Sārts komentēja, ka Gruzijā pretēji protestētāju iebildēm pieņemtais tā sauktais "ārvalstu aģentu" likumu, kas izpelnījies salīdzinājumus ar līdzīgu likumu Krievijā, skaidri parāda valdības noslieci Krievijas virzienā: "Arvien vairāk un vairāk mums jāatzīst, ka esošā Gruzijas valdība, vismaz formās un veidos, kā tā sevi izpauž, nebūt nav prorietumnieciska un arvien izteiktāk nedaudz slēpti sliecas Krievijas virzienā. Un, manuprāt, tam nav jābūt pārsteigumam. Pietiek atcerēties, kāda bijusi Gruzijas valdības nostāja kara jautājumā, atbalstam Ukrainai jautājumā, sankciju jautājumā. Tā ka man tas liekas loģiskas ķēdes nākamais solis."
Turklāt valdība mēģina pārņemt kontroli pār pēdējiem medijiem, kas joprojām ir neatkarīgi, un nevalstiskajām organizācijām, lai oktobrī ļoti kontrolēti turpinātu palikt pie varas, sacīja Sārts.
Viņš norādīja uz Gruzijā valdošās partijas "Gruzijas sapnis" atkarību no viena oligarha, kuram ir ciešas saites ar Krieviju.
Līdz ar to "šobrīd pa sētas durvīm Krievija iegūst ietekmi Gruzijā".
Lai gan Gruzijas valdībā esot saskatāma tieksme kļūt par autoritāru sistēmu, tomēr ir arī skaidri redzams, ka Gruzijas tauta negrasās to pieļaut, turpinot protestus.
Pašlaik Gruzijā vērojamais Sārtam atgādina divus notikumus: Maidanu Ukrainā un protestus pret Lukašenko viltus ievēlēšanu Baltkrievijā. Viņaprāt, Rietumiem, arī Baltijas valstīm un Latvijai jāizmanto sava ietekme Gruzijā, lai panāktu, ka demokrātiskie procesi tomēr noturas.
Eiropas Parlamenta deputātu grupa pieprasījusi sagatavot "mērķtiecīgas" sankcijas pret Gruzijas politiķiem, kuri virzīja ārvalstu aģentu likumu, un arī pret Gruzijas premjerministru.
"Būtu labi izvairīties no lieliem un briesmīgiem nosodījumiem, kas klasiski ir signalizētāji. Es domāju – jāskatās ekonomikas virzienā un jāstrādā ar burkāna un pātagas principu. Tikai ar pātagu cauri netiks, tur, manuprāt, vajag abus, un Eiropas Savienībai ir diezgan lielas finansējuma programmas šajā virzienā," sacīja Sārts.
Vienlaikus viņš neslēpa skepsi, jo Gruzijā valdošais spēks ir pārkāpis pāri sarkanajām līnijām, un "es šaubos, vai viņiem ir ceļš atpakaļ".
Turklāt, Gruzijas valdībai turpinot esošo kursu, viņaprāt, valsts sapnis par Eiropas Savienību vismaz īstermiņā ir izsapņots. "Šī nav valsts valdība, kas veic demokrātiskas, tiesiskas reformas vai ievēro likuma spēku un atvērtu sabiedrību," sacīja Sārts.
