Labrīt

Cenzūra un pašcenzūra. Vērtē Anda Rožukalne

Labrīt

Valmierietes rada personalizētus peldkostīmu no pārstrādātas plastmasas

Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Sievietes un vīrieši"

Alvis Hermanis iestudējis izrādi «Sievietes un vīrieši»: Visi būs apvainojušies

“Es paredzu, ka visi būs apvainojušies. Un esmu tam gatavs” – šādu skatītāju attieksmi pret viņa jauno izrādi “Sievietes un vīrieši” Jaunajā Rīgas teātrī prognozē režisors Alvis Hermanis.

Izrāde balstīta vācu autores, sieviešu tiesību aktīvistes Majas Cades lugā, kurā viņa pilnībā apmainījusi vietām abu dzimumu sociālās lomas, lai tādējādi paspilgtinātu sieviešu tiesību problemātiku.

Ar autores atļauju Alvis Hermanis lugu lokalizējis, tās darbības vieta ir Latvija, un šeit tad arī ieraugām, kas notiek, ja dzimumi pilnībā apmainās lomām. Šis tas no redzamā ir jau gluži tuvu dzīves īstenībai.

Izrādē visas priekšnieces ir sievietes, bet vīrieši – viņu sekretāri vai citi padotie darbinieki. Sievietes viņus izrīko, sauc pamazināmos vārdiņos un viņiem uzmācas. Sievietes ir naudas pelnītājas, bet vīrieši gatavo ēst, tīra māju un audzina bērnus. Sievietes dzer stipros dzērienus, bet vīrieši malko liķierīšus.

Tāds modelis apspēlēts vācu autores Majas Cades lugā. Lai arī tās pamatā ir sāpe par sieviešu diskrimināciju un, apmainot lomas, autore to vēlējusies īpaši izcelt, visticamāk, katrs skatītājs no tās nolasīs savu stāstu un, kā saka Alvis Hermanis, – visi būs pareizi. Lai arī apgrieztais modelis domāts kā utopija, daudzos gadījumos tas šķiet jau ļoti tuvu realitātei.

Alvis Hermanis stāsta:

“Luga ir pilnīgi vājprātīga, tas ir skaidrs. Visdrīzāk lugas autore to ir rakstījusi ar feministisku sāpi,

bet tai pašā laikā, man liekas, luga ir arī tāda ambivalenta, ka tā parāda arī, kas notiek, kad vīrieši un sievietes apmainās lomām, jo tas jau daudz kur arī notiek tagad. Bet mans personiskais viedoklis šeit vispār nav svarīgs, luga pati ir tik provokatīva, ka es domāju, -  jebkuram skatītājam neglābjami tur īssavienojums galvā iestājas un uzkaras visi faili. Man nav pašam sava vēstījuma, man liekas tā luga pilnīgi nenormāli vājprātīga, turklāt tā ir komēdija – žanrs, kas mani ļoti interesē.”

Alvis Hermanis atzīst, ka ne vienu vien no lugā modelētajām situācijām viņš pats kā vīrietis ir reāli piedzīvojis, strādājot Rietumeiropas teātros.

“Man arī bijušas situācijas, kad man seksuāli uzmācas, tā laikam to sauc.

Man bijušas tādas situācijas vācu teātros, kur priekšnieces ir sieviešu kolektīvs, un es viņu acīs esmu kaut kāds eksotisks putniņš no Austrumeiropas. Viss kaut kas ir piedzīvots,” atklāj Hermanis.

Aktrise Sandra Kļaviņa, kura izrādē spēlē Daci, atklāj: “Es varu pateikt savu pirmo reakciju. Kad es izlasīju šo lugu un sapratu, kuru lomu man dod, es apraudājos.”

Reakciju raisīja tas, ka Dace viņai likās viņas pašas sievietes būtībai pilnīgi pretdabisks un ļoti nesimpātisks tēls. Bet drīz vien aktrise to nolēma pieņemt kā kārtējo izaicinājumu izkāpt no savas komforta zonas.

Sandra Kļaviņa stāsta, ka viņai ļoti svarīga ir sieviešu un vīriešu līdzvērtīga pastāvēšana, par ko iestājas lugas autore, tomēr dažkārt šķietot, ka cīņā par līdztiesību mēs jau sākam braukt otrā grāvī:

“Es neesmu pret feminismu. Bet tai pašā laikā man patīk būt sievišķīgai. Man patīk, ja man vīrietis atver durvis, pasniedz mēteli.

Man patīk, ja mani apķer. Bet tagad jau gandrīz jebkurš pieskāriens var tikt uzskatīts par seksuālu uzmākšanos. Drīz jau būs tā, ka tu savu bērnu nevarēsi samīļot, tā būs seksuāla uzmākšanās. Ir viena galējība un ir otra galējība, un šobrīd iet jau otrā galējībā. Nav harmonijas, līdzsvara, un tādējādi neviens vairs nejūtas īsti laimīgs, ne vīrietis, ne sieviete. Tāda absolūta vientulības sajūta.

Aktieris Gundars Āboliņš savu varoni raksturo: “Valdis ir kā Karlsons. Pietiekami apaļīgs savos labākajos gados. Bet propellera man nav.”

Viņš skatītājus aicina uz izrādi ņemt līdzi humora izjūtu un labestīgu pašironiju.

“Šī ir aktuāla lieta, ar to mēs saskaramies uz katra stūra, un nav jau runas par to, ka tagad vīrieši kļūst sievišķīgi, bet tas ir aicinājums paskatīties, kas notiek, ja mēs apmaināmies lomām, runa ir par domāšanas veida maiņu.

Mēs negribam nevienu apvainot, nosodīt, mēs gribam vienkārši paskatīties, kas notiek, ja sāk mainīties lomām, no dabas sadalītām lomām.

Tās var tikt mainītas, var tikt nemainītas. Kas notiek, ja samainās? Šī ir tāda maza provokatīva rotaļa,” stāsta Āboliņš.

Alvis Hermanis tomēr pieļauj, ka uz šo provokatīvo rotaļu skatītāji visdrīzāk reaģēs emocionāli saasināti: “Es paredzu, ka pilnīgi visi būs apvainojušies. Es esmu tam gatavs. Kā es teicu – mani tagad “uzbudina” taisīt tādas izrādes, par kurām cilvēki runā, pat ja viņi nav redzējuši.”

Iestudējuma “Sievietes un vīrieši” pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī skatāma piektdien, 13. martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti