Kad ēka atkal uzņems apmeklētājus, šobrīd grūti prognozēt. Drīzumā tiks uzsākta rekonstrukcijas pirmā kārta, kas noritēs līdz nākamā gada vidum un kuras laikā atjaunos ēkas fasādi. Iekšdarbu veikšanai arī jau izstrādāts projekts, bet vēl nav piešķirts finansējums reālu darbu veikšanai.
Muzeja darbinieki ļoti cer, ka arī ar šiem līdzekļiem nekādas kavēšanās nebūs un “Arsenāls” varēs atgriezties atjaunotās, skaistās un daudz plašākās izstādēm veltītās telpās.
“Arsenāla” ēkas tā sauktais kreisas spārns, kur atrodas krātuves un darbinieku kabineti, pusdienlaikā ir kluss un tukšs. Izrādās, aizvesta kārtējā krava ar sapakotajiem darbiem un krājuma glabātāji tai devušies līdzi uz jauno mājvietu Pulka ielā.
Uz vietas ir izstāžu zāles vadītāja Elita Ansone, kura Latvijas Radio ved izrādīt, kādas šobrīd izskatās nu jau daļēji iztukšotās krātuves.
Ēka dzīvo pārvākšanās atmosfērā, tas jūtams uz katra soļa, visapkārt dažādi iepakojuma ruļļi un citi nepieciešamie materiāli. Elita Ansone gleznu krātuvē stāsta, kā notiek pārvākšanās – katra glezna tiek atsevišķi iepakota. Tikai daļa gleznu jau ir iepakotas, daļa vēl joprojām stāv cieši saspiestas viena pie otras plauktos, kas ir mākslas darbiem neatbilstošs, traumējošs glabāšanas veids, bet līdz šim tā bijusi vienīgā iespēja – telpu trūkuma dēļ.
“Vieta bija jātaupa burtiski katram darbam,” uzsver Elita Ansone. “Noliktavas ļoti, ļoti pilnas. Tā ka – kad ienāk jauni darbi, tad galva jālauza, kura būs tā vieta, kur viņu vēl var ievietot.”
Tagad jaunajā krātuvē Pulka ielā gleznām būs atvēlēta gan atbilstoša lieluma vieta, gan mūsdienīgi glabāšanas apstākļi.
“Arsenāla” telpas, kur atradās krātuves savukārt tiks atvēlētas jaunām izstāžu zālēm, kur beidzot varēs parādīt ne tikai laikmetīgās izstādes, bet arī klasiku, ko glabā “Arsenāls”, un tā ir 20. gadsimta otrās puses māksla, ko tagad var redzēt ļoti ierobežoti.
Elita Ansone stāsta: "Tas mērķis, rekonstruējot un atverot “Arsenālu” ar divreiz lielākām izstāžu platībām, nekā ir šobrīd, ir rādīt arī šo klasiku, lai parādītu šo milzīgo periodu, kurā ir darbojušies tik izcili mākslinieki kā Boriss Bērziņš, Džemma Skulme, Jānis Pauļuks, Rūdolfs Pinnis, Leonīds Āriņš. Mums tā misija un absolūts mūsu pienākums ir vispirms rādīt mūsu krājumus.”
“Arsenāla” jauno izstāžu zāļu īpaša pievienotā vērtība būs to atjaunotais vēsturiskais izskats.
“Arsenāls” ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, un tā ir restaurācija un tuvināšanās tam autentiskajam, sākotnējam, oriģinālam. Tā telpa ir kā liela, plaša, atvērta izstāžu zāle, un, protams, ka arhitektūra ar skaistajām krusta velvēm un pilastriem, kas balsta tās velves, ir ļoti vērtīga. “Arsenāls” ir vēlīnā klasicisma, ampīra skaists paraugs Latvijā, un šāda celtne ir vienīgā pie mums Latvijā,” norāda Elita Ansone.
Iekštelpu rekonstrukcija gan vēl tikai sekos pēc pirmās kārtas būvdarbiem.
Pirmā kārta ietver ēkas fasādes atjaunošanas darbus, jo fasāde ir absolūti kritiskā stāvoklī, kas redzams ar neapbruņotu aci – tās apmetums plaisā, ar gabaliem krīt nost, arī dzega ir nostiprināta ar drošības sietu.
Fasādes rekonstrukciju pavisam drīz uzsāks, un pabeigt to paredzēts nākamvasar. Tikai pēc tam varēs uzsākt otro kārtu, sākot darbu pie iekštelpām. Projekts šiem darbiem jau tikpat kā izstrādāts, bet finansējums ir neskaidrs.
“Tālākais ir politiskie lēmumi par finansējuma piešķiršanu. Tas ir tas visbūtiskākais – lai darbi neapstājas,” cerību pauž Elita Ansone.
Ēkas labajā spārnā joprojām ir apskatāma izstāde “Nenorunātas tikšanās”. Tur atrodas arī vēl viens ļoti īpašs ēkas objekts – vēsturiskās kāpnes, kas arī tiks restaurētas un, iespējams, pamainīs mums tik daudzus gadus pierasto izskatu, kad kāpnes ir neitrāli pelēkā krāsā, uz kaut ko daudz ekspresīvāku.
“Ir ļoti interesanti arhitektoniskajā izpētē atsegti un atrasti vecie krāsojumi, kas ir bijuši samērā krāsaini – rozīgs un zaļš, un zilpelēks. Dažādi toņi parādās. Tā kā tas ir jautājums – kurš lēmums tiks pieņemts.”
Kāpnes ved uz ļoti svarīgu “Arsenāla” vietu – kā uzsver Elita Ansone – Zinātnisko dokumentu centru, kur tiek glabāta visa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsture dažādos dokumentos un citos materiālos. Centru 16 gadus vada Vineta Beržinska. Viņa par gaidāmo remontu stāsta:
"Nu, mazliet skumji, protams, ir no šīm jaukajām vēsturiskajām telpām šķirties, jo šeit ir sava aura. Ir tomēr tā jauki šeit strādāt, neskatoties uz zināmām neērtībām un šaurību. Protams, jaunajā krātuvē būs daudz vietas, daudz vairāk telpu, daudz labāki apstākļi visu mūsu materiālu, dokumentu, mūsu vēstures glabāšanai. Protams, pie visa, kas būs jauns, būs jāpierod. Gaidīsim pētniekus visus jaunajā vietā, Pulka ielā."
Bet pati izstāžu zāle “Arsenāls” vēl būs atvērta līdz 23. februārim ieskaitot, un līdz tam laikam ikvienam vēl ir iespēja aplūkot zinātniskajai fantastikai veltīto izstādi “Nenorunātās tikšanās”, kā arī varbūt vienkārši vēlreiz pabūt šajā ēkā.
