Profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns aicina neļauties bailēm, bet katrai ģimenei atbildīgi izvērtēt, kā vislabāk rīkoties šajā situācijā. Veseli cilvēki var turpināt rūpēties par saviem senioriem paši, protams, ļoti rūpīgi ievērojot piesardzības pasākumus, bet riska grupā esošajiem ir jāmeklē citi veidi, kā sniegt atbalstu saviem vecākā gadagājuma tuviniekiem.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas Aijas Barčas bērni un arī mazbērni ārzemēs nav bijuši, ievēro visus drošības pasākumus, tāpēc viņa neredz iemeslu, kāpēc mazbērni pie viņas nevarētu ciemoties.
“Jo es domāju, ka jautājums te ir pamatā par cilvēkiem, kas ir bijuši ārpus Latvijas, atgriezušies Latvijā un neievēro šīs 14 dienas. Tur nu gan viņiem nevajadzētu kontaktēties ne ar radiniekiem, ne ar vecākiem, ne ar bērniem,” saka Aija Barča.
Profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns atbalsta šādu attieksmi, tikai uzsverot, ja arī ģimenē visi jūtas veseli, tāpat visiem ļoti stingri ir jāievēro piesardzības pasākumi.
“Šie personiskās higiēnas jautājumi, tā pati roku mazgāšana. Rokas un seju mēs neviens nevaram mazgāt par daudz. Un patiešām arī tādas sirsnīgas lietas, kā mēs esam pieņēmuši – skūpstīt vecākus, skūpstīt bērniņus, šobrīd no tā mums ir jāatturas. Tā mīlestības izpausme tagad varētu būt - vienam otru pasargāt no vīrusa riska,” uzskata Jānis Zaļkalns.
Ja savukārt cilvēks atgriezies no ārzemēm vai kā citādi bijis pakļauts riskam saslimt, tad viņam rūpes par saviem vecīšiem ir jānodrošina citādi, piemēram, jālūdz palīgā kādi citi radinieki vai kaimiņi.
“Tāpēc ir ļoti labi, ja ģimenē nolemj, kā mēs varam nodrošināt savu senioru ar produktiem un mājas sakopšanu. Tie seniori, kas juridiski ir vieni, vientuļi un nevarīgi, pie kuriem nāk sociālais aprūpētājs, saistībā ar viņiem visi šie jautājumi ir atstrādāti. Nevajadzētu šo situāciju uztvert kā ceļu uz vientulības bezgalību, jo tā tas absolūti nav.
Mums praktiski Latvijā nav senioru, kuriem nebūtu mobilo telefonu, tāpēc šobrīd būtu īpaši svarīgi, ka mēs viņiem lieku reizi piezvanītu, parunātos, apspriestu dažādas lietas,” uzsver Zaļkalns.
Sociālās aprūpes tīkls Latvijā turpina darboties kā ierasts, aprūpējot savā pārziņā esošos cilvēkus, apliecina Sociālo dienestu vadītāju apvienības vadītāja Ina Behmane, bet tagad jau sāk saņemt arī lūgumus palīdzēt citiem cilvēkiem, kuru radinieki pie viņiem šobrīd atbraukt nevar.
“Mēs saņemam, piemēram, arī konkrētas ziņas no bērniem, kuri ir tajā karantīnā, viņi nevar atbraukt pie saviem vecākiem, un tad mēs varam arī iesaistīties. Pašvaldību saistošie noteikumi ir pietiekami elastīgi, lai katrā šādā krīzes situācijāspētu reaģēt,” norāda Ina Behmane.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem – Latvijā vidēji 20% iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem. Kā uzsver profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns – mums ir šobrīd jābūt īpaši uzmanīgiem attieksmē pret viņiem, tomēr jācenšas iztikt arī bez absurdiem un pārspīlējumiem.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, ar Covid-19 saslimušajiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
