Bezkompromisu atklātības kults. Pirmo reizi latviski izdota Bukovska dzejas izlase

Skarbs, atklāts un nesaudzīgi tiešs savā daiļradē ir amerikāņu rakstnieks Čārlzs Bukovskis. Viņš visas lietas sauc īstajos vārdos un nevairās arī no zemākajiem valodas slāņiem. Lai arī attieksme pret viņa darbiem ir dažāda, ir ļoti daudz lasītāju, kurus viņa darbi valdzina tieši šī patiesīguma dēļ. Ne velti viņš iemantojis kulta rakstnieka statusu. Pirms vairāk nekā 15 gadiem latviski Jāņa Elsberga tulkojumā klajā nāca divi viņa romāni – “Holivuda” un “Sievietes”, un tikko pirmo reizi latviešu valodā izdota arī Bukovska dzejas izlase “Kodiens”, ko arī atdzejojis Jānis Elsbergs.

Bezkompromisu atklātības kults. Pirmo reizi latviski izdota Bukovska dzejas izlaseBaiba Kušķe

    Ar šo izlasi izdevniecība “Neputns” aizsāk jaunu atdzejas sēriju, kurā iekļausies dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbi.

    Internetā pieejami visai daudz video materiālu, kuros Čārlzs Bukovskis redzams, tiekoties ar saviem pielūdzējiem un tikai viņam raksturīgā manierē lasot dzeju.

    Latviski līdz šim viņa dzejas izlases nav bijis. Tagad šo darbu paveicis Jānis Elsbergs, izlasei dodot nosaukumu “Kodiens”, kas nozīmē gan Bukovska tuvās attiecības ar alkoholu, gan viņa attieksmi pret tā saukto pareizo cilvēku pasauli.

    Kā uzsver Jānis Elsbergs – Bukovskis ir piederīgs tai pašai rakstnieku paaudzei, kam Kurts Vonnegūts, Tenesijs Viljams, Artūrs Millers un citi labi pazīstami autori.

    Lai labāk saprastu viņa dzeju, ir vērts iepazīt viņa biogrāfiju, jo tieši viņa dzīve lielā mērā ir viņa daiļrades galvenais izejmateriāls.

    Materiāli nodrošināts viņš kļuva tikai pēc 50 gadu vecuma, līdz tam paralēli rakstīšanai viņš strādāja visdažādākos darbus – bija krāvējs, apkopējs, šoferis, pastnieks un vēl daudz kas cits, dzīvoja visai stipri nožēlojamos apstākļos, un šī vide tad visā savā patiesumā arī ienāk dzejoļos, stāsta Jānis Elsbergs.

    “Viņš nebija nekāds tur politisks domātājs. Vienkārši tā trūcīgā vide, ko viņš pazina līdz mielēm, viņam likās daudz patiesāka par to pārtikušo cilvēku vidi. Un arī literāri viņam stipri krita uz nerviem visa tā saucamā meinstrīma kultūra. Viņš nebija cīnītājs pret kaut ko, viņš vienkārši bija ārpus tās oficiālās un atzītās pareizās sistēmas. Kā tāds viņš arī visu mūžu nodzīvoja,” norāda Elsbergs.

    Sākotnēji Bukovskim publikāciju bija ļoti maz, 60. gadu otrajā pusē viņš kļuva atpazīstams tā sauktajās andergraunda aprindās, bet 70. gadu sākumā viņa dzīvē bija nozīmīgs pagrieziens – ar viņu ilgtermiņa līgumu noslēdza kāda neliela izdevniecība, dodot viņam iespēju atteikties no visiem maizes darbiem un tikai rakstīt.

    80. gadu nogalē Bukovska dzīve vēl pamatīgāk izmainījās – pēc viņa scenārija tika uzņemta filma “Žūpa” ar Mikiju Rurku galvenajā lomā, un kā viņš pats ironizēja – pēc tās no mūžam noskranduša plukatas viņš pārtapa par solīdu pilsoni.

    Jānis Elsbergs stāsta: “Tad uz vecumdienām viņš pēkšņi kļuva pārticis cilvēks, kurš dzīvo nevis Losandželosas vistrūcīgākajos rajonos, bet ar savu savrupmājiņu kā visi Holivudas cilvēki. Bet viņš ar milzīgu ironiju to visu apraksta. Bet arī tad viņš turpināja rakstīt tikpat intensīvi kā iepriekš, līdz 73 gadu vecumā asins vēzis viņu pieveica.”

    No atdzejošanas viedokļa Bukovskis neesot sarežģīts autors, atzīmē Jānis Elsbergs, jo viņš runā tieši, lietas sauc īstajos vārdos.

    Tulkotājam tad galvenais arī ir nenobīties no šo lietu saukšanas īstajos vārdos un, jā, arī zemāko valodas slāņu izmantojuma.

    Bezkompromisa atklātība un patiesīgums pēc Elsberga domām arī ir galvenie iemesli, kādēļ Bukovska dzeja piesaista lasītājus.

    “Būtībā stāsts pašam par savu dzīvi, protams, literāri apstrādāts. Jā, tā vide un visas tās izpausmes bieži vien nav skaistas, bet tā ir viņa dzīve, un viņš arī rāda, ka, ja arī cilvēks ir nonācis visādās “bedrēs”, izmisumā, atkarību varā, ka no tā visa ir iespējams arī izrāpties, nekļūstot par kaut kādu svēto eņģeli,” skaidro Elsbergs.

    “Un viscaur šim skarbajam dzīves tēlojumam ir iejušanās tajās situācijās un tajos cilvēkos, ko viņš apraksta, un tāda smalka iejušanās. Un arī tā sauktajā mīlas lirikā. Nu nebija viņam svešas jūtas. Un kaut arī apraksti par dzīves situācijām un dzīvi kā tādu ir bez ilūzijām un skarbi, tomēr jūtu klātbūtne, patiesu jūtu klātbūtne ir ļoti jūtama.”

    Tā kā Bukovska daiļrade ir lielā mērā autobiogrāfiska, Jānim Elsbergam izlasi “Kodiens” šķita loģiski kārtot, izsekojot liriskā varoņa dzīves gaitām no bērnības līdz pēdējām dienām.

    Dzejoļos dažkārt pieminēti arī ļoti konkrēti cilvēki, to vidū viņa mīļotā Džeina, par kuru dzīvē kārtīgie ļaudis, visticamāk, rauca degunus, bet kura tagad iemūžināta vēsturē līdz ar pašu Bukovski.

    Līdz ar Čārlza Bukovska tikko klajā nākušo dzejas izlasi izdevniecība “Neputns” aizsāk jaunu atdzejas sēriju, kurā iepazīstinās ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem, it īpaši tādiem, kuru estētika laužas ārā no tradicionālajām dzejas formām. Sērijas redaktors ir Kārlis Vērdiņš, mākslinieks – Andris Breže.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Literatūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti