Labrīt

Izglītības eksperts: Šobrīd paredzēts - mācības rudenī atsāksies klātienē

Labrīt

"Pasažieru vilciens" plāno apkalpot pasažieri no dzīvesvietas līdz galamērķim

Kultūras ministri noslēguši memorandu par Baltijas Asamblejas balvas darbu izdošanu

Labāko Baltijas literatūru turpmāk izdos visās trīs valodās

Ar būtisku pozitīvu pavērsienu vainagojusies triju Baltijas valstu kultūras ministru tikšanās aizvadītajā nedēļā Viļņā. Viņi noslēguši saprašanās memorandu par godalgoto Baltijas Asamblejas balvas literatūrā darbu tulkošanu un publicēšanu.

Tas nozīmē, ka balvu ieguvušie darbi turpmāk visās Baltijas valstīs tiks vienoti un sistemātiski tulkoti, tādējādi ļaujot daudz plašāk iepazīt tuvāko kaimiņu literatūru un veidot saliedētāku kopējo Baltijas kultūras telpu.

Kopīga Baltijas platforma ir ļoti svarīga, arī prezentējot mūsu reģiona literatūru pasaulē, jo trīs valstu spēks ir daudz lielāks nekā katras atsevišķi. Labs piemērs tam bija Baltijas valstu veiksmīgais uznāciens pirms diviem gadiem Londonas grāmatu tirgū.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija. To izveidoja 1991. gadā, un pēc trim gadiem iedibināja arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā, mākslā un zinātnē.

Sākotnēji bija nodoms, ka literatūrā godalgotos darbus izdos visās trijās valodās, bet praktiski tas neīstenojās. Visu balvas pastāvēšanas 25 gadu laikā uz pārējām valodām iztulkotas vien dažas apbalvotās grāmatas.

Uzskatot, ka tieši godalgoto darbu tulkošana un popularizēšana ir viena no pašām svarīgākajām balvas misijām, pirms vairākiem gadiem pie politiķiem vērsās Baltijas valstu Rakstnieku savienību līderi, un nu šķiet, ka viņu balsis ir sadzirdētas, par ko liecina tikko noslēgtais Baltijas valstu kultūras ministru saprašanās memorands.

“Mēs šo procesu uzsākām laikam pirms kādiem gadiem četriem, kad mēs sākām šķindināt visus iespējamos kastroļus un pannas pie visiem iespējamajiem kabinetiem savās valstīs un atgādināt - hei, mums ir tāda balva, vajag to sakārtot. Paldies Dievam, politiķi ir sapratuši to, un es domāju, ka šobrīd ir svarīgi izdot tos darbus, kas nav tulkoti. Un tur ir ļoti labi igauņu un lietuviešu dzejnieki, tur ir arī proza, un es ļoti ceru, ka mums kaut kas izdosies,” pastāstīja Latvijas Rakstnieku Savienības vadītājs Arno Jundze.

Šogad piešķirtais finansējums – 25 000 eiro – dos iespēju jau šogad latviski iztulkot un izdot trīs no kaimiņvalstu grāmatām, kas tuvākā vai tālākā pagātnē saņēmušas Baltijas Asamblejas balvu. Tieši šobrīd aktīvi notiek konkrētu darbu izvēle, apzinot tulkotāju iespējas un plānus, jo tulkošana jāpaveic ātri – līdz novembrim.

Izvēle, ko tulkot kā pirmos, nav viegla, jo pa 25 gadiem izveidojies liels uzkrājums, autoru vidū ir Jāns Kaplinskis, Ene Mihkelsone,  Sigits Geda, Sigits Paruļskis un daudzi citi izcili igauņu un lietuviešu rakstnieki.

Darbu izdošana visās trijās valodās ne tikai mums palīdzētu iepazīt vienam otru, bet veidotu daudz saliedētāku Baltijas literatūras telpu un vairotu arī Baltijas Asamblejas balvas prestižu, kas būtu svarīgi, Baltijas literatūru popularizējot starptautiski,

uzskata Arno Jundze.

“Tā ir lielākā balva Baltijas valstīs, Baltijas valstu rakstniekam tāda lokālā Nobela prēmija, un tajā pašā laikā tā ne pēc kā neizskatās, tā ir nepozicionēta, neviens par to īsti nezina, nesaprot. Ja mēs gribam, lai šī balva kaut kas būtu, tad ir jādara viss, lai šī balva pēc kaut kā izskatītos – ir jāiesaista sabiedrisko attiecību cilvēki, mediji, un šī balva jāpadara par notikumu. Un arī tas, ka šīs grāmatas ir visās trijās valodās izdotas, ir pilnīgi dabiski. Un tas arī dotu Baltijas valstu literatūras prestižam daudz vairāk nekā kaut kādi bukleti vai semināri, vai kaut kāda ārzemju izdevēju uzaicināšana uz šejieni. Protams, ka tas viss ir jādara, bet, ja ir vēl šāds elements, tad tā iespēja ir daudz lielāka,” uzsvēra Jundze.

Līdzīgās domās par balvas prestiža vairošanu un apbalvoto darbu popularizēšanu visās trijās valstīs ir arī lietuviešu rakstnieks, Baltijas Asamblejas balvas laureāts 2011. gadā Arvīds Jozaitis. Balvu viņš saņēma par grāmatu “Rīga – cita civilizācija”, kam autors iedvesmojās, trīs gadus nodzīvodams Rīgā un apgūdams latviešu valodu. Viņa grāmata ir viena no retajām balvu saņēmējām, kas jau tulkota latviski.

Arvīds Jozaitis ļoti cer, ka tikko noslēgtais memorands veicinās daudz sistemātiskāku mūsu sadarbību, jo šobrīd tai vairāk ir nejaušības raksturs, kaut arī pēdējos gados tā kļuvusi veiksmīgāka, latviešu autori, piemēram, ir biežāki viesi Viļņas grāmatu tirgū nekā agrāk.

“Viļņas grāmatu tirgus, kas ir Baltijas reģionā lielākais, piedāvā latviešiem piedalīties biežāk, piemēram, pie mums bija Nora Ikstena un citi autori, būtībā latvieši pie mums ir viesi jau katru gadu. Taču kopumā tomēr mūsu sadarbībai joprojām ir vairāk nejaušības raksturs, tāpēc visu ministru parakstītais memorands, kas paredz jau obligātu tulkošanu, manuprāt, ir ļoti labvēlīgs solis,” pauda Jozaitis.

No mūsdienu autoriem Nora Ikstena ir vispopulārākā latviešu rakstniece Lietuvā – apliecināja Arvīds Jozaitis. Latvijā savukārt vislielākie popularitātes lauri, šķiet, pieder lietuviešu rakstniecei Kristīnei Sabaļauskaitei, bet no igauņiem tas varētu būt Andruss Kivirehks.

Lai popularizētu Baltijas autorus, visu triju valstu Rakstnieku savienības ciešā kopsadarbībā spērušas vēl vienu svarīgu soli, kura augļus ieraudzīsim jau nākamgad.

“No nākamā gada mēs esam ieguvuši vienā starptautiskā projektā līdzekļus, lai izdotu žurnālu, kas sauksies “The Baltic Review", kas būs angļu valodā par visu triju Baltijas valstu literatūrām,

un šis te žurnāls būs pieejams pēc tam gan ārzemju izdevējiem, gan visai tai specifiskajai nišai, kas interesējas par Baltijas literatūru; mēģināsim iet kopā visas trīs valstis ar vienotu tekstu platformu un jācer, ka tas izdosies,” skaidroja Jundze.

Arno Jundze cer, ka gan ar žurnālu, gan Baltijas Asamblejas balvas darbu popularizēšanu mēs esam uz pareizā ceļa, jo kopīgais Baltijas valstu tirgus ārzemju izdevējiem ir interesantāks nekā katras valsts atsevišķais piedāvājums. To pirms diviem gadiem pierādīja arī visu triju valstu kopīgā veiksmīgā dalība Londonas grāmatu tirgū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti