Kopā sanākšanas spēks. Ieskats filmas «Zeme, kas dzied» uzņemšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Stingri ievērojot drošības prasības un filmējot epizodes ar nelieliem aktieru sastāviem, Māris Martinsons marta otrajā nedēļā uzsāka spēlfilmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanu. Filma aizved 150 gadu senā pagātnē un vēsta par mūsu pirmo Dziesmu svētku tapšanu.

Šobrīd norit filmēšanas pirmais posms, kas atspoguļo, kā Rīgas Latviešu biedrības runas vīri nonāca līdz idejai par pirmo svētku sarīkošanu. Filmēšanas vajadzībām rekonstruēts biedrības nama pirmās ēkas kabinets, kas gāja bojā 1908. gada ugunsnelaimē.

Viesojoties filmas "Zeme, kas dzied" filmēšanas laukumā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pirms ainas uzņemšanas telpu, kurā tūlīt darbosies galvenie varoņi, piepilda ar viegliem dūmiem. Tādējādi jau tā visai patumšā telpa tagad kļūst vēl dūmakaināka. Pie sienām ir nelieli gaismekļi, uz galda deg petrolejas lampa, vienā telpas galā kuras arī kamīns.

Tas ir viens no Rīgas Latviešu biedrības kabinetiem, kas izveidots speciāli filmas vajadzībām. Kabinetā pulcējušies trīs biedrības vīri: Jānis Frīdrihs Baumanis, Rihards Tomsons un Matīss Siliņš. Visai karstās diskusijās viņi spriež, ko darīt ar biedrības slikto finansiālo stāvokli un parādiem. Tad viņiem pievienojas Krišjānis Kalniņš ar pavisam negaidītu priekšlikumu – glābt situāciju, sarīkojot lielos dziedāšanas svētkus.

Filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšana
Filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšana

No šīs idejas par svētku rīkošanu līdz konkrētiem lēmumiem un visbeidzot arī pašiem svētkiem – filma izsekos visiem šiem notikumiem. Laika ziņā tas ir posms no 1873. gada februāra līdz jūnija nogalei.

Reāli fakti savīsies ar izdomātu sižeta līniju. Filmas galvenā varone būs Vidzemes lauku meitene Anna, kurai, pārvarot dažādus šķēršļus, tomēr izdodas īstenot savu sapni un piedalīties pirmajos Dziesmu svētkos.

Bet pirmās filmēšanas dienas veltītas tieši pašam sākumam, kad centrā ir biedrības vīri, visi ļoti spēcīgas personības. Viņu vidū arī Rihards Tomsons, ietekmīgs uzņēmējs, ko atveido Andris Bulis.

Vizuālo pārmaiņu dēļ viņu ir visai grūti pazīt. "Nu, jā, bārda ir speciāli taisīta un arī frizūra. Viss ir piemeklēts pēc tām fotogrāfijām, kas ir pieejamas. Dažiem tēliem tādas ir vairākas, dažiem – tā informācija daudz skopāka. Bet mums tādā ziņā neviens nevar pārmest, kā viņi sēdēja, ko viņi darīja pirms 150 gadiem, jo neviens no mums klātesošs tur nav bijis. Bet tā ir filmas skaistā, noslēpumainā puse, un tajā ziņā mēs aktieri un režisori varam visu ietekmēt," stāsta Andris Bulis.

"Ja mēs skatāmies vēlreiz vēsturē, tad tie vīri, kas pieņēma lēmumus, varbūt pat viņi nedaudz jau "iestādīja" to sapni par brīvu Latviju, kas 1918. gadā realizējās, bet tas nebija tik viegls ceļš."

Par arhitektu Jāni Fridrihu Baumani pārtapis aktieris Ainārs Ančevskis. Baumanis ir viens no tiem, kas pirmajā brīdī visai skeptiski reaģē uz ideju par svētku rīkošanu, bet vēlāk viņa ieguldījums ir ļoti nozīmīgs.

"Jā, Baumanis varbūt nav tas, kurš uzreiz ļoti piekrīt, jo viņš vairāk ir tāds praktisks cilvēks. Viņam visas tās garīgās lietas... nu, kā viņš saka – visi tie literāti, Dīriķi un Cimzes – tādi gaisa grābšļi. Jā, bet kaut kā beigās tas viss nonāk tomēr līdz tiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem. Un, jā, viņi nonāk ne ļoti lielos plusos, bet tomēr tie plusi ir. Tajā laikā latviskums un kultūra ir ar pavisam citu noskaņu, nekā tas ir mūsdienās. Bet jebkurā gadījumā – es nedomāju, ka tas bija tāds viegls solis," skaidro Ainārs Ančevskis.

Līdzās Dziesmu svētku tapšanas stāstam filma ir iespēja stāstīt par ļoti izcilām, bet nepelnīti piemirstām mūsu personībām – tostarp arī arhitektu Baumani – atzīst filmas producente Linda Krūkle.

"Es domāju, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri zina Baumaņa ieguldījumu Rīgas veidošanā. Ka Baumanis ir izveidojis, projektējis vairāk nekā 70 ēkas Rīgā. Ieskaitot, 1. ģimnāziju un Bruņniecības namu jeb Saeimas ēku. Tad mēs domājam, ka šī filma mums ļautu arī pastāstīt ko vairāk par šiem cilvēkiem un viņu pienesumu vēsturē, kultūras mantojumā," stāsta Linda Krūkle.

Linda Krūkle arī atzīst, ka filmēšana šī brīža apstākļos ar visiem stingrajiem noteikumiem ir sarežģīta, bet vienlaikus dod iespēju daudz dziļāk izjust, cik milzīga vērtība ir kopā būšanas spēks, kam filmas kontekstā ir ļoti būtiska nozīme.

"Protams, mēs visi šeit esam ārkārtīgi ierobežoti un ļoti izsvērti esam pārdomājuši, ko mēs filmējam un ko ne, un maksimāli maz aktieru piedalās šajā posmā, lai viss būtu droši," turpina Linda Krūkle.

"Bet reizē šīs filmas vēstījums par kopā sanākšanas lielo spēku šobrīd pat izskan varbūt daudz dziļāk un nozīmīgāk.

Varbūt tas šobrīd ir pat daudz vairāk saprotams nekā vēl pirms gada vai vispār kopš projekta sākuma."

10. martā uzsākts, pirmais filmēšanas posms ilgs līdz 20. martam. Otrā filmēšana būs nākamā gada ziemā, bet trešais periods – vasarā, kad būs jāuzņem ainas ar ļoti plašām cilvēku masām – Dziesmu svētku gājiens un kopkoncerts.

Filmas galveno varoni Annu atveidos Marta Lovisa Jančevska, nozīmīgā lomā filmā redzēsim arī slaveno operdziedātāju Marinu Rebeku. Māra Martinsona spēlfilmas “Zeme, kas dzied” pirmizrāde plānota 2023. gadā, kad tiks atzīmēta Dziesmu svētku 150. jubileja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti