Lai arī bez dabas klātbūtnes šo pasākumu grūti iedomāties, tā rīkotāji tomēr šoreiz, ievērojot drošības prasības, Dabas koncertzāli pārcēluši uz interneta vidi. Gluži nejauši sagadījies, ka virtuālā pasaule ļoti labi sader ar šī gada Dabas koncertzāles galveno varoni: pūpēdi zemeszvaigzni, jo apakšzemes tīmeklis, ko veido sēnes, ir kaut kādā ziņā ļoti līdzīgs virtuālajam tīmeklim.
Dabas koncertzāles kulminācija notiks sestdien, 1. augustā, kad tiešsaistē būs skatāms zemeszvaigznei veltītais koncerts no Valkas puses mežiem, bet, kulmināciju gaidot, visu šo nedēļu katru vakaru varēs skatīties tiešaistes darbnīcas, veltītas noslēpumainajai sēņu pasaulei.
Dabas koncertzāle notiek kopš 2006. gada, un pa šo laiku tās galvenie varoņi bijuši – lapukoku praulgrauzis, čunčiņš, rakstu ķērpis, pūšļu fuks, sarkanvēdera ugunskrupis, pļavas dedestiņa un vēl citi augi un dzīvnieki.
Pasākumi allaž notiek dabā visdažādākajās Latvijas vietās un iekļauj gan galvenajam varonim veltītas izzinošās darbnīcas, gan koncertu, ko papildina arī citu mākslu elementi.
Šogad pirmo reizi pasākums notiek virtuālajā vidē. Jau kopš aizvadītās nedēļas katru vakaru var skatīties sēņu zinībām veltītas darbnīcas, kas ir kā ceļš uz galveno notikumu – koncertu, kas būs 1. augustā.
Gluži nejauši sanācis, ka šī gada centrā izvirzītais varonis – pūpēdis zemeszvaigzne – kā sēņu pasaules pārstāvis ļoti labi iederas kā dabā, tā arī virtuālajā vidē, stāsta viens no Dabas koncertzāles idejas autoriem Ingus Ulmanis: ''Nu jau zinātnes pasaulē ir tāda apstiprināta ziņa, ka zem zemes ar sēņu palīdzību jeb sēņotnes, micēlija palīdzību sarunājas koki, savienojas augu valsts un dod tādu kā informatīvo telpu apakšzemē. Tas ir ļoti interesanti, ka to var nosaukt arī ar tādiem mūsu sapratnes vārdiem par internetu.
Nu tā kā mums šeit arī ir cilvēkiem izgudrots virspusē internets, tad mums likās ļoti tā zīmīgi un šim brīdim atbilstoši, ka šis augšējais ar apakšējo internetu savienojas.”
Ja parasti izzinošās darbnīcas notiek aptuveni četru stundu garumā pirms muzikālās performances, tad tagad tās risinās 11 dienu garumā pirms lielā pasākuma un katru vakaru piedāvā vienu izzinošu video stāstu par sēnēm. Tie skatāmi Dabas koncertzāles ''Facebook'' un ''YouTube'' kontā.
''Dziju var nokrāsot ar ļoti dažādām sēnēm. Piemēram, šī ir krāsota ar cietpūpēžiem, tādiem pussapuvušiem vēlu rudenī, šī skaistā violetā dzija ir krāsota ar nelielu piepīti, kas aug uz bērzu zariem, tīmeklenes dod sarkanas un oranžas krāsas...'' uzskata Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere, kura vienā no darbnīcām stāsta, kādas krāsas var iegūt no sēnēm, un vispārsteidzošākais moments ir video beigās viņas demonstrētā ļoti košā un skaistā šalle, krāsota tikai un vienīgi ar sēnēm un ķērpjiem.
Video stāstos var uzzināt arī, kā sēnes pārvietojas, kāds ir savdabīgais tīmeklis, ar kura palīdzību sēnes sazinās ar tām apkārt esošajiem augiem un kas īsti ir tā dēvētie raganu apļi, ko mēdz saistīt ar pārdabiskiem spēkiem un pat lidojošajiem šķīvīšiem. Šo parādību skaidro mikoloģe Inita Dāniele no Dabas muzeja: ''Patiesībā šī parādība ir saistīta ar sēņotnes augšanu. Šādos pilsētas apstākļos visbiežāk raganu apļus veido pļavas vītene. Tās ir sēnes ar pavisam nelieliem augļķermeņiem, lapiņsēnes...”
Sēņu zinībām veltītās darbnīcas turpināsies līdz 1. augustam, kad būs skatāma zemeszvaigznei veltītā muzikālā priekšnesuma pirmizrāde. Tas uzfilmēts pirms aptuveni divām nedēļām Valkas puses mežos. Mūzika ir sešu komponistu kopdarbs, un tie ir Andris Sējāns, Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs un Rūdolfs Macats.
Valkas mežos uzfilmētais materiāls 1. augustā būs pārtapis filmā, kuras režisors ir Roberts Rubīns, un mūzika tajā savīsies ar stāstu, deju un scenogrāfiskiem elementiem. Neierasti, ka materiāls ierakstīts, izmantojot tikai dabisko gaismu.
''Parasti dabas koncertzālē ir ļoti daudz gaismu. Bet šoreiz faktiski mēs tikai strādājām ar gaismu mainību. Tāpēc mums nācās vispār pa naktīm strādāt, jo pirmā filmēšana bija no septiņiem vakarā līdz vieniem naktī, pēc tam no četriem rītā līdz kādiem deviņiem, desmitiem. Un tad tās gaismas strādāja tā, ka tādā dabīgā veidā gaismas mūzika sanāca. Tas man likās ļoti izaicinoši,” skaidro Ingus Ulmanis.
Viņš norāda – parasti dabas koncertzālē bija vairāk vokalīžu tipa un tādi dziedājumi bez teksta. “Šogad - es nezinu, kāpēc, bet ''panesās'' tāds variants, ka vairākos skaņdarbos ir izmantoti vārdi. Nu tu tā kā seko tai lietai, kā tā attīstās, nu, lūk, tā kā šoreiz varbūt būs pārsteigums daudziem, ka es un Andris Sējāns daudz dziedāsim arī ar tekstu,'' bilst Ulmanis.
Zemeszvaigznei veltītā koncertieraksta pirmizrāde būs skatāma 1. augustā deviņos vakarā, un Ingus Ulmanis to aicina skatīties, šoreiz katram savās mājās izveidojot dabas koncertzāli. Vēl pirms koncerta visu šo nedēļu katru vakaru astoņos vakarā savukārt skatāmas izzinošās darbnīcas, kurās sēņu speciālisti stāsta dažādas interesantas lietas par sēņu pasauli.
