Labrīt

Ar kampaņu "Uzticies pārbaudot!" turpina izglītot par infekciju riskiem skaistumkopšanā

Labrīt

Ieva Jaunzeme: Nodokļu un muitas lietu prokuratūra varētu atrasties VID telpās

Vēsturisko ērģeļu svētkos skanēs arī atdzimušās Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles

Vēsturiskajos ērģeļu svētkos pirmoreiz skanēs Kalnciema-Klīves baznīcas restaurētās ērģeles

Koncertcikls "Latvija - ērģeļu zeme" iekļaus sešus koncertus dažādās Latvijas vietās, atklājot Latvijas vēsturisko ērģeļu daudzveidību un krāšņumu. Kopumā mēs varam lepoties ar vismaz 300 šādiem nozīmīgiem instrumentiem, kas ir milzīgs skaitlis mūsu nelielajai tautai.

Festivāla pieturas vietas šoreiz būs Cesvaine, Rīga, Nautrēni, Ugāle, Sesava un Kalnciems, un viens no īpašākajiem notikumiem būs Kalnciema-Klīves luterāņu baznīcas atjaunoto ērģeļu atklāšanas koncerts.

Ērģelnieks Dāvis Beitlers sagaida pie Kalnciema-Klīves baznīcas. Uzreiz var pamanīt, ka baznīcai ir nesen uzlikts jauns jumta segums, bet dažādi citi atjaunošanas darbi vēl turpinās.

''Te vēl ir priekšā plaši fasādes atjaunošanas darbi, jo tā oriģinālā fasādes krāsa ir gaiši krēmdzeltena,'' norāda Beitlers.

Šobrīd gan baznīcas fasādē vairāk dominē pelēkā krāsa ar nodrupumiem, un, izrādās, te pie vainas padomju laikā uzklāts ļoti neveiksmīgs apmetums, kas uzkrāj mitrumu. Kā norāda Beitlers, mitrums uzkrājoties posta visu iekārtu, ieskaitot arī tikko gandrīz atjaunotās ērģeles.

Tad arī dodamies dievnamā iekšā lūkot tā lielāko rotu un pērli, kā saka Dāvis Beitlers – unikālo instrumentu. Iekšpusē baznīca priecē ar jau gana skaisti sakoptām telpām, te veikts kārtīgs kosmētiskais remonts, un vēl skaistāk būs, kad te atgriezīsies šobrīd restaurācijā esošās art deco lustras un skulptūras.

Kopumā dievnams ir neliels un vienkāršs un tādējādi atspoguļo to, ka 19. gadsimta vidū to nevis cēla kādi turīgi muižnieki, bet gan vietējie zemnieki – ar savu darbu un līdzekļiem.

Ērģeļu balkonā vēl uz grīdas redzamas dažāda izmēra stabules, kas vēl liekamas instrumentā, dažas stabules vēl atrodas meistara darbnīcā, bet kopumā viss fundamentālais ērģeļu atjaunošanas darbs tikpat kā paveikts, palikusi tikai astīte, kā saka Dāvis Beitlers.

Kopumā darbi ilga divus gadus, kad instruments gandrīz pilnībā tika izjaukts, notika gaisa apgādes sistēmas un citu instrumenta sastāvdaļu pamatīga restaurācija.

“Tagad vēl priekšā ir ļoti lieli skaņošanas, intonēšanas darbi, gandrīz visos reģistros šobrīd stabuļu iztrūkumi, jo kādas stabules ir izņemtas laukā, bet jau tagad instruments kaut ko dod, un nu vismaz pāris akordus es varu arī tad... nu bet tiešām tikai pāris, jo instrumentam ir vēl daudz tādu trūkumu šobrīd,”  uzsvēra Beitlers.

Instrumenta pilno balsi pēc atjaunošanas varēs novērtēt 9. augusta koncertā, un tā būs spoža, varena un pilnasinīga, kas reti piemīt šādu mazu baznīciņu ērģelēm, norādīja Dāvis Beitlers.

Visdrīzāk par to jāpateicas komponistam Jēkabam Mediņam, kas savulaik starpkaru periodā vadīja muzikālo dzīvi Jelgavas puses dievnamos, un visdrīzāk pārraudzīja arī šo ērģeļu izbūvi, kas tapa 1934. gadā.

“Jā, mēs ļoti lepojamies, ka mums ir vienīgais nu gandrīz pilnīgi autentiski saglabātais ļoti ievērojama latviešu meistara Andreja Sūnākļa veikums. Ir apzinātas kopā 12 viņa ērģeles, gan jau ir bijušas vēl kādas, un no tām saglabājies ir ārkārtīgi maz,” pastāstīja Beitlers.

Andrejs Sūnāklis ērģeles darināja 30. gadu vidū, kas ir laiks, kad nacionālā ērģeļbūve piedzīvoja savu lielāko uzplaukumu, bet nodzīvojis garu mūžu, meistars arī pieredzēja gandrīz visu savu labāko instrumentu bojāeju, vieni tika uzspridzināti kara gados, citi izpostīti un izdemolēti vai izzagti padomju laikos.

Kalnciema-Klīves luterāņu baznīcas instrumentu nosargāja tas, ka arī visus padomju gados baznīcā darbojās draudze, kam izdevās nepieļaut, ka baznīcā ierīko sporta zāli vai ko citu, ko vara bija iecerējusi.

Lai arī nosargātas, ērģeles ilgus gadus bija ļoti sliktā stāvoklī un arī ļoti ierobežoti lietojamas. Kad sākās restaurācija, tajās atklājās vesela fauna.

“Mums bija gan čurkstes, gan bezdelīgas, gan žurkas, gan peles, gan ķirmis, protams.

Te bija peļu midzeņi lielākajās basa stabulēs ierīkoti un žurkas bija apgrauzušas kaut kādas koka stabuļu daļas, kas tagad ir protezētas un izlabotas,” 

stāsta Beitlers.

9. augusts, kad ērģeles atkal ieskanēsies visā savā godībā, pēc visām vēstures peripetijām, draudzei un arī ērģelniekam Dāvim Beitleram būs ļoti īpašs notikums.

Ar koncertu 9. augustā, kurā uz atjaunotajām ērģelēm skanēs arī Andreja Selicka jaundarba ''Križini'' pirmatskaņojums, noslēgsies 4. Vēsturisko ērģeļu svētki ''Latvija-ērģeļu zeme''. Bet svētku atklāšanas koncerti notiks jau šīs nedēļas nogalē, kad sestdien Cesvaines luterāņu baznīcā muzicēs ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Ivars Bezprozvanovs, piedāvājot koncertu ''Romantisma gaismā'', bet svētdien Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā – ērģelniece Ilona Birģele un vijolniece Paula Šūmane, ar programmu ''Baltā nakts''. Ilona Birģele ir arī vēsturiskajām ērģelēm veltīto svētku idejas autore.

“Sestdien un svētdien atklāti, 4.vēsturisko ērģelu svētki ilgs līdz 9. augustam, līdzās jau minētajām baznīcām piedāvājot koncertus arī Nautrēnu katoļu baznīcā, Ugāles luterāņu baznīcā un Sesavas luterāņu baznīcā. Ieeja visos koncertos – par ziedojumiem,”  norāda Birģele.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti