Biržu luteriskās baznīcas ceļš uz atjaunotni bijis ilgs, sarežģīts un kļuva iespējams, pateicoties draudzes milzu ieguldījumam un pašaizliedzībai, kā arī ziedotāju atbalstam.
Padomju laikā baznīcā darbojās vatelīna ražošanas cehs, arī pēcpadomju laikā tā ilgi bija atstāta novārtā, tajā saimniekoja tikai vējš un lietus, līdz 2007. gadā draudze tika atjaunota, kas nu ēku no bezcerīga grausta atkal pārvērtusi skaistā un pievilcīgā veidolā.
Veidot interjera priekšmetus draudze bija aicinājusi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņus, un aizvadītajā svētdienā bija ļoti priecīgs notikums, kad dievkalpojums pirmo reizi notika jau arī pilnvērtīgi aprīkotā baznīcas vidē.
Mācītājs Andis Lenšs atzīst – ieraudzīt, cik izcili audzēkņi paveikuši savu darbu, draudzes cilvēkiem bijis vārdos pat grūti pasakāms pārdzīvojums un aizkustinājums: “Tas viss bija ļoti, ļoti pārsteidzoši, es kaut ko tādu nebiju piedzīvojis. Mēs sarunu valodā vietā un nevietā lietojam to svešvārdiņu “šoks” vai “šokēts”, tad es apmēram tagad varu nojaust, ko tas var nozīmēt. Jo bija piekodinājums no zēniem un no skolas vadības, ka mēs “nemaisāmies pa kājām”, kamēr baznīcā notiek darbs, un līdz ar to mēs arī neko neredzējām. Un tad pēdējā brīdī ieejot un to ieraugot, ne tikai elpa aizrāvās, man pat likās, ka man kādā brīdī kļūs slikti ar sirdi...
Tik spēcīgs bija tas pārdzīvojums. Tas vizuālais iespaids tiešām ir ļoti, ļoti pārsteidzošs.”
Interjera priekšmetu izgatavošana Biržu baznīcai bija Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņu diplomdarbs pasniedzēja Arvīda Verzes vadībā. To veica 20 puiši – stila mēbeļu modelētāji un metālmākslas izstrādājumu modelētāji. Viss tika veidots pilnīgi no jauna, materiālus puišiem nodrošināja draudze.
Pats greznākais un vērienīgākais no darinājumiem ir 10 metrus augstais, klasicisma stila altāris. Nevis kāda konkrēta vēsturiska altāra kopija, bet stilizācija, kurā senatnīgas formas savijas ar jaunradi.
Arvīds Verze stāsta: “Altāri mēs paturpinājām ar metāla kalumiem, tātad altāris ieguva tādus divstāvīgus kaltus, greznus spārnus jeb sānu rotājumus. Un, protams, mums jaunieši kalēji ir arī jaudīgi, tad tika izkalts arī brīnišķīgs svečturis, kura izmērs ir metrs astoņdesmit reiz metrs astoņdesmit. Kalts svečturis, ko uzlikt uz tā altāra var knapi trijatā.”
Audzēkņi izgatavojuši arī kanceli, pulti, kristāmtrauku un transformējamos solus, ko izvelkot sēdvietu skaitu baznīcā var dubultot.
Darbu viņi uzsāka aptuveni pirms gada. Vispirms apskatīja baznīcu, tad projektēja tieši tai atbilstošus interjera priekšmetus, tad darbu uz kādu laiku pārtrauca krīze, un pēc tās viņi strādāja ar dubultu sparu.
Arvīds Verze šādu iespēju dēvē par ļoti vērtīgu pieredzi, kad jaunietis piedalās visā procesā no projektēšanas līdz priekšmeta uzstādīšanai reālajā vidē.
“Strādāt uz vietas, tā arī ir pieredze. Jo stila mēbeļu modelētājiem tā tas arī būs. Nevar uztaisīt un gaidīt, kad pasūtītājs to paņems un aizvedīs un viss. Nē, tev ir jābrauc un jābūt uz vietas, un uz vietas bieži vien ir visneiedomājamākās situācijas. Vai elektro jauda nav vajadzīgā vai kādi citi apstākļi, kas, iespējams, maina iecerēto,” skaidro Virze.
Biržu luteriskā baznīca ir jau 55. dievnams aptuveni 20 gadu laikā, kam interjera priekšmetus veidojuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi.
Viņi apmēbelējuši arī septiņas vēstniecības, trīs bērnunamus, arī Melngalvju namā ir daudz viņu veidotu priekšmetu.
No baznīcās paveiktā kā pašu grandiozāko Arvīds Verze min Rīgas Pēterbaznīcas altāri, bet ļoti daudz darba audzēkņi ieguldījuši arī Latgales baznīcās, īpaši Kārsavas baznīcā, kur izstrādāti pat vairāku gadu diplomdarbi. Arī Aglonas bazilikā redzams viņu roku darbs, piemēram, grēksūdzes soli, kas Aglonas svētku laikā piepilda visu sakrālo laukumu.
Īpašs stāsts Arvīdam Verzem ir par mazo Raģeļu baznīciņu, kas atrodas kalna galā netālu no Aglonas.
“Es atceros, ka toreiz man tie puiši tādu baroku gribēja. Viņi bija brīnišķīgi griezēji. Un viņi gribēja baroka baznīcu. Un tad es viņus vedu uz Raģeļiem. Mēs braucam, braucam un atbraucam. Viņi izkāpj ārā, bet tā bija veca smēde, ko savā laikā tas vietējais prāvests bija izbūvējis par baznīcu. Viņa bija neliela. Un tad puiši prasa – nu kur tā baznīca? Jo ar baroku jau saistās kaut kas grandiozs. Es teicu – nu re ku tā ir! Viņi teica – jūs jokojat par mums! Es teicu – es nejokoju! Bet, lūk, pārvērst šo mazo telpu par greznu, skaistu baznīcu, tas ir izaicinājums. Un tā patiešām arī tāda tapa pēc gada,” stāsta Verze.
Līdzās Biržu luteriskajai baznīcai šogad audzēkņiem bija plānots strādāt vēl pie divu baznīcu interjeriem, Rīgas Anglikāņu baznīcā veidot kristāmtrauku un darboties arī Tukuma dievnamā, bet krīze ieviesa savas korekcijas, un šie darbi atlikti uz nākamo gadu. Iespējams, ka viņi turpinās sadarbību arī ar Biržu baznīcu, kad tai būs iegādātas ērģeles un būs nepieciešams ērģeļu prospekts.
