīvi pandēmijā, vairāk esam pirkuši gan lietotus, gan arī jaunus auto. Jau kādu laiku vērojamais dažādu resursu cenu kāpums un tam sekojošā dzīves sadārdzināšanās gan daļai liek pārdomāt mašīnas pirkšanu, taču kopumā pieprasījums pēc auto arvien ir lielāks par tirgotāju iespējām. Tas savukārt ļauj kāpināt arī auto cenas.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vēstījums, Vecgada vakarā uzrunājot sabiedrību, bijis konkrētāks un saprotamāks, nekā Valsts prezidenta Egila Levita runā paustais, atzina aptaujātie eksperti, vienlaikus norādot – abas amatpersonas centās uzmundrināt sabiedrību, kas kopumā vērtējams pozitīvi.
Gandrīz desmit tūkstošus eiro Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nāksies meklēt savā budžetā, lai vismaz daļēji segtu juridiskos izdevumus bijušajai Latvijas Radio valdei, ko mediju regulators pats pirms vairākiem gadiem atlaida, kā būtiskāko pārmetumu tai veltot nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu. Tiesa ir pilnībā noraidījusi padomes vēršanos pret Radio kādreizējo vadību.
Lielāks ātrums, mazāk sastrēgumu, avāriju un mirušo, kā arī tīrāks gaiss – šie ir galvenie ieguvumi, ko sola nu jau arī praktiski sāktais un pēc diviem gadiem pabeidzamais Ķekavas apvedceļš no Rīgas uz Bausku. Vienīgais negatīvais aspekts tādas gigantiskas maģistrāles izbūvē ir tikpat gigantiskie tēriņi. Un tie savukārt ir galvenais iemesls, kāpēc nākamajām rindā gaidītājām Bauskai un Iecavai apvedceļus tik drīz nesola.