Sadaļas Sadaļas

Upīša muzejs daudzsēriju filmā «Meklējiet sievieti» pārtop par komunālo dzīvokli

Kas ir veidojis Latviju tādu, kāda tā ir šodien? Šis būs viens no jautājumiem, ko risinās Armanda Zvirbuļa daudzsēriju filma "Meklējiet sievieti". Tā top pēc Andra Kolberga kriminālromāna motīviem. Tās centrā – kādas sievietes slepkavība, kas notiek uz 90. gadu sarežģītā laika fona, bet kuras saknes iesniedzas krietni senākā pagātnē, vēl dziļos padomju laikos. Filmu veido pārliecinoša profesionāļu komanda – līdzās Armandam Zvirbulim arī producente Arta Ģiga, operators Gints Bērziņš un citi savas jomas lietpratēji.

Top Armanda Zvirbuļa daudzsēriju filma «Meklējiet sievieti»Baiba Kušķe

Operators Gints Bērziņš izmēģina vairākus varaintus, kā nofilmēt galvenās varones Natas došanos pie dzīvokļa durvīm pa koridoru. Filmēšana notiek Andreja Upīša muzejā, kas daļēji pārtapis 1960. gadu komunālajā dzīvoklī. Tā iemītnieki ir arī vēl pavisam jaunā Nata ar savu māti un vectēvu, kurš ir atvaļināts Sarkanarmijas ģenerālis.

Īsā, puķainā kleitiņā tērpta, ar gariem, blondiem matiem, kuriem pārsieta lente – galvenā varone Nata ir īsta 60. gadu meitene. Šajā dzīves posmā viņu atveido Valmieras teātra aktrise Diāna Krista Stafecka. Jau nobriedušākā vecumā Natas lomā savukārt redzēsim Madaru Zviedri  (iepriekšējā uzvārdā Saldoveri).

Filmas režisors Armands Zvirbulis stāsta, ka 60. un 70. gadi filmā ienāks kā galvenās varones nozīmīga dzīves daļa, kaut arī filmas tagadne būs 1995. gads.

Filmas "Meklējiet sievieti" filmēšana Upīša muzejā

"Mēs atkāpjamies līdz pat 60. gadiem, mēģinot saprast, kā cilvēki, kas veidoja mūsu tautas revolūciju 1991. gadā, kā viņi līdz tam nokļuva un kas viņi vispār tādi bija," skaidro režisors. "Man liekas, mēs ļoti ātri aizmirstam, kā patiešām bija, mēs ļoti ātri "apaudzējam" savu atmiņu stāstos notikumus ar "rozīnītēm", "puķēm" vai drīzāk "pelavām", kā nu kuro reizi. Un šie notikumi kļūst ļoti, ļoti tāli no tā, kā bija. Protams, arī mums tā būs tikai versija. Bet tā ir iespēja atgādināt, ka Latvijas valsts tāda, kāda tā ir šodien, nav bijusi vienmēr, un varbūt tas, kas šodien ir labi, ir veidojies no kaut kā, kas savās izejas pozīcijās ir varbūt pat bijis ļoti apšaubāms, bet laiks jau visu nogludina un parāda lietas, kas ir tā vērtas un kas ir tajā mirklī likušās svarīgas, bet īstenībā ir ļoti maznozīmīgas."

Filmēšanas pauzē ir liels prieks satikt Uldi Dumpi, kurš sēž 60. gadu interjerā un gaida nākamās epizodes filmēšanu.

Uldis Dumpis Andreja Upīša muzejā

"Es esmu viens atvaļināts Sarkanarmijas ģenerālis, kas ir bijis latviešu strēlnieks. Vēl man ir jātiekas ar vienu pionieru pulciņu, kas nāks klausīties manus stāstus par varonīgajiem pilsoņu kara gadiem," atklāj aktieris.

"Vēsture ir vēsture, tā vienmēr ir svarīga, un tā ir jāzina. Es tikai savos gados tagad secinu, cik ārkārtīgi ātri mēs daudz ko aizmirstam, iedomājamies, ka bija savādāk, un atrast to īsto taisnību, kā tad bija, ir diezgan sarežģīti. Es nupat lasīju tādu vienu dienasgrāmatu, kurā ir aprakstīts viens gadījums, kurā es arī pats biju klāt, un tas ir rakstīts tajās dienās, kad tas notika, nevis pēc gadiem, un jau tur ir nepareizi. Kā teica Bernards Šovs – ko teiks vēsture? Vēsture samelos. Kā parasti. Nu, ne jau vienmēr gan tā ir," spriež Dumpis.

Pirms epizodes filmēšanas visiem bērniem, kas atveidos pionierus, studijā "Red Dot Media" medmāsa veic Covid-19 testus. Studijas otrajā stāvā atrodas arī grimētava un milzīga garderobe, kurā kostīmu māksliniece Jūlija Volkinšteine tieši tobrīd gludina 60. gadu skolēnu formas.

Kostīmu māksliniece Jūlija Volkinšteine gludina skolēnu formas

"Šodien mums ir pionieri, 1968.–1969.gads, gatavojamies sapucēt pionieru meitenes, puišus un pionieru vadītāju. Šos senākos formas tērpus jau ir grūti atrast, tāpēc šoreiz tie ir aizlienēti no kolēģiem. Kaklauti mums ir no Ināras Kolmanes filmas "Mātes piens" aizlienēti, bet formas tērpi – no Lailas Pakalniņas filmas "Ausma"," stāsta Jūlija Volkinšteine.

Grimētavā savukārt līdz ar Covid-19 laiku blakus visiem ierastajiem grimēšanas piederumiem atrodas arī kāda tur agrāk nebijusi ierīce – balts aparāts ar uzrakstu "Sterile Light", ar kura pielietojumu iepazīstina filmas producente Arta Ģiga.

Grimēšanas piederumu sterilizēšanas ierīce

"Tas ir jaunums, citās filmās tā mums līdz šim nav bijis, bet šo es paspēju pagājušajā gadā Anglijā pirms breksita pasūtīt, tas ir speciāls sterilizators visām lietām, kam pieskaras grimētājs," atklāj Ģiga.

Arta Ģiga atzīst, ka filmas centrālais periods – 90. gadi – no vides un interjeru viedokļa nav nemaz tik viegli uzfilmējami, jo ļoti daudzi cilvēki šo laiku atceras, bieži vien katrs savādāk, tāpēc filmas veidotājiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Viens gan ir diezgan droši – tas bija izteikts trako krāsu periods:

"Toreiz bija "Pingvīna" saldējums neticamās krāsās, džinsi bija citā krāsā – gaišākzili, mati – lieli un zaļi, tā kā ar tiem 90.gadiem ir liels izaicinājums. Bet mēs meklējam," stāsta Ģiga. "Mēs jau esam filmējuši "Jantarnij bereg" – "Dzintarkrasts" – šajā sanatorijā, un var sanākt, ka tā ir pēdējā reize, kad tur ir filmēts pirms remonta, jo pēc mums – viņi arī izmanto kovidlaiku – remontē šo veco padomju laika interjeru, un kāds tas būs turpmāk, īsti nav zināms."

Daudzsēriju kriminālstāstam "Meklējiet sievieti" būs septiņas sērijas, un tā pirmizrāde būs gada nogalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt