Par ieguldījumu kultūrā, nevis drēbju skapi. Latvijas populārās mūzikas vēsture grāmatā «Melnbaltās dziesmas»

Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte jau kopš 80. gadu otrās puses ar nerimstošu interesi pēta Latvijas populārās mūzikas vēsturi. Par to veido publikācijas žurnālos un Latvijas Radio raidījumu ciklus. Uzkrātā zināšanu un materiālu bagāža nu tiek apkopota grāmatā “Melnbaltās dziesmas”, kam būs trīs sējumi un kas aptvers laika posmu no 60. gadu nogales līdz 80. gadu beigām.

Par ieguldījumu kultūrā, nevis drēbju skapi. Latvijas populārās mūzikas vēsture grāmatā «Melnbaltās dziesmas»Baiba Kušķe

    Nesen klajā nākusi grāmatas pirmā daļa ar apakšvirsrakstu “No Alfrēda Vintera līdz Zigfrīdam Račiņam”.

    Ideja par grāmatas vajadzību Daigai Mazvērsītei nostiprinājās pēc tam, kad viņa neilgu laiku bija lasījusi lekcijas Latvijas Kultūras koledžas audzēkņiem. Viņu pārsteidza, cik ļoti maz viņus interesē mūsu populārās mūzikas saknes un cik virspusēji viņi pret tām attiecas.

    Iemesli nav tālu jāmeklē, jo jaunieši publiskajā telpā vairāk pieraduši pie ziņām par populāru cilvēku drēbju skapi un privāto dzīvi, nevis par viņu profesionālo devumu.

    Daiga Mazvērsīte skaidro: “Piemēram, Margaritas Vilcānes vārds figurē saistībā ar to, ka viņas vīrs ir aizgājis mūžībā, nevis ar to, cik daudz skaistu dziesmu viņa ir iemūžinājusi.

    Šāda attieksme jau veicina to, ka jaunieši uzskata – viss, kas ir bijis, ir mazāk vērtīgs.

    Es tā nedomāju. Man bija ļoti daudz materiālu, es pārcilāju - skatos man tāda intervija, šāda intervija, un, ja nu jaunieši negrib klausīties manās garlaicīgajās lekcijās, tad varbūt, ka viņi gribēs “iemest aci” bildēs, dažā faktoloģiskā aspektā. Un tad es nolēmu šīs savas lekcijas pārvērst stāstos, kuros būtu arī kaut kāds manas klātbūtnes efekts.”

    Katra no grāmatas nodaļām veltīta kādai personībai vai kolektīvam, un klātbūtnes efekts izpaužas tādējādi, ka Daiga Mazvērsīte stāstā ievijusi arī savas personiskās asociācijas, ko šie mūziķi viņā izraisa, kādas ir bijušas viņas tikšanās un intervijas ar šīm personībām.

    Piemēram, nodaļā par Ivaru Mazuru atrodams šāds fragments, kas aktiera Gundara Āboliņa lasījumā plašāk izskanēs svētdien, 22. martā, “Radio mazajā lasītavā”:

    “Ar šo sirmo vīru mani ceļi šad un tad krustojās radio – gaitenī pie lielā skapja, kurā Ivars Mazurs glabāja savus dārgumus: džeza mūzikas ierakstus. Balss bija dzirdēta kopš bērnības dienām, un tās tembrs nav sajaucams ne ar vienu citu”.

    Leģendārais Ivars Mazurs ir tikai viena no vairāk nekā 20 personībām un kolektīviem, kas ietverti pirmajā grāmatas sējumā. Tas sākas ar Alfrēdu Vinteru, ko autore dēvē par pirmo sējēju latviešu šlāgermūzikas tīrumā, bet noslēdzas ar Zigfrīdu Račiņu, un stāstam par viņu dots nosaukums “Ugunssārtiem ziediem zied”.

    Iekļauti stāsti arī par brāļiem Laiviniekiem, Lolitu Vambuti, Ringoldu Ori, Valentīnu Butāni, Edgaru Zveju, Zdzislavu Romanovski un citiem.

    “Droši vien, ka šī grāmata nebūs nekāds bestsellers, jo tur nav kaut kādu erotisku detaļu vai kriminālu sižetu,

    bet es uzskatīju, ka nepieciešams ir uzrakstīt par šiem cilvēkiem, kas ir tik daudz darījuši mūsu populārās mūzikas attīstībai,” atzīmē autore.

    “Kuri ir aizmirsti, lielā mērā arī nenovērtēti, un par kuru likteņiem daudziem vispār nekas nav zināms. Tā kā Valentīnai Butānei bija sadzīviskas problēmas, viņai bija dēls ar īpašām vajadzībām, savu mūžu viņa noslēdza sociālajā mājā, bet tāda balss, kāda bija viņai 50. gadu beigās, tādas nebija nevienai citai.”

    “Īss mūžs kā maija nakts” – tādu nosaukumu Daiga Mazvērsīte devusi nodaļai par komponistu Ringoldu Ori.

    Fragments no grāmatas:

    “No Ringolda mūzikas nojaušama viņa rakstura sirsnība un gaišais optimisms, kas ieskanas populārajā “Pavasara dziesmiņā” – “pavasar’s ar sauli nāk”. Romantika strāvoja, Edgaram Zvejam vai Valentīnai Butānei dziedot “Es ticu, draugs”, un 60. gadu jaunieši, rokrokā sadevušies, mīlas pavasaros dungoja līdzi Ores pasakainajam valsim “Zilās naktis”, ko iedziedājis Jānis Zābers.”

    Grāmatas “Melnbaltās dziesmas” pirmais sējums, kas veltīts 60. gadu nogalei, nācis klajā, top arī otrais un trešais, kas būs veltīti 70. un 80. gadu populārās mūzikas personībām.

    Saturs lielās līnijās un arī noslēguma daļa autorei Daigai Mazvērsītei jau ir skaidra.

    “Kā noslēdzošo nodaļu, es domāju, es izraudzīšos stāstu par karavīru ansambli “Zvaigznīte”. Tajā savas “mūzikas universitātes” izgāja ārkārtīgi daudzi mūsu populārā žanra mākslinieki.

    Šī pēctecība ir ļoti būtisks aspekts, ko es vēlējos ar šo savu darbu arī atspoguļot,” stāsta Mazvērsīte.

    Bet plašākus fragmentus no nesen klajā nākušā grāmatas pirmā sējuma varēs dzirdēt svētdien, 22. martā, “Radio mazajā lasītavā” ap pulksten 11.30 aktiera Gundara Āboliņa lasījumā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Mūzika
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti