“(..) kur slēpjas viņa valdzinājums, kāds ir pamats viņa “kulta rakstnieka” statusam? Manuprāt, pamats ir pati viņa personība, viņa dzīve, kuru viņš padarījis par savas daiļrades izejmateriālu (lai gan to, protams, nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert kā dokumentālu, jo mākslinieciska faktu apstrāde ir skaidri redzama, tāpēc aprobežosimies ar pieticīgāku apzīmējumu, sakot, ka viņa darbi ir autobiogrāfisku motīvu caurvīti). Turklāt tos motīvus, ko autors atzinis par literāra darba vērtiem, viņš ekspluatē klaji, nekautrējoties un bez žēlastības. Bieži viena un tā pati dzīves epizode gūst atspoguļojumu i dzejolī, i īsajā stāstā, i romānā, un attiecīgi viņa fani dalās žanriskās nometnēs: vieni viņu uzskata visupirms par dzejnieku, citi – par īsā stāsta meistaru, vēl citi – par romānistu,” grāmatas priekšvārdā raksta Jānis Elsbergs.
Čārlza Bukovska (1920–1994) darbu fonā ir ASV četrdesmito – astoņdesmito gadu dzīve, īpaši sabiedrības zemāko slāņu dzīve, bet pamattēmas, kā skaidro izdevēji: "cilvēka eksistenciālā kondīcija šajā fonā, gribēta un negribēta vardarbība pret sevi un citiem, depresija, atkarības (visupirms alkoholisms), paša bieži noliegta un apironizēta, tomēr taustīšanās pēc skaistuma un jūtu tīrības."
Izdevniecībā norāda, ka Bukovskis ilgus gadus bijis viens no redzamākajiem tā sauktās kontrkultūras pārstāvjiem, un tikai pēc nāves viņš beidzot nonāca globāli pamanāmas izdevniecības – “HarperCollins” – paspārnē, un vēl pēc tam tiek iekļauts interneta portālā “Academy of American Poets”.
Čārlza Bukovska dzejas izlase ir sākums jaunai “Neputna” atdzejas sērijai, līdzās 'Samta sērijai' tā sekmēs mākslinieciski daudzveidīgas atdzejas tapšanu un publicēšanu. Jaunajā sērijā paredzēts publicēt atdzeju, kas iepazīstinās lasītājus ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem, it īpaši tādiem, kuru estētika laužas ārā no tradicionālajām dzejas formām.
Sērijas redaktors ir Kārlis Vērdiņš, mākslinieks – Andris Breže.
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds.
