Labrīt

Politologs: Nereti Egila Levita runās teiktais ir atšķīries no reālas rīcības

Labrīt

Pauls Irbins: Ar Latvijas kosmosa nozari visi varam lepoties

Otro gadu notiks Vēsturisko dārzu dienas

Muižu un piļu dārzu un parku dienas – iespēja iepazīt vēsturiskas vērtības

Vēsturiskie dārzi, kas ieskauj Latvijas pilis un muižas, ir ļoti būtiska kultūrvēsturiska vērtība, kas daudzus gadus ir atstāta novārtā. Nu jau otro gadu tai īpašu uzmanību cenšas pievērst Vēsturisko dārzu dienas, kas notiks šo sestdien un svētdien. Piedalīsies 26 pilis un muižas no visiem Latvijas reģioniem. Līdzās izzinošām pastaigām pa dārziem un parkiem notiks arī koncerti, spēles, radošās darbnīcas, degustācijas un citi pasākumi.

Par ēku atbilstību vēsturiskajam izskatam piļu un muižu saimnieki vairāk vai mazāk piedomā, bet tām blakus esošos vēsturiskos parkus visbiežāk apsaimnieko ļoti nemākulīgi, pavirši un neprofesionāli. Tāds ir dedzīga šīs jomas entuziasta Jura Zviedrāna vērojums, un savā ziņā no tā arī izrietēja iniciatīva – sarīkot Vēsturisko dārzu dienas, lai pievērstu uzmanību arī dārziem, to īpašajai un pareizai kopšanai un atjaunošanai.

Pērn notika pirmais pasākums, un, jūtot interesi, šogad tas risināsies jau otro reizi. Uz saviem dārziem un parkiem šo sestdien un svētdien aicinās kopumā 26 muižas un pilis, katra ar savu dārza stāstu.

Pagaidām tikai vēl nedaudzas no tām var lepoties ar dārziem, kas patiešām arī atbilst vēsturiskā dārza būtībai, bet Juris Zviedrāns cer, ka situācija ar laiku uzlabosies, ja cilvēki kļūs zinošāki un izprotošāki šajā jomā.

Šobrīd viss atkarīgs tikai no konkrētu cilvēku entuziasma, bet pēc Jura Zviedrāna domām – svarīga būtu arī ieinteresētība plašākā līmenī, lai šie dārzi tiktu kvalitatīvi atjaunoti un uzturēti.

Drīz būs 20 gadu, kopš pats Juris Zviedrāns atjauno Tāšu muižu un līdzās ēkām ļoti lielu uzmanību velta arī vēsturiskajam dārzam, lai arī tas atbilstu tieši 19. gadsimtam.

Lai dārzu attīstītu pēc iespējas profesionālāk, viņš pašmācības ceļā ļoti daudz mācījies, apmeklējis seminārus un lekcijas ārzemēs, turpina to darīt arī tagad un savā pieredzē un zināšanās dalās ar citiem interesentiem Latvijā.

Viņam liels prieks arī par vairāku kolēģu kvalitatīvu darbu. Piemēram, viens no retajiem parkiem Latvijā, kas tiek pareizi rekonstruēts, ir Vecauces pils parks. Tā kā muižas apbūve, kādu to redzam tagad, izveidota 19. gadsimta pirmajā ceturksnī, tad arī parks tiek atjaunots tieši šim laikam raksturīgā veidolā kā ainavu parks.

Pils pārvaldniece Inese Kaminska stāsta, ka viss sācies ar izpētes projektu pirms vairākiem gadiem, tagad izstrādāts rekonstrukcijas projekts ar dalījumu kārtās, un šobrīd tiek atjaunota parka centrālā daļa un celiņu tīkls, bet rudenī plānots apstādīt parka malas ar 19. gadsimta pirmajai pusei raksturīgiem stādījumiem.

Plašāk par rekonstrukcijas iecerēm un gaitu, kā arī izaicinājumiem, kuru nav mazums, Vecauces pils saimnieki stāstīs arī sestdien un svētdien, jo ir vieni no Vēsturisko dārzu dienu dalībniekiem, Vecauces muižas parkā notiks arī Dārza spēles.

Ļoti plašu programmu sestdien piedāvās Zaļā jeb Zaļenieku muiža. Varēs braukt ar laivu pa kādreiz bijušo dīķu kaskādi, uzzināt stāstus par senajiem muižas garšaugiem, veidot baroka ziedu pušķus, klausīties koncertu, un pats galvenais – šī būs vienīgā vieta, kurā varēs doties pastaigā ar Latvijā visievērojamāko muižu parku pētnieci, arhitekti Ilzi Janelis. Pastaiga būs no pusdiviem līdz trijiem pēcpusdienā.

Zemgales pusē vēl līdzās Zaļajai muižai un Vecauces pilij uz Vēsturisko dārzu dienām aicinās arī Abgunstes muiža, Ērberģes muiža, Lielzalves muiža, Vecmēmeles muiža un citas. Viesus gaidīs arī ļoti daudzas Kurzemes muižas - Tāšu muiža, Tiņģeres muiža, Durbes pils, Jaunauces pils un citas.

Latgales pārstāvēta ar Varakļānu muižu, par kuru teikts, ka tās skaistākā rota ir tieši muižas parks. To savulaik veidojis Romas arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Macoti kā romantiskā stila ainavu parku, un parka skaistuma iedvesmots grāfs Mihaels Borhs 1795. gadā pat uzrakstījis poēmu franču valodā “Varakļānu pils jūtu dārzs”.

Vidzemē savukārt viesus gaidīs Alūksnes pils, Cesvaines pilsmuiža, Krimuldas muiža un Ungurmuiža.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti