Labrīt

Pusgada laikā valsts atbalstu ir zaudējušas 10 OIK stacijas

Labrīt

Ministrija: Ja ieceļotāji nesniegs anketās patiesas ziņas, valdība varētu ieviest sodus

Latvijas Radio kora programma ieskandina Senās mūzikas festivālu

Dzīvības un nāves mistērijas apcere – ar Latvijas Radio kora koncertu sākas Senās mūzikas festivāls

Vēstījums par dzīvības un nāves lielo mistēriju – tā par Latvijas Radio kora programmu “Baroka un renesanses meistardarbi”, kas izskanēs 16. jūlijā Rīgas Domā, saka diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā iekļauta trīs dižgaru – Deprē, Luisa de Viktorijas un Baha mūzika, ko līdz ar Radio kori atskaņos arī Rīgas Doma galvenais ērģelnieks Aigars Reinis. Koncerts būs pieejams gan klātienē, gan tiešsaistē, un tas ieskandinās gadskārtējo Senās mūzikas festivālu.

Otra festivāla diena būs sestdien, 18. jūlijā, Rundālē. Tā sāksies ar koncertuzvedumu bērniem “Īkstīte”, bet noslēgsies jau tradicionāli ar Vivaldi “Gadalaikiem”, ko šoreiz interpretēs orķestris “Sinfonietta Rīga” Andra Veismaņa vadībā un vijolniece Kristīne Balanas.

Latvijas Radio kora koncertā skanēs trīs komponistu mūzika, no kuriem katrs ir sava laikmeta īpaša zīme ar būtisku ietekmi uz visu Rietumu mūzikas kultūru.

Žeskēns Deprē, flāmu skolas komponists bija aktīvs 15. un 16. gadsimta mijā, Tomass Luiss de Viktorija pazīstams kā viens no lielākajiem 16. gadsimta komponistiem, un kā trešais, protams, baroka dižgars Johans Sebastiāns Bahs, ko Vācijā mēdz dēvēt arī par piekto evaņģēlistu.

Laikā, kad šie komponisti rakstīja, visa mūzika lielākoties tapa reliģiskiem mērķiem, tāpēc tās centrā allaž ir tā sauktie lielie jautājumi, kas apcer dzīvības un nāves mistēriju.

Tolaik cilvēki dzīvoja arī daudz nedrošākos apstākļos nekā mēs šodien, un, iespējams, tieši šī dzīvības trausluma izjūta bija viens no iemesliem, kas viņiem ļāva radīt tik dižu, dziļu un dziedinošu mūziku – tā spriež diriģents Kaspars Putniņš. Iespējams, mēs tās vēstījumu šobrīd varam uztvert pat atvērtāk nekā citkārt.

“Man šķiet, ka šis ir tas laiks, kad tā pasaules trausluma izjūta katram no mums šādā vai citādā veidā ir pieklauvējusi mūsu apziņā, neskatoties uz to, ka mēs ar visu savu civilizāciju būvējam sev apkārt bruņas un dambjus visādā ziņā - gan finansiāli, gan veselības aizsardzības jomā un tā tālāk,” norāda Kaspars Putniņš.

“Un man kādreiz tā jādomā, ka mēs, iespējams, savā labajā dzīvē zaudējam ar to, ka mēs mēģinām kaut kādā veidā to nāvi ikdienišķā dzīvē “paslaucīt zem paklāja”, uzskatīt, ka tas ir kaut kas tāds, kas uz mums neattiecas.

Bet tajā pašā laikā šī dzīves un nāves deja, tas lielais konflikts, kas vispār veido mūsu esību, tā ir viena būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa. Un es domāju, ka tajos laikos, kad dzīvoja komponisti, ar kuru mūziku mēs šobrīd strādājam, tas nāves elpas tuvums, tas lielās mistērijas tuvums bija cilvēku ikdienas dzīvē daudz vairāk jūtams. Un, iespējams, kaut kādā ziņā viņus varbūt bagātināja, viņus varbūt padarīja spējīgus vairāk svinēt dzīvi. Un man liekas, tā ir tā īpašība, kas šajā mūzikā mūs piesaista.”

Programmā iekļautie skaņdarbi – Luisa de Viktorijas “Mirušo mesa”, Baha motete “Nāc, Jēzu, nāc”, un Deprē gaismas un skaidras mīlestības cauraustā “Ave Maria” par nāvi nerunā kā par melnām beigām, bet kā lielās dzīves mistērijas neatņemamu daļu un kaut kā jauna sākumu.

Kaspars Putniņš skaidro: “Tas stāsts ir par to, kā būt lielākam un pāri savām bailēm un maziskumam.

Kā pacelties pāri tām eksistenciālajām šausmām un bailēm un kļūt par apzinātu daļu no šī aiziešanas, atjaunotnes procesa, kas ir visu dzīvības procesu pamatā.”

Sestdien, 18. jūlijā, būs Senās mūzikas festivāla Rundāles diena, kas kā allaž sāksies ar koncertuzvedumu bērniem, un šoreiz tā pamatā būs populārā Andersena pasaka “Īkstīte”, ievīta franču senās mūzikas komponista Marka Antuāna Šarpantjē pastorālās operas “Akteons” skaņās.

Bet Rundāles dienu arī jau tradicionāli noslēgs Vivaldi vijoļkoncertu cikls “Gadalaiki”, kas šoreiz izskanēs pils Baltajā zālē. Interpreti būs orķestris “Sinfonietta Rīga”, diriģents Andris Veismanis un spožā vijolniece ar plaukstošu starptautisku karjeru Kristīne Balanas.

Vijolniece pieļauj, ka viņas “Gadalaiku” interpretācija varētu būt pārsteigums tiem klausītājiem, kas baroka mūziku uztver distancēti, jo viņa pierādīs, ka tajā var būt iekšā arī gluži traks rokenrols.

Vivaldi savā mūzikā stāsta arī konkrētus stāstus un uzbur konkrētus tēlus, un viņa tos vēl vairāk paspilgtinās.

Ar “Gadalaikiem” Kristīnes Balanas interpretācijā Senās mūzikas festivāls sestdien, 18. jūlijā, Rundālē noslēgsies, bet jau 16. jūlijā to Rīgas Domā atklās Latvijas Radio kora un Aigara Reiņa koncerts “Baroka un renesanses meistardarbi”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti