Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Aigars Rostovskis: Darba tirgus Covid pandēmijas dēļ ir būtiski mainījies

Labrīt

Aptauja: Liela daļa diasporas pārstāvju cer Latviju apmeklēt jau šovasar

Tokijā atklātā Andra Zēgnera izstāde ir velte Japānas un Latvijas draudzībai

Japānā skatāma latviešu fotomākslinieka Andra Zēgnera izstāde

Šogad aprit 100 gadu, kopš nodibinātas Latvijas un Japānas diplomātiskās attiecības. 1921. gada sākumā Japāna bija starp piecām Antantes valstīm, kas pieņēma lēmumu par Latvijas starptautisko atzīšanu jeb atzīšanu “de iure”. Šim notikumam par godu Tokijā, Bunkjo Universitātē, 6. aprīlī atklāta latviešu fotomākslinieka Andra Zēgnera izstāde “Dzintara noslēpumi”. Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī atzīst, ka izstāde ir kā skaists simbols abu valstu sadarbībai un vienlaicīgi japāņiem atklāj jaunu dimensiju par Latviju.

Bunkjo Universitāte Tokijā iekļaujas pasaules 200 prestižāko universitāšu topā. Jau nedēļu tajā, arī tās skatlogos par Latviju vēsta Andra Zēgnera lielformāta fotogrāfijas, veltītas Latvijas īpašajai bagātībai – dzintaram. Fotomāksliniekam ir savs ļoti īpašs skatījums uz dzintara vizualitāti un būtību. Un japāņi to arī ļoti jūtīgi uztver un novērtē – atzīst Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī: “Tiešām ir patiess prieks, ka izdevās Zēgnera kunga izstādi noorganizēt un ka to izdevās izdarīt šogad, kad mēs svinam Latvijas-Japānas draudzības simtgadi. Ir prieks, ka jau tagad cilvēki zvana uz vēstniecību, interesējas par dzintaru, par Latviju, par iespējām pēc pandēmijas arī ceļot uz Latviju.” Viņa norāda: “Līdz šim runājot ar apmeklētājiem, es uzzināju, ka dzintarā viņus saista sena vēsture,

skatoties uz fotogrāfijām, viņi redz pasaules veidošanos pirms daudziem miljoniem gadu. Un papildu, protams, ir interese par dzintara dziednieciskajām īpašībām, par tā maģiskajām spējām.”

Japāņi ļoti augstu vērtē pamatīgas lietas, kurās ieguldīta liela rūpība, talants un kas balstās tradīcijās, tāpēc tie, kuri iepazinuši Latviju, ir sajūsmā par mūsu Dziesmu svētkiem, rokdarbiem, dizainu, rupjmaizes cepšanu un pat paši ieinteresēti šīs lietas apgūt. Latvijas vēstniecība Japānā to arī ņem vērā, un pirms pandēmijas vēstniecībā, piemēram, notika adīšanas nodarbības un latviešu valodas apmācība, kas tagad pārcēlusies uz virtuālo vidi. Vēstniece atzīst, ka līdz ar pāriešanu uz attālināto apmācību, sniedzot plašākas iespējas iesaistīties, latviešu valodas interesentu skaits ir audzis.

Lielākā daļa no latviešu valodas studentiem ir cilvēki, kas ir apmeklējuši Latviju vai kuru draugi ir Latvijā bijuši, kuriem ir radusies interese, kuriem patīk Latvijas kultūra, un viņi to turpina realizēt, mācoties valodu.

Pirms pusotra gada Japānā iznāca Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”, bet aizvadītā gada nogalē Japānā izrādīja divas filmas “Dvēseļu putenis” un “Projām”, kas izpelnījās pozitīvas atsauksmes. Andra Zēgnera izstāde savukārt japāņiem ļauj iepazīt mūsdienu Latvijas fotomākslu.

“Man personiski dzintars vienmēr asociējas ar sauli, siltumu un mājām. Šīs fotogrāfijas izstaro milzīgu spēku un enerģiju, bet tajā pašā laikā arī siltumu un mieru. Skatoties uz šīm fotogrāfijām, es sajūtu Latvijas klātbūtni Japānā, un tās ir ļoti siltas sajūtas,” norāda vēstniece.

Dace Treija-Masī piebilst, ka

lai arī Japāna un Latvija ir ģeogrāfiski tālas zemes, mūsos jaušamas arī kas ļoti radniecisks, piemēram, ētikas standartu, gaumes un krāsu izjūtas ziņā.

Tam pilnībā piekrīt arī fotomākslinieks Andris Zēgners, uzsverot arī mūsu līdzību dabas uztverē:

“Es to sajūtu, ka viņi ne tikai uz dabu skatās, bet viņi redz dabu.

Atšķirībā no daudzām citām pasaules tautām viņi ir daudz tuvāk autentiskajai dabas izjūtai un uztverei. Es domāju, ka šo redzējuma prieku, tikšanās prieku ar pilnīgu dabas pirmsākumu, pirmelementu sajušanu un apjaušanu dod šie dzintara darbi.”

Japānas vizuālā kultūra īpaši pēdējos divus gadsimtus spēcīgi ietekmējusi arī Eiropas mākslu. Andris Zēgners atzīst, ka viņu pašu ļoti iespaidojuši tādi japāņu meistari-ģēniji kā Hokusai un Hirošige ar savu vizualitātes izjūtu, attēla veidošanas principiem un niansētību.

Tieši izstādes saistībā viņš aizdomājies, ka jau 30 gadu viņa ikdienas sabiedrotā ir tieši Japānā ražotā fototehnika, kas ir vienkārši ekselenta. Tāpat viņš nekad nespēj palikt vienaldzīgs, kad pavasarī Pārdaugavā uzzied sakuras, kuru stādījumi arī ir skaists Japānas un Latvijas sadraudzības piemērs.

“Kādu mirkli skatoties un kavējoties tajā ziedu zvaigznājā, kaut kā burtiski laiku un realitātes dimensijas pašķiras, un tu patiesībā nokļūsti tādā pilnīgā kosmosā, citā realitātē. Tavā uztverē, tavās smadzenēs notiek tāds kā klikšķis, pārslēgšanās, un tur ir mistērija. Sakurās ir mistērija. Un rīdziniekiem ir tā privilēģija to arī Rīgā sajust un izbaudīt,” atzīst Zēgners.

Bet mistērija ir arī dzintarā, ko Andris Zēgners atklājis savos lielformāta fotomākslas darbos, kas jau sesto gadu ceļo pa pasauli un pabijuši Anglijā, Luksemburgā, Indijā, Ķīnā, Amerikā, Dienvidkorejā un tagad skatāmi Japānā, Tokijā.

“Arī tur ir laika mistērija. Tur ir noslēpums.

Šis laika attālums, patiesību sakot, cilvēka apziņai ir neaptverams. Bet tas ir ļoti konkrēti redzams šajā dzintara pasaulē.

Tas arī mani pirmsākumos pievilka pie šī brīnumainā materiāla. Man ir prieks, ka arī citi cilvēki pie tā paliek, ka viņus tas interesē, viņi to bauda. Es domāju, ka tas arī labas sajūtas cilvēkiem sniedz,” stāsta foto mākslinieks.

Andra Zēgnera izstāde ''Dzintara noslēpumi'' Tokijā, Bunkjo Universitātē, būs skatāma līdz 26. aprīlim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt