Lai arī maija sākumā rīkotāji izziņoja trīs dienu ilgā festivāla atcelšanu, jūnijā tapa skaidrs, ka tomēr ir iespējams realizēt daļu no iecerētā, tāpēc pieņemts lēmums, ka trīs dienu vietā šovasar festivāls “Vārti” aicinās uz vienu, bet mākslinieciski bagātu un jaudīgu notikumu dienu. "Taisām tik afišas, viss notiks, cilvēki sabrauks!" mudinājusi grupas "Turaidas roze" dziedātāja Olga Rajecka.
Šogad “Vārtos” grupas "Pērkons" izpildījumā atdzimšanu piedzīvos Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna 1984. gadā kopīgi sarakstītā rokoratorija "Kā jūra, kā zeme, kā debess" ar Māra Čaklā dzeju.
Pasākuma rīkotāji atzīmē: “Tieši ar šo skaņdarbu "Pērkons" atgriezies uz skatuves pēc pirmā aizlieguma. Apvienojot Imanta Kalniņa izsmalcināto lirismu, Jura Kulakova rokenrola dinamiku un Jura Sējāna mierīgo stabilitāti, oratorija Māra Čaklā smalkajā dzejas valodā runā par jautājumiem, kas ir aktuāli šodien un vienmēr – par karu un mieru, spēku un vājumu, dzimtenes mīlestību un labā uzvaru.
Šķiet neticami, ka šāds latviskās dzīvesziņas pilns pasaules līmeņa rokenrols varēja tapt pirms gandrīz 40 gadiem drūmākajos padomju režīma gados.”
"Tolaik, kad tika radīta šī oratorija, Imants bija popularitātes virsotnē. Māris rakstīja dzejas, ko lasīja visas paaudzes. "Pērkons" bija aizliegts. Kad, cerēdami izbēgt no cenzūras žņaugiem, vērsāmies pie Imanta, viņš no plaukta izvilka Māra krājumiņu un teica: "Rakstām kopā!"" stāsta komponists Juris Kulakovs.
Savu klātbūtni notikumā apstiprinājusi arī arhitekte Zaiga Gaile. Viņa klātesošos iepazīstinās ar Popes muižas Saullēkta verandas atjaunošanas projektu un maketu. Atdot Popes muižai tās saullēktu, atjaunojot padomju laikā aizmūrēto ēkas austrumu ieeju, – tāds mērķis festivāla rīkotājiem radās otrajā notikšanas gadā. Arhitekte Zaiga Gaile atsaukusies biedrības "Popes muiža" aicinājumam, un pēc rūpīgas vēsturisko materiālu izpētes ir secināts, ka muižas ēkas austrumu galā bijusi grezna 19. gadsimtā celta veranda, kuras atjaunošanas projekts ir arhitektes biroja dāvinājums.
''Mūsu tāda naivo Dullo Dauku cerība... jo tas taču tā utopiski ir – ar ģitārām atjaunot estrādi. Bet ticiet vai nē, šobrīd estrāde ir piedzīvojusi vienu nozīmīgu tās atdzimšanas daļu, šī trauslā matērija, kas ir mūzika un māksla, spēja iekustināt fiziskos procesus, un Ventspils novada pašvaldība, sadzirdējusi šo saucienu, nopietni pievērsās tam un rada līdzekļus, lai uzsāktu estrādes atjaunošanas darbus. Un šobrīd jau ļoti cienīgi un pieklājīgi Popes estrāde var uzņemt savus klausītājus,'' pastāstīja viena no festivāla rīkotājām Maija Kalniņa.
Savukārt Zaiga Gaile komentēja: ''Tu redzi, ka cilvēkiem deg acis un ka viņi grib kaut ko savai vietai. Un tad mēs izstaigājām Popes muižu, un es uzzīmēju verandu. Mēs izstaigājām skolas telpas – skaisti un grezni. Un tāpēc man liekas, ka tā veranda, ko mēs visi kopā piebūvēsim, ka tā būs tāda zaļā klase, ka bērniņš tiks tajā saulainajā verandā, kur uz visām pusēm ir stikli, sēdēs uz grīdas, un skolotājs viņam stāstīs par dabu. Un tad viņi ies staigāt pa parku. Varbūt viņiem tur būs zīmēšanas stundas. Tā kā es ar ļoti lielu prieku šo projektu taisīju kā ziedojumu, mēs arī izpēti uztaisīsim un uzraudzīsim būvēšanu.''
Festivāls būs īpašs ar vēl kādu notikumu – goda vietu Popes brīvdabas estrādē radīs Liepājas koncertdārza "Pūt, vējiņi!" sols. "Kā zināms, maija vidū sākta leģendārās estrādes pārbūve. Vairākiem soliņiem otro dzīvi dos Liepājas kultūras nams "Wiktorija", Liepājas muzejs un citas iestādes. Sajutām, ka šādi – vienu no soliem atvedot uz Popi – vēlreiz varam akcentēt liepājnieku devumu Popes brīvdabas estrādes atjaunošanā," skaidro viena no festivāla “Vārti” rīkotājām Ilze Meiere.
Par festivālu
Festivāls “Vārti” radās 2016. gadā ar mērķi ieskandināt 20 gadus klusējušo, ar kokiem un krūmiem aizaugušo Popes brīvdabas estrādi. Festivāls ir Liepājas un Ventspils novada Popes pagasta sabiedriskās iniciatīvas projekts, kuru aizsākušas Maija Kalniņa, Inese Muižniece, Dace Vašuka un Ilze Meiere. Festivāls ir nekomerciāls, ieņēmumi, kas pārsniedz izdevumus, tiek novirzīti rīkošanā iesaistīto biedrību "Austras biedrība", biedrība "Siets" un biedrība "Popes muiža" sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.
