Kapitālsabiedrības jaunā valde, kas kompāniju vada kopš rudens, deputātiem stāstīja, ka parādu piedziņas kārtību pēta jau kopš pērnā gada. Tagad uzņēmums plāno, ka parādu piedziņu izpildītājiem nodos pēc teritoriālās piederības, lai process būtu caurspīdīgs un izskaustu korupcijas un krāpšanās riskus.
Valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis skaidroja, ka tagad ir mobilizēta sadarbība starp domes dienestiem, lai parādu piedziņa ar īpašuma atņemšanu būtu galējs līdzeklis. Pārkāpumi atklāti arī pašā uzņēmumā.
“Tiek atstādināts viens Juridiskās pārvaldes darbinieks, ierobežota visu trīs pārvaldes darbinieku piekļuve uzņēmuma RNP IT sistēmām un datu bāzēm. Tā kā divi no trīs pārbaudē minētajiem darbiniekiem pēkšņi ir saslimuši un atrodas darba nespējā, viņus nav bijis iespējams atstādināt,” informēja Neimanis.
“19. janvārī tika pabeigta dienesta pārbaude, slēdzienā rosināts trīs darbiniekus saukt pie disciplināratbildības un iesniegt pārbaudes rezultātus Valsts policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam,” sacīja RNP vadītājs.
“Par amatpersonas iespējamu negodprātīgu rīcību nekavējoties informējām KNAB. Šis gadījums izgaismojis būtiskas problēmas uzņēmumu darbā ar parādniekiem. Nesaprotamā rīcība ir praktizēta jau ilgus gadus, noteiktas likumsakarības saglabājušās neatkarīgi no tā, kā ir mainījušās valdes. Šai pieredzei jāpalīdz izslēgt līdzīgus gadījumus nākotnē,” sacīja Neimanis.
Aizvadītā gada nogalē sākto darbu pie jaunas debitoru politikas izstrādes, ar kuras palīdzību tiks sistematizēts darbs ar parādniekiem, plānots pabeigt nākamo divu mēnešu laikā. Ir identificējies, ka sadarbības principi ar tiesu izpildītājiem nav noteikti un pēc pirmatnējo datu analīzes uzņēmums ir ķēries pie objektīva un skaidra regulējuma izstrādes tiesu izpildītāju izvēlei, informēja dome.
Pēc RNP ziņojuma uzklausīšanas un atbildēm uz deputātu jautājumiem komitejas locekļi nobalsoja par diviem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums nosaka, ka Rīgas domes kapitālsabiedrībām un pašvaldības iestādēm turpmākajā darbā, lai nerastos aizdomas par iespējami aizliegtu vienošanos, dokumenti piespiedu izpildei iesniedzami atbilstoši noteiktajam tiesu izpildītāja iecirknim, nevis par pamatu ņemot apgabaltiesas piekritību.
Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām – juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).
Otrais priekšlikums uzdod Rīgas domes kapitālsabiedrībām un iestādēm turpmākajā darbā, nododot dokumentus piespiedu izpildei, pieteikumā skaidri norādīt, ka piedziņa uz parādnieka nekustamo īpašumu iespējama tikai un vienīgi, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt, kā arī īpašuma izsolīšanai pirms tam saņemta atsevišķa piedzinēja piekrišana.
KONTEKSTS:
"Nekā personīga" vēstīja, ka Veinberga rīcības rezultātā 89 gadus veca vientuļa sirmgalve zaudējusi gan dzīvokli Rīgā, Lugažu ielā, gan naudu – 28 000 eiro, un policija sākusi kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā.
"Rīgas namu pārvaldnieks" pārtraucis sadarbību ar Veinbergu.
Saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem Veinberga rīcībā ar rīdziniecei Eleonorai Ļaksai piederošo īpašumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) ir rosinājis izvērtēt Veinberga saukšanu pie disciplināratbildības un atstādināšanu no amata.
