Labrīt

Kariņš: Ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības naudas visiem būs mazāk

Labrīt

Slimnīcu izvērtēšana: dažas veselības aprūpes iestādes nenodrošina solītos pakalpojumus

Rīgā viesojas Pedro Eustāšs - izcils pūšaminstrumentu meistars

Rīgā viesojas pūšaminstrumentu meistars Pedro Eustāšs

Koncertā Rīgā otrdien, 4. februārī, būs iespēja iepazīt spožu un izcili meistarīgu mūziķi Pedro Eustāšu. Viņš ir mākslinieks ar pasaules slavu, bet Latvijā viņa vārds nav plaši zināms.

Viņš dzimis Venecuēlā, dzīvo Amerikā, bet koncertē visā pasaulē. Viņš ir pūšamo instrumentu virtuozs, kurš ne tikai tos spēlē, bet arī kolekcionē un darina pats. Viņa kolekcijā ir vairāk nekā 600 dažādu pūšamo instrumentu, tostarp ļoti retu un unikālu.

Kā mūziķis viņš darbojas ļoti dažādos žanros, viņa interešu lokā ir gan klasiskā mūzika, gan džezs, popmūzika, elektroniskā mūzika un citi mūzikas stili.

Savu daudzveidību viņš atklās arī 4. februārī Rīgā, koncertzālē “Hanzas perons”, jo pirmajā daļā viņš spēlēs kopā ar orķestri “Sinfonietta Rīga”, bet otrajā daļā ļausies tehno mūzikas improvizācijām.

Latvijā vislabāk zināmā Pedro Eustāša darbības šķautne varētu būt viņa sadarbība ar populāro filmu mūzikas komponistu Hansu Cimmeru. Cimmera mūzika skan tādās filmās kā “Karību jūras pirāti”, “Amerikāņu gangsteris”, “Da Vinči kods”, “Kristus ciešanas”, un Pedro Eustāšs šajās filmās ir galvenais pūšaminstrumentu daļu izpildītājs.

Venecuēlā dzimušais un šobrīd Amerikā rezidējošais Pedro Eustāšs uz skatuves ir jau vairāk nekā 40 gadu. Viņš ne tikai virtuozi pārvalda neskaitāmus pūšaminstrumentus, viņš tos arī pats darina un kolekcionē, un viņa kolekcijā ir ap 600 pūšaminstrumentu.

Viņš arī pārzina katra instrumenta vēsturi, un viņa kolekcija ļoti interesants atklājums bijusi arī komponistam Platonam Buravickim, kura jaundarbu Pedro Eustāšs Rīgā atskaņos.

Sākotnēji Platons Buravickis vēlējies savā kompozīcijā iekļaut vairāk instrumentu, taču dažu sarežģījumu dēļ instrumentu skaits bija jāsamazina līdz četriem, tā komponists stāstīja Radio “Klasika”.

Buravickis uzsvēra:

“Eustāšs ir arī pētnieks. Viņa kolekcijā, piemēram, ir bagātīgs etno flautu krājums, sākot no Slovākijas fujaras, kas ir milzīga virstoņu flauta, līdz krievu kaļukai, kas arī ir virstoņu flauta, tikai pikolo.

Jā, man bija grūtības izvēlēties arsenālu. No sākuma es gribēju visas flautas plus vēl armēņu duduku. Bet tie bija jāved ar lidmašīnu. Šeit nebija nekur. Mēs meklējām ilgi un dikti, bet kontrabasa flautu un arī basa flautu nevarējām dabūt. Tāpēc man būs duduks, pikolo, parastā traversflauta un alta flauta. Četri instrumenti.”

Platona Buravicka jaundarbs saucas “Nākotne mums seko”, tas skanēs koncerta pirmajā daļā un Pedro Eustāšs to atskaņos kopā ar orķestri “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē. Skaņdarba centrā ir utopiska vīzija par laiku, kad cilvēce ir pārvarējusi jebkādu šķelšanos, valstu robežas ir zudušas, tāpat kā jebkādi aizspriedumu cilvēkam pret cilvēku.

Ja Platons Buravickis vienā no saviem iepriekšējiem skaņdarbiem “Plastmasas temperatūra” bija apspēlējis pasaules negatīvo attīstības scenāriju, tad šoreiz viņš – gluži pretēji – pievērsies pozitīvajam.

Koncerta otrā daļa kardināli atšķirsies no pirmās. Tad Platons Buravickis kopā ar Pedro Eustāšu un Emīlu Dreiblatu jeb Multilux pievērsīsies tehno mūzikas improvizācijai ar pūšaminstrumentiem un elektroniskajiem instrumentiem.

Pedro Eustāšs koncerta otrajā daļā galvenokārt izmantos Latvijas kompānijas “Erica Synths” ražotos modulāros sintezatorus. Šī kompānija arī organizē viņa koncertu Latvijā, un sadarbība sākās pirms vairākiem gadiem, kad kompānijas vadītāju Ģirtu Ozoliņu Losandželosā bija sajūsminājusi Pedro Eustāša tehno mūzikas performance.

Arī Rīgā Ģirts Ozoliņš sola unikālu skanisku un vizuālu priekšnesumu.

“Koncerta otrajā daļā viņš izmantos galvenokārt “Erica Synths” ražotos modulāros sintezatorus, un tie tiks kontrolēti ar īpašu instrumentu, kas saucas “Liricon”.

Tas ir 70. gados radīts pūšamais instruments, izskatās pēc klarnetes, bet pats tas skaņu nerada, taču vada modulāros sintezatorus.

Un tiek radītas pilnīgi unikālas skaņas. Jā, tas ir redzēšanas un piedzīvošanas vērts!” pastāstīja Ģirts Ozoliņš.

Tas, ko otrajā daļā dzirdēsim un redzēsim uz skatuves, Latvijas koncertos vēl ir visai reta parādība, un viens no aktīvākajiem, kas nododas šādiem eksperimentiem, ir Platons Buravickis.

Koncerts “Nākotne mums seko”, kuram būs divas kardināli atšķirīgas daļas un kura zvaigzne būs multiinstrumentālists Pedro Eustāšs, notiks otrdien, 4. februārī, koncertzālē “Hanzas perons”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti