Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis teātra ļaudis raksturojis kā vienu no paklausīgākajām sabiedrībām Covid-19 laikā. Arī gadskārtējo Teātra dienas balvu pasniegšana sestdien nenotiks, kaut arī pieci laureāti ir izvirzīti. Viņus suminās tad, kad to varēs darīt jau brīvāk un svinīgam pasākumam atbilstošāk.
Rubenis gan arī uzsvēra, ka teātra vidē arvien vairāk pieaug neizpratne par to, kāpēc tieši teātri ir vieni no pašām diskriminētākajām institūcijām, arī tā saucamajā valdības četru soļu plānā to darbības atsākšana uz kopējā fona ir pavisam tāla un neskaidra nākotne.
“Neizpratne ir par to, ka netiek veikti salīdzinoši lielumi. Jo ja, piemēram, skolās var iet, un bērni, kā mēs zinām, ir vieni no vislielākajiem pārnēsātājiem, skolās var atjaunot pēc dažādiem kritērijiem mācības... Tagad runā arī par to, ka atvērs visus veikalus vaļā un ka varbūt aprīļa beigās visus lielveikalus sestdienās, svētdienās vērs vaļā. Tad jautājums, kāpēc ir tāda nesabalansētība, tāda diskriminācija? Jo ja, piemēram, var vērt vaļā veikalu, tad mums nav skaidrs, kāpēc ar smalkiem kritērijiem nevar domāt par to, kādā veidā sagatavotās izrādes spēlē kaut vai 20 vai 30 cilvēkiem, izejot no zāles lielumiem,” norādīja Rubenis.
Pirms nedēļas valdībai un KM nosūtītajā vēstulē Teātra darbinieku savienība norādīja uz nozares apdraudējumiem, kā arī aicināja KM sākt detalizēti analizēt situāciju un veidot skaidru mehānismu atlabšanai pēc krīzes.
Rubenis skaidroja: “Tanī brīdī, kad, piemēram, 1. jūnijā vai 1. augustā vai 1. septembrī, vai 1. janvārī varēs kaut ko sākt darīt, būtu jābūt jau tagad skaidrai situācijai. Līdz ar to mēs sabalansētu gan to darbu teātros, ka cilvēki vienkārši strādātu mērķtiecīgi uz to, gan arī orientētu skatītājus, kāda būs situācija.”
KM valsts sekretāre Dace Vilsone skaidroja, ka ministrija visu pandēmijas laiku regulāri tiekas ar visu kultūras nozaru pārstāvjiem un kopīgi apspriež situācijas risinājumus, bet šobrīd izveidota darba grupa, kas līdzās jau pērn izstrādātajiem drošības protokoliem sagatavos pēc iespējas precīzākus darbības modeļus kultūras iestādēm, lai tām jau laicīgi būtu skaidrība, kā strādāt, tiklīdz varēs atsākt darbu.
“Tas virziens, kurā šobrīd strādā darba grupa ir – meklē jaunus inovatīvus risinājumus, kā sadzīvot ilgstoši ar pandēmiju un kā atrast veidu, kā pie esošiem saslimstības rādītājiem, kuriem tomēr jābūt krietni zemākiem, varētu nodrošināt arī pasākumu norisi iekštelpās. Tātad, tas jau ir nākamais attīstības solis, pie kura strādā šī darba grupa,” sacīja Vilsone.
Teātru darbības atsākšana neiekļaujas pirmajos soļos valdības četru soļu plānā – atzīmēja Vilsone, par to varētu diskutēt tikai tajā brīdī, kad saslimstības rādītājs būs zem kritērija 100 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju. Pirmais atvieglojumu solis varētu būt iespēja pulcēties ārtelpā, otrais – muzeju un izstāžu darbības atvēršana, bet trešais – tā saukto auto pasākumu atjaunošana, arī tie visi būs iespējami pie uzlabotiem saslimstības rādītājiem.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas. Tai skaitā ir atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
