Ar latviešu videomākslas pionieriem veltītu izstādi sezonu atklāj centrs «Noass»

Ar latviešu videomākslas pionieriem veltītu izstādi trešdien, 1. jūlijā, savu vasaras sezonu atklās peldošais mākslas centrs ''Noass''. Izstāde būs skatāma visu vasaru centra ārtelpās, kur uz vairākiem ekrāniem varēs vērot vizuālu un skanisku saspēli starp dažādu autoru videodarbiem.

Līdz ar šo izstādi centrs pievērsīs uzmanību vienai no savām bagātībām, un tas ir video mākslas arhīvs, kurā glabājas mūsu videomākslinieku veikums, sākot no 20. gadsimta 80. gadu vidus līdz pat mūsdienām.

Hardija Lediņa un Jura Boiko performance ''Doktora Enesera binokulāro deju kursi'' ir viens no pašiem atpazīstamākajiem mūsu video mākslas paraugiem, tapis 1987. gadā. Bet mākslas centrs ''Noass'' savā arhīvā glabā kopumā ļoti interesantu šī mākslas žanra mantojumu un šovasar to izcels dienas gaismā uz āra ekrāniem skatāmas izstādes veidolā.

Ar latviešu videomākslas pionieriem veltītu izstādi sezonu atklāj centrs «Noass»Baiba Kušķe

Izstādes centrā būs galvenokārt tieši mūsu video mākslas aizsācēju veikums un eksperimenti. Tai atlasīti darbi, tapuši laikā no 1985. līdz 1995. gadam. Tieši 80. gadu beigu posmā līdz ar Rīgas Videocentra izveidi un vēl citām jaunām vēsmām beidzot bija radušies pateicīgi apstākļi, lai šis mākslas žanrs varētu attīstīties arī Latvijā.  

“Viņi nokļuva pie aparatūras, uz kā varēja šo radošo darbību beidzot īstenot. Tāds liels sprādziens tāpēc notika tajā laikā. Vesela grupa ar cilvēkiem, kas radīja ko tādu, ko tagad var nosaukt par mūsu Latvijas videomākslas sākuma posmu. Pārsvarā viņi visi darbojās uz liela entuziasma, intereses un eksperimentu principa. Tas nav tas pats, kas uzņemt mākslas filmu vai izklaidēt skatītāju. Tas jau ir pavisam cits stāsts,” stāsta izstādes kurators Lauris Vorslavs.

“Tā videomāksla jau pasaulē radās kā tāda kontraversija, pretmets televīzijai, reklāmai, komerclietām,” saka Vorslavs.

80.–90. gadu mijā Rīgā radās vairāki centri, kam pateicoties videomāksla strauji varēja attīstīties. Tas bija jau pieminētais Rīgas Videocentrs, ko bija nodibinājis Augusts Sukuts ar saviem domubiedriem, tā bija Zinātņu akadēmijas Kinoaktieru studija, ko vadīja Zigurds un Marika Vidiņi, un tas bija arī Anša Epnera jauno kinorežisoru kurss, kuram viņš deva īpašus radošus uzdevumus.

Kā atceras režisore Dace Micāne-Zālīte – tas bijis lielas mākslinieciskas brīvības, eksperimentu meklējumu laiks ar milzu atļaušanos formas un vizuālās izteiksmes ziņā.

Ļoti spilgts šī laika paraugs ir arī viņas pašas video filma ''Gogēns savas gleznas sauc teikumos'', kas vēsta par māksliniekiem Sandru un Gintu Strēļiem, un šis vēstījums ir veidots zīmju, simbolu un sajūtu valodā.

Eksperimentāls ir arī Daces Micānes-Zālītes filmas skaņu celiņš, kurā viņas pašas spēlētā flauta savijas ar Rēzijas Kalniņas balsi.

Līdzās Dacei Micānei-Zālītei, Hardijam Lediņam ļoti spilgti šī laika vārdi ir arī Valdis Poikāns, Dainis Kļava, Viesturs Graždanovičs, Gintars Kavacis, Rolands Laķis, Aija Bley. Par programmatisku latviešu videodarbu, piemēram, tiek dēvēta Aijas Bley īsfilma ''Traucējumi laika skaitīšanā'', par kuru pati autore teikusi, ka tas sastāv no dažādu laiku sekvencēm.

Izlase no spēcīgāko un interesantāko autoru video darbiem būs skatāma Laura Vorslava veidotajā izstādē. Būtībā izstādi veidos trīs ekrāni mākslas centra ārtelpā, kuros būs skatāms kas līdzīgs dažādu autoru darbu kolāžām, skaidroja Lauris Vorslavs.

Video izstāde pie peldošā mākslas centra "Noass" būs pieejama apmeklētājiem 24 stundas diennaktī bez maksas un laika gaitā tiks papildināta.

Tās atklāšana būs 1. jūlijā, un apskatīt to varēs līdz septembra vidum.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti