Mūžībā devies dzejnieks Uldis Bērziņš

Kā norādīts Latvijas Univeristātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta datubāzē, Uldis Bērziņš ir latviešu dzejas poētikas reformētājs, vairāk nekā 20 dzejas un atdzejas grāmatu autors. Ulda Bērziņa dzeja iekļauta Latvijas kultūras kanonā kā viena no 99 Latvijas kultūras nozīmīgākajām vērtībām. Atdzejojis no ģermāņu, turku, slāvu, semītu, irāņu, skandināvu, senebreju un citām valodām. Piedalījies arī Bībeles jaunā tulkojuma izveidē, Korāna tulkojuma autors. Bijis Latvijas Bībeles biedrības Teksta komisijas loceklis, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), 2017. gadā ar Mūža balvu Latvijas literatūrā.

Dzejniece Ingmāra Balode Latvijas Radio pastāstīja: "Man šķiet, ka Uldis gan kā dzejnieks un atdzejotājs, gan arī kā cilvēks ir cilvēks ar tādu vērienu, ka viņu vienkārši tā nevar ielikt starp diviem datumiem un nevar šo viņa aiziešanu vēl aptvert. Man ir tāda sajūta, ka latviešu dzejas mājai nupat ir pazudušas sienas. Es saprotu, ka dzeju dzejnieki labvēlīgi atstāj saviem palicējiem. Paliek tas, ko viņš ir izdarījis, un izdarījis viņš ir tik ļoti daudz, ka to ir grūti aptvert. Savai valodai un kultūrai viņš ir devis tik daudz, kā tiešām spēj dot tikai garīgi milži.

Man vienmēr ir šķitis, ka viņam ir ne tikai lielāka sirds – šī atvērtība pret citu cilvēku domām un tekstiem, bet arī lielāks redzīgums nekā daudziem citiem cilvēkiem.

Es atšķīru uzreiz Ulda grāmatu, saņemot šo ziņu, un uzdūros viņa jaunībā rakstītam dzejolim par vecumu, un tur starp daudziem citiem ir tāds vēlējums – tikai, lai sirds paliek gaiša, par acīm es nebaidos. Man šķiet, ka mēs nebaidījāmies par Ulda sirdi, bet, ko lai tagad dara tālāk, īsti neviens laikam nezin."

"Ulda Bērziņa aiziešana ir neatsverams zaudējums latviešu literatūrai, latviešu tautai un Latvijas valstij. Viņa vārdi paplašināja telpu. Līdzjūtība ģimenei," vietnē "Facebook" publicējis Valsts prezidents Egils Levits.

"Ar katru savu dzejnieka un tulkotāja artavu Uldis Bērziņš atvēris latviešu valodas iespēju debesis. Korāns, Bībele, Eddas dziesmas – šķiet, viņa ceļojumam pasaules un valodas laiktelpā nav robežu. Personificēta dzejas forma, iespēja novērtēt citas valodas un kultūras bagātības savā dzimtajā valodā, sakrālo tekstu tulkojumi mudina Uldi Bērziņu apbrīnot un iepazīt. Sasniedzis meistarības virsotnes, Uldis Bērziņš paliek uzticīgs strādnieks savā dzimtajā literatūrā,” piešķirot Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu, Uldi Bērziņu raksturojusi balvas ekspertu komisijas pārstāve, kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.

"Latviešu lasītājs var būt laimīgs, jo tieši Uldis Bērziņš ir parūpējies, precīzāk – nodrošinājis pasaules literatūras stūrakmeņu un pērļu pieejamību latviešu valodā, un, lasot dzejnieka atdzejojumus, vienmēr pavadījusi sajūta, kas līdzīga katarsei, jo Uldis Bērziņš mums paralēli pasaules literatūras unikalitātei licis noticēt latviešu valodas grodumam, skanīgumam un īpašam valdzinājumam,” par Bērziņu izteikusies literatūrzinātniece Sandra Ratniece.