Paziņoti šī gada konkursa «Latvijas kods» uzvarētāji – taps 5 filmas par mūsdienu laiku un sabiedrību

Paziņoti ikgadējā dokumentālo īsfilmu konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien” uzvarētāji. Konkursa astotajā pastāvēšanas gadā lemts atbalstīt piecus jaunus dokumentālus projektus – filmas veidos režisori Pauls Ķesteris, Mārtiņš Grauds, Viesturs Meikšāns, Māris Maskalāns un Sandijs Semjonovs, kā arī Ivars Zviedris.

"Latvijas kods" projekta vadītāja Zane Valeniece par 2020. gada konkursa uzvarētājiemBaiba Kušķe

    Projekts “Latvijas kods. Latvija šodien” jau astoto gadu turpina meklēt, fiksēt, izzināt un atrast šodienas Latviju, tās mūsdienu fenomenus. “Filmu cikls šogad pievērsīsies tēmām par mūsdienu laiku un sabiedrību, kas tajā dzīvo. Tādas tēmas kā reemigrācija, dabas aizsardzība un pilsoniskā līdzdalība būtiski ietekmē un veido šodienas Latviju un mūsdienu sabiedrību kopumā,” šī gada filmu tēmas ieskicē projekta vadītāja Zane Valeniece.

    Viņa piebilst, ka šogad darbs pie filmu izvērtēšanas ir bijis atbildīgs, jo iespēja dokumentēt mūsdienu sabiedrību no dažādiem aspektiem tika dota tikai piecu oriģinālāko un aktuālāko ideju autoriem.

    Konkursā atbalstīti šādi projekti: “Pārceltuve”, režisors Pauls Ķesteris  (SIA “Mistrus Media”); “Dinārs”, režisors Mārtiņš Grauds (SIA “Vides Filmu Studija”); “Alisa brīnumzemē”, režisors Viesturs Meikšāns (SIA “Amber Land Films”); “Viņi dejoja vienu vasaru”, režisors Māris Maskalāns un Sandijs Semjonovs (SIA “Skuba TV Productions”), un “Muzikālais fīlings 2009”, režisors Ivars Zviedris (biedrība “Dokumentālists”).

    Filma “Pārceltuve” ir režisora Paula Ķestera debija dokumentālajā kino. Filmas pamatā ir stāsts par Līgatnes pārceltuvi, kas no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ vietējos iedzīvotājus, tūristus, nejaušus garāmbraucējus, mašīnas. Koka pārceltuves 12 kvadrātmetros atklājas laikmets – tūristi, vietējie, mašīnas, dzīvnieki, pārcēlāji, ieradumi, ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi, dabas cikliskums. Līgatnes pārceltuve ir Latvijas tehnikas vēstures piemineklis un vienīgā šāda pārceltuve Baltijā. Dzīve uz nelielās pārceltuves ļauj fiksēt laiku.

    Filmas stāsts izseko pārceltuves dzīvi viena kalendārā gada laikā, atsedzot to kā Latvijas 21. gadsimta sākuma mikromodeli.

    Režisoru Māra Maskalāna un Sandija Semjonova projekts “Viņi dejoja vienu vasaru” ir stāsts par vienu no noslēpumainākajiem un nozīmīgākajiem Latvijas putniem – melno stārķi jeb gandru. Šī putnu suga, kas ir salīdzinoši reti ieraugāma, mitinās dziļi mežā. Šobrīd aktuāli ir grozījumi meža likumā, kas ļaus zāģēt kokus ar mazāku diametru jeb caurmēru. Tas nozīmē, ka nākotnē palielināsies ciršanas apjoms. Šie grozījumi ietekmēs arī melno stārķu populāciju.

    Stāsts par melnajiem stārķiem šobrīd ir aktuālāks kā jelkad.

    “Alisa brīnumzemē” ir režisora Viestura Meikšāna debija dokumentālajā kino. Kad bērni sasniedz četru gadu vecumu, tūkstošiem Lielbritānijā dzīvojošo latviešu ģimeņu nākas lemt uzreiz par divām lietām: kur bērns mācīsies un ko darīt visai ģimenei – atgriezties Latvijā un ļaut bērnam atpūsties pāris gadus, vai arī palikt dzīvot tur, kur viņi iesakņojušies, kur ir lielākas algas un labāks sociālais nodrošinājums, un laist mazuli skolā tūliņ?

    Filma iecerēta kā sociālantropoloģisks pētījums par latviešu diasporas atrašanos robežšķirtnes situācijā.

    Režisora Mārtiņa Grauda veidotā filma “Dinārs” ir cilvēkstāsts par kolorītu personību – muzikantu Dināru. Savā pusmūža vecumā viņš turpina uzstāties ar grupu “Deficīts” un joprojām valdzina dažādu paaudžu sievietes. Košais Dināra tēls ir kā tilts starp diviem nozīmīgiem laika posmiem. Audzis astoņdesmitajos, nobriedis deviņdesmitajos, Dinārs šķietami ir iestrēdzis starp diviem gadsimtiem, divām politiskām iekārtām, divām valodām.

    Personisks stāsts, kas ar pašironisku pieskaņu attēlos plašāku šodienas sabiedrības portretējumu.

    Savukārt piekto filmu – “Muzikālais fīlings 2009” – veidos pieredzes bagātais dokumentālists Ivars Zviedris. Režisors atklāj, ka “Muzikālais fīlings 2009” būs muzikāls kinodzejolis, kas uzņemts 2009. gada 13. janvārī, kad Vecrīgā, kafejnīcā “Muzikālais fīlings” turīgi cilvēki svinēja dzimšanas dienu, bet Doma laukumā neziņas un krīzes mocītie demolēja ēkas, dedzināja policijas mašīnas un meta visos virzienos Vecrīgas bruģakmeņus.

    Filma no šodienas skatu punkta atskatīsies uz nemaz ne tik seno 2009. gada 13. janvāri, aktualizējot šobrīd svarīgus jautājumus par pilsonisko atbildību.

    Filmu projektus izvērtēja konkursa žūrija: projekta “Latvijas kods. Latvija šodien” vadītāja Zane Valeniece, Valsts kultūrkapitāla fonda Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas pārstāvis Dāvis Sīmanis, projekta “Latvijas kods. Latvija šodien” satura redaktors Uldis Dimiševskis, LTV Programmu direktore Rita Ruduša, “LTV Filmu iepirkšanas nodaļas satura redaktore Liene Kalnaella, LTV satura redaktore Vikija Valdmane-Rozenberga, LTV satura redaktors Andris Saulītis.

    Par konkursu

    Konkurss “Latvijas kods. Latvija šodien” tiek organizēts jau astoto gadu. Projekts īstenots sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru. Tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latvijas dzīvi, vidi un cilvēkus šodien, meklē plašāku sociālo, kultūras un vēstures kontekstu un atsedz laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās. LTV ēterā filmas būs skatāmas valsts svētku laikā novembrī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kino, foto un TV
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti